“Amerikas dibinātāji nebija paredzējuši vienu…” Kārlis Streips asi reaģē uz ASV valdības darba apturēšanu 0
Latvijā ir konkrēts process, kas stājas spēkā tajos gadījumos, kad politiķi Saeimā kavējas ar kārtējā gada valsts budžeta pieņemšanu.
Ja politiķi kavējas – un reizēm tā gadās, tad reiz beidzies fiskālais gads, uz nākamo mēnesi pēc tam vienkārši attiecināms iepriekšējā gada budžets proporcionāli pārdalīts tā, lai būtu vienam mēnesim paredzētie izdevumi.
Līdz ar to nepārtrūkst pensiju un pabalstu izmaksas un viss pārējais, kas normālā sabiedrībā ir nepieciešams.
Amerikā ir citādāk. Amerikā, ja fiskālā gada beigās nav pieņemts jauns budžets vai esošā budžeta pagarinājums, tad rezultāts ir valsts funkciju apturēšana un pārtraukšana pavisam.
Tieši tā arī notika šogad 1. oktobrī vienu minūti pēc pusnakts.
Republikāņu partija Kongresa apakšpalātā pieņēma budžeta plānus nākamajam gadam, kuros principā ir paredzēta Amerikas sociālā nodrošinājuma sistēmas sagraušana mazos gabaliņos.
Tajā skaitā paredzot, ka desmitiem miljoni cilvēku Amerikā zaudēs pieeju veselības apdrošināšanai tikai tāpēc, ka tas paredzēts kādreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas izstrādātajā programmā.
Ienaids pret demokrātu partijas prezidentu ir tik visaptverošs, ka republikāņi grib to visu likvidēt arī tad, ja tas būs smagi kaitīgi viņu pašu vēlētājiem.
Ne tikai tas. Paredzēts likvidēt federālās subsīdijas bērnu barošanai tad, kad trūkst barības vielu. Amerikas sabiedriskajiem medijiem atņemts pusmiljards finansējuma, jo republikāņu fantāziju pasaulītē, tur bērniem tiek bīdīts teju vai komunisms vai kaut kas cits, kas republikāņiem šķiet nepieņemams.
Tas viss bija apakšpalātas pieņemtajā programmā ar atgādinājumu, ka tie paši republikāņi pirms pāris mēnešiem pieņēma citu likumprojektu par masīvām nodokļu atlaidēm Amerikas miljardieriem un miljonāriem.
Jau kopš kādreizējā prezidenta Reigana laikiem ir pastāvējusi tā dēvētā “nauda plūst lejup” teorija, kurā pateikts, ja visbagātākie cilvēki Amerikā jūtas labi un pasargāti, tad viņu labumi un devīgums noplūdīs lejup un no nabadzības izcels arī pārējos amerikāņus.
Miljardieri nemēdz būt filantropi, šīs domas absurdums ir pierādīts neskaitāmos ekonomiskos pētījumos, bet republikāņiem tā joprojām ir svēta mantra.
Patiesībā, ja godīgi, lielākoties tāpēc, ka tie paši miljardieri un miljonāri ir tie, kuri sponsorē republikāņu kampaņas un spēju palikt pie varas.
Demokrātu partijas deputāti lieki teikt pret to visu balsoja vienbalsīgi. Vecmāmiņai atņemt veselības aprūpi un mazbērnam bērnu raidījumus sabiedriskajā televīzijā? Nu, nē.
Taču demokrātiem palātā patlaban ir mazākums, un tāpēc republikāņi to visu varēja izbīdīt cauri bez nepieciešamības meklēt balsis opozīcijā.
Senātā vairuma gadījumu lēmuma pieņemšanai vajadzīgas nevis 51 no 100, bet gan visas 60 balsis.
Principā tas domāts tā, lai nodrošinātu sadarbību starp partijām, lai atrastu labāko variantu.
Taču šajā gadījumā republikāņi Senātā pateica, vai nu apakšpalātā pieņemtais variants vai arī nekas.
Ar piebildi, ja demokrāti turpinās uzstāt uz domu, ka veselības aprūpes likvidēšana desmitiem miljoniem amerikāņu ir slikta lieta, tad tas būs neracionāli, un līdz ar to konkrēti demokrāti būs vainīgi pie tā, ka likumprojekts noraidīts un nācies slēgt valdības funkcijas.
