1869. gada 29. maijā. Pirmais latviešu pūtēju orķestris 0
Pirms 150 gadiem Valkas apriņķa Jaunrozes pagasta vietējā skolotāja Pētera Blūma un viņa brāļa pagasta rakstveža Kārļa Blūma vadībā nodibinājās “mūzikas koris jeb ragu pūtēju kapele” – pirmais latviešu pūtēju orķestris. Viss sākās ar to, ka Pēteris Blūms bija iegādājies trompetei līdzīgo pūšamo instrumentu korneti, ar kuru viņš pats un viņa paziņas “visādi mēģinājās”.
Kā 1894. gada 13. jūnijā šos notikumus atcerējās “Dienas Lapa”: “Beidzot kāds vīru un jaunekļu pulciņš norunājuši dibināt ragu mūzikas kori”. Tā kā uz vietas skolotāju nebija, Kārlis Blūms, darīšanās uz Tērbatu braukādams, sameklēja tur kādu pūšamo instrumentu skolotāju un speciālistu A. Hofrihteru: “Šis saucis Jaunrozes pirmos muzikantus uz Jurjevu (Tērbatu), lai tiem varētu iemācīt ragu pūšanu un jau minētam skolotājam [Blūmam] ierādīt kā sagādājami un iekārtojami mūzikas gabali instrumentiem vieglākai spēlēšanai.”
Uz Tērbatu 1869. gada maijā skoloties devās pats Pēteris Blūms, kurš jau šo to bija apguvis Cimzes skolotāju seminārā, un vēl trīs Jaunrozes saimnieki. Hofrihters bijis stingrs, taču labs pasniedzējs. Viņš ātri noteicis, kuram kāds instruments piemērots, un tam sekoja astoņu dienu ilgs intensīvu mācību laiks. Četrotne izrādījās talantīga. Drīz varēja “šo to spēlēt”. Hofrihtera tēvam Vācijā piederēja mūzikas instrumentu darbnīca, kurā tika iegādāti kopumā astoņi instrumenti – klarnete, divas kornetes, divi alti, divi tenori un viena basa tuba.
Jaunos instrumentus četrotne pirmo reizi izmēģināja 1869. gada 29. maijā, pēdējā Tērbatas mācību dienā. Šo brīdi arī uzskata par pirmās latviešu pūtēju kopas dzimšanu. Mājās pārbraucot, mūziķiem pievienojās vēl trīs entuziasti, kurus apmācīja Pēteris Blūms. Pirmais koncerts sniegts divas nedēļas pēc atgriešanās no Tērbatas, kad spēlēts bērnu svētkos pie Opekalna baznīcas.