Tā protams ir propaganda un demagoģija. Fakts te ir vienkāršs. Republikāņi manā dzimtenē ir pilnībā atteikušies no racionalitātes un loģikas. Viņi ir kļuvuši par siekalojošu kultu, kuras centrālais objekts ir korumpēts biznesmenis no Ņujorkas, kurš 2016. gadā kļuva par prezidentu un centās visu graut un lauzt, tajā skaitā pēc zaudējuma 2020. vēlēšanās cenšoties sarīkot valsts apvērsumu ar mērķi gāzt vēlēšanu rezultātus.
Tā pirmā termiņa laikā gan nebija visas iespējas darīt sliktāko, jo ap prezidentu bija tā dēvētie “pieaugušie cilvēki,” kuri bloķēja viņa ekscesus un ekstrēmismu, cik vien tas bija iespējams.
Patlaban viss ir citādāk. 2024. gadā ievēlētais Tramps vairs nejūtas ierobežots nekādā veidā un nekādā vīzītē.
Šoreiz viņš ap sevi ir savācis liekuļu un lišķu baru, kurš visam teiks jā, prezidenta kungs, jā.
Un Kongresā viņam ir partija, kura ir gatava darīt tāpat.
Trampa administrācija laikā pirms notikušā paziņoja, ka valdības funkciju slēgšanas gadījumā režīms to izmantos kā iespēju Amerikas sistēmu graut vēl tālāk.
Paredzēts likvidēt desmitiem vai pat simtiem tūkstošus darbavietu federālajā pārvaldes sistēmā.
Tā teikt, ja valdības funkciju pārtraukšanas laikā šķitīs, ka bez tādas vai citas iestādes var iztikt, tad acīmredzot arī varēs iztikt bez tās darbiniekiem.
Tiks pamatīgi pārkārtota Amerikas nacionālā pārvaldes sistēma ar centrālo mērķi, arvien vairāk varas dot konkrēti izpildvarai un viskonkrētāk tās galvenajam bosam.
Tieši tāpat, kā savulaik to Ungārijā izdarīja Orbans, Turcijā izdarīja Erdogans, un, ja kas, Padomju Savienībā izdarīja Staļins.
Donalds Tramps nav nopietns cilvēks. Viņa pirmais darbs pēc nonākšanas amatā bija izsludināt absolūtu amnestiju visiem tiem, kuri 2021. gada 6. janvārī iebruka ASV Kapitolijā un vairāku stundu garumā tur marodēja ar konkrēto mērķi gāzt vēlēšanu rezultātus un nodrošināt Trampa diktatūru jau tobrīd.
Četru gadu pauzē, kad Baltajā namā saimniekoja Džo Baidens, pret Trampu tika izvirzītas dažādas kriminālapsūdzības par dumpja sarīkošanu.
Bet amerikāņi kaut kādā aptumsuma vai marasma brīdī nolēma krimināli apsūdzēto Trampu ievēlēt vēlreiz.
Un visas kriminālapsūdzības pazuda kā nebijušas.
Tā vietā režīms ir sācis vērsties pret saviem politiskajiem ienaidniekiem, tajā skaitā pret kādreizējo Federālā Izmeklēšanas biroja vadītāju Džeimsu Komiju.
Pret viņu izvirzītas apsūdzības par melošanu Kongresa komitejas sēdes priekšā un par tiesiskuma bloķēšanu Kongresa darbā.
Galvenais prokurors apgabalā, kur iesniegta prasība pret Komiju, paziņoja, ka viņš tur nesaskatīja nekāda iemesla kriminālapsūdzībai vai notiesāšanai, jo tās pamatā bija senas sazvērestības teorijas no republikāņu partijas vismaniakālākā gala.
Tramps prokuroru padzina un tur ielika sievieti bez kaut mazākās pieredzes prokurora darbā, bet toties ar gatavību bosam teikt jā. Kriminālapsūdzības pret Komiju tika iesniegtas tiesā.
Tāpēc kā Amerikas fīreram tā iegribējās, un Komijs nav vienīgais, pret kuru patlaban tiek vērstas pavisam staļiniskas represijas.
No sērijas: Parādi man cilvēku, es atradīšu kriminālnoziegumu.
Ārpus tā Amerikas prezidenta galvenā interese ir bijusi pašam par sevi un savu bagātību un greznību.
Leģendām apvītais Ovālais kabinets Baltajā namā izdekorēts ar divdesmit četru karātu zeltlietām un ornamentiem, jo pasaules galvenās valsts prezidentam patīk spīdīgas lietiņas.
Pirms pāris nedēļām viņš paziņoja, ka ārpus Baltā nama taps būvēta milzīga celtne, kurā būs “pasaules visgreznākā balles zāle.”
Tieši tas, kas ir vajadzīgs vidējam amerikānim, kurš patlaban zaudē veselības apdrošināšanu un atbalstu veselības aprūpē.
Amerikas prezidentam tā kaut kas ir pilnīgi pie pakaļas.
Šīs arogances un patmīlības otrs kliedzošais piemērs ir saistība ar Gazas joslu, kur Izraēla divu gadu garumā ir veikusi nepārprotamu genocīdu.
Amerikas prezidents nāca ar savu plānu par konflikta izbeigšanu, kurā cita starpā ir paredzēta tehnokrātiska organizācija, kura būs atbildīga par joslas atjaunošanu pēc tam.
Varat trīsreiz minēt, kurš būs šīs struktūras valdes priekšsēdētājs.
Uzminējāt? Jā, tas būs Amerikas Savienoto Valstu prezidents, kuram acīmredzot ir pietiekami daudz brīva laika, lai uzņemtos detalizētu apsvēršanu par sen apkarotas teritorijas nākotni.
Pats Tramps jau pasen paziņoja, ka viņam personīgi liekas, ka no Gazas joslas vajag padzīt visus divus miljonus, kuri tur dzīvo, un tā vietā uzcelt luksusa dzīvokļus, kazino, pludmales infrastruktūru un visu pārējo, kas būtu vajadzīgs turīgiem pleibojiem no visas pasaules.
Kur palikt tiem diviem miljoniem? Par to Amerikas prezidentam nav nekādas intereses vispār, tajā skaitā par faktu, ka tas principā nozīmē etnisku tīrīšanu, kas ir tikpat smags starptautisks noziegums, cik genocīds un kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.
Kamēr Amerikas prezidents nodarbojas ar Ovālā kabineta pārtaisīšanu par lētu un vulgāru bordeli un uzskata, ka tikai viņš var uzņemties atbildību par teritoriju, kas atrodas pavisam pasaules otrajā malā, viņa ļaunprātīgie kadri dara visu iespējamo, lai grautu visu pēc kārtas pašmājās.
Šī termiņa sākumā bija vairāki mēneši, kuru laikā Dienvidāfrikā dzimušajam un līdz ārprātam ekscentriskajam miljardierim Īlonam Maskam tika iedots zāģis un cirvis un pateikts – zāģē un cērt.
Viņa tā dēvēta “valdības efektivitātes” sistēma no darba atbrīvoja tūkstošiem profesionālu cilvēku, un tieši no turienes nāca doma, ka “budžeta ietaupījumu” kontekstā būtu nepieciešams pilnībā sagraut Amerikas veselības aprūpes un apdrošināšanas sistēmu, jo tā ir dārgs prieks un tāpēc “nevajadzīga.”
Attiecībā uz migrantiem Amerikā izveidota nacistu Gestapo līdzīga slepenpolicija, kura siro pa Amerikas ielām un arestē un pazudina ikkatru, kurš izskatās “nepareizs.”
Staļins sarktu par Gulagam līdzīgām koncentrācijas nometnēm, kurās šie nelaimīgie nonāk. Pat oficiāli atzīts, ka apmēram 60 procentiem arestēto un pazudināto nav nekādas kriminālas vēstures vispār.
Režīms arī ir sācis paziņot, ka Amerikas lielpilsētās pastāv karš un noziedzība tādā līmenī, ka nevar iztikt bez federālā karaspēka “kārtības atjaunošanai.”
Tā tas ir bijis Losandželosā un Amerikas galvaspilsētā Vašingtonā, bet patlaban arī Čikāgā un Portlendā Oregonā.
Oregonas gubernatore reiz režīms par to bija paziņojis, sazvanījās ar Amerikas prezidentu un saprata, ka viņš bija saskatījies video soctīklos par nemieriem, kādi štata lielākajā pilsētā plosījās pirms pieciem gadiem, kad policija Minesotā noslepkavoja bezpalīdzīgu tumšādainu cilvēku ar garīgās veselības problēmām un Amerikas liberāli noskaņotā sabiedrība uzsprāga.
Arī Portlendā, kura visu laiku kopš tam ir centusies atkopties un salabot salauzto, sakārtot sajaukto. Pēdējo gadu laikā tā ir bijusi normāla vidēja lieluma pilsēta ar aktīvu un savstarpēji draudzīgu sabiedrību.
Bet ne Amerikas prezidenta prātiņā. Viņš ir cilvēks, kurš nespēja atšķirt faktus no meliem, patiesību no nepatiesības un fantāzijas no īstenības.
Nupat Amerikas prezidents izplatīja mākslīgā interneta video, kurā viņa avatārs bija redzams reklamējam “brīnumu gultu,” kura garantēs pilnīgu izārstēšanos no visām slimībām, organisma atjaunošanu un, ja gadījuma gadījies zaudēt kādu roku vai kāju – tā maģiskā kārtā ataugs, atjaunosies un būs atkal lietojama.
Šī ir doma, kura savulaik iznira tā dēvētā tumšā interneta visdziļākajās dzīlēs un tur variants bija tāds, ka Amerikas ļaunprātīgajai elitei bija pieejama visaugstākās kvalitātes veselības aprūpe, tajā skaitā ar visjaunākajām tehnoloģijām, kuru rezultātā radīta šī “brīnumu gulta.”
Tam, ka tā bija fikcija pašā sākumā un tā ir fikcija joprojām, nebija nekādas nozīmes tad, kad Amerikas prezidents to izplatīja kā īstu patiesību un solīja, ka drīz šāda “brīnumu gulta” būšot pieejama visiem amerikāņiem pēc kārtas.
Lai arī patiesībā nekā tāda nav.
Amerikāņi pērn novembrī sev par prezidentu ievēlēja īstenu maniaku. Viņš ir funkcionējošs maniaks, kuram nav nepieciešama ieķēdēšana kādā cellē.
Viņš staigā. Viņš runā (un runā, un runā, un runā, un runā, un runā).
Bet fakts nudien ir tāds, ka šis ir cilvēks, kuram principā vienīgais mērķis ir vairot savu bagātību.
Amerikas Konstitūcijā melns uz balta ir rakstīts, ka Amerikas prezidents nedrīkst saņemt nekāda veida labumus no “ārvalstu personām vai interesēm.”
Īsi pirms stāšanās amatā otrreiz, Amerikas prezidents izveidoja kriptovalūtas uzņēmumu, kura rezultātā viņa personīgajā kabatā ir ieripojuši vairāki miljardi dolāru no pilnībā nezināmiem avotiem un personām.
Jau minēju zelta dekorācijas Ovālajā birojā un zāli, kurā bagātnieki varēs dejot mēra laikā sabiedrība.
Nākamgad 4. jūlijā būs 250 gadu, kopš grupiņa ļoti drosmīgu vīriešu nolēma pateikt nē Lielbritānijas impērijai un izveidot pašiem savu valsti.
Amerika nekad nav bijusi perfekta valsts. Laika gaitā tur bija rasisma iespaidots Pilsoņu karš. Amerika ne vienmēr ir bijusi pareizajā pusē pasaules dažādākajos konfliktos.
Bet Amerika allaž bija tā, kura varēja pateikt, ar visu to mums ir demokrātiska iekārta, kuras ietvaros regulāri tiek ievēlēts prezidents un Kongress, kontrole mainās no vienas partijas uz otru, bet tā, kura vienugad zaudē, padomā par ieganstiem, un varbūt pēc diviem vai četriem gadiem varēs atkopties un uzvarēt.
Bet Amerikas dibinātāji nebija paredzējuši vienu konkrētu politikāni, kurš būs apņēmības pilns pārkāpt pilnīgi visus likumus, principus un normas pēc kārtas un tieslietu sistēmai principā pateikt – nāc un iepūt, jo es esmu prezidents un man ir tādas tiesības.
Pašreizējā situācijā šis “princips” tiek izmantots pēc pilnas programmas.
Un tas nozīmē, ka nākamgad, kad došos ciemos pie māsām Čikāgā tas vairs nebūs tajā demokrātiskajā valstī, kurā es pieaugu.
Amerikā patlaban pie teikšanas ir staļinisks diktators, un viņa rīcībā ir partija, kura ir tikpat lišķīga un liekulīga, cik partija Vienotā Krievija, kāda ir Kremļa fašista rīcībā.
Amerikas valdības darbs ir apstājies. Amerikas prezidentam droši vien šķiet, ka tas ir pavisam loģisks variants, jo pa to starpu viņš var saimniekot viens pats un savu iegribu un fantāziju pamata.
Tā Amerikas dibinātāji to nebija domājuši. Par to varam būt pārliecināti par visiem simtu procentiem un vairāk.
