Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Alexander Raths/SHUTTERSTOCK

Daudzi rīdzinieki parādnieku dēļ dzīvo aukstumā 67

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Lasīt citas ziņas

No 1. novembra rīdziniekiem palielināsies rēķini par mājokļu apkuri. Kopš septembra Rīgā šis būs jau otrais apkures sadārdzinājums. Lielākus siltuma rēķinus maksās arī Jelgavā, Iecavā, Ogres, Talsu, Grobiņas, daļēji arī Kocēnu novadā.

Sadārdzina dabasgāze

Uzņēmuma “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis stāsta, ka sadārdzinājumu izraisa no Krievijas importētās dabasgāzes cenu kāpums, kas sācies jau kopš šī gada janvāra. Salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru dabasgāzes cena biržā cēlusies desmit reižu. Tādējādi no 1. septembra siltumapgādes tarifs uzņēmumam bijis jāpalielina par 27%, bet no 1. novembra vēl par 16%.

CITI ŠOBRĪD LASA
Iznākumā dažu mēnešu laikā Rīgā siltuma cenas uzkāps par 43%. Apkures rēķinu sadārdzinājums ir turpinājums no 1. jūlija par 25% līdz 43% jau palielinātajiem rēķiniem par dabasgāzi.

Uzņēmumā rēķina, ka rīdziniekam, kurš līdz 1. septembrim par dzīvokļa apkuri maksāja 50 eiro, turpmāk rēķini varētu pieaugt līdz 74 eiro mēnesī. Tie gan esot aptuveni aprēķini, kuri atkarīgi no laika apstākļiem ziemā un siltuma patēriņa.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apgalvo, ka citās pieminētajās pilsētās un novados tik krasa siltuma sadārdzinājuma nebūšot. Piemēram, Talsu novadā un Jelgavā tarifs pieaugšot vien par 5 līdz 10%, bet Iecavā aptuveni par 20%.

Rīga atpaliek

SPRK to izskaidro ar vietējo uzņēmumu savlaicīgu pievēršanos citiem kurināmā veidiem – šķeldai, granulām, malkai, kas ir lētāki nekā no Krievijas iepirktā dabasgāze. Tas gan nenozīmē, ka citās apdzīvotās vietās siltuma sadārdzinājuma nebūs. SPRK jau saņēmuši apstiprināšanai 15 siltumapgādes uzņēmumu tarifu projektus, kuru lielākā daļa varētu būt spēkā 2022. gadā.

Lai samazinātu tarifus, pēc Normunda Talča teiktā, “Rīgas siltums” esot pievērsies siltumenerģijas ražošanai ar šķeldu.

Esot plānots, ka tādējādi dabasgāzes īpatsvars sil­tumenerģijas ražošanai pakāpeniski samazināsies līdz 50%, bet šķeldas īpatsvars pieaugs līdz 50%.

Pašlaik gan šķiet, ka, uzkraujot rīdziniekiem tik smagu slogu, monopolists “Rīgas siltums” ir stipri vien atpalicis ar šķeldas izmantošanu. Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs “Latvijas Avīzei” atzinis, ka gāzes cenu kāpums un tā izraisītais siltuma sadārdzinājums visvairāk skaršot Rīgu, tāpēc ka tā nav laikus pievērsusies lētākam kurināmajam.

Bažas par parādiem

Bažas rada ne tikai gaidāmais sadārdzinājums, bet arī rīdzinieku iekrātie parādi par siltumu, kuru dēļ namus nepieslēdz apkurei. Kaut arī Rīgā lielākais namu apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) ziņo, ka pirms apkures sezonas sākuma parādu apmēru izdevies samazināt no divarpus līdz pusmiljonam eiro, krasi sadārdzinoties apkurei, visticamāk, parādu apmērs varētu palielināties.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, Saulgožu ielas 4. namā, kuru apsaimnieko “RNP”, šī gada oktobrī parāds sasniedza 20 998 eiro. No kopsummas gandrīz pusi – 8813,61 eiro – iekrājis viens pašvaldības dzīvokļa īrnieks. Pārējo daļu – pieci pašreizējie un bijušie dzīvokļu īpašnieki, kurus atrast diezin vai vispār ir iespējams. Kā pašvaldībai piederošā dzīvokļa īrnieks varējis sataisīt tādus parādus, (salīdzinājumā ar 2020. gadu tie pieauguši par aptuveni 2000 eiro) to “RNP” neatklāj.

Atgādināšu, ka ik gadu pirms jaunās apkures sezonas sākuma “Rīgas siltums” piedāvā pieslēgt namus apkurei viņiem vēlamā laikā. Bet ar noteikumu – tiem nedrīkst būt parādi.

“RNP” pārstāve Una Grenevica stāsta, ka Saulgožu ielas namā no sešiem parādniekiem trim uzsākta tiesvedība, bet atlikušajiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi. No šī gada 9. septembra tiesā ir prasība arī pret pašvaldībai piederošā dzīvokļa īrnieku. Taču īrnieku lietās tiesvedība esot ilgs process.

Iznākumā godprātīgie Saulgožu ielas nama dzīvokļu īpašnieki kļuvuši par šo parādnieku ķīlniekiem. Kaut arī parādu nav, vēl oktobra sākumā viņi bija spiesti salt savos dzīvokļos. Izmisušie iedzīvotāji sākuši maksāt parādnieku vietā, lai tikai namu ātrāk pieslēgtu apkurei.

22 000 dzīvokļu ķīlnieki

Diemžēl Saulgožu ielas nama iedzīvotāji Rīgā nav vienīgie ķīlnieki. Kaut arī kopš 8. oktobra nams ir pieslēgts apkurei, pirms jaunās apkures sezonas Rīgā siltuma parādi bija 531 daudzstāvu namam ar vairāk nekā 22 000 dzīvokļu, tā LTV “Panorāmai” atklāja “RNP” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Bet no šo dzīvokļu kopskaita parādā ir tikai aptuveni 1700 dzīvokļu iemītnieki. Tādējādi arī šo namu iedzīvotāju lielākā daļa bija tādi paši ķīlnieki un spiesti dzīvot neziņā, kad “Rīgas siltums” pieslēgs apkuri.

Pēc viņa teiktā, diemžēl pašlaik tiesību dokumenti uzrakstīti tā, ka kalpo siltumapgādes monopolistiem, kuri var diktēt savus noteikumus.

Bet pieslēgumu nedrīkstētu atteikt namam ar nelieliem parādiem un tādiem, kuri nav vecāki par sešiem mēnešiem. Pašlaik komunālo pakalpojumu parādi piesaistīti parādniekam. Bet tos vajadzētu piesaistīt parādnieka dzīvoklim.

Viņaprāt, siltuma parādu segšanai viens no atrisinājumiem būtu atļaut apsaimniekotājiem izmantot uzkrājumus namu remontiem. Otrs atrisinājums, lai pieslēgtu namu apkurei, – piedāvāt godprātīgajiem dzīvokļu īpašniekiem samaksāt par siltumu avansā. Attiecīgi nākamajā apkures sezonā viņiem būtu jāmaksā mazāk.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka par nepieciešamību meklēt atrisinājumu parādu problēmai ticis runāts jau gadiem ilgi. Diemžēl Ekonomikas ministrija nekādu atrisinājumu nerod, kaut arī to solījusi vairākkārt.

Veļ vainu uz namu pārvaldnieku

Uz manu jautājumu, kā novērst to, lai dažu negodprātīgu iedzīvotāju dēļ neciestu pārējie nama iedzīvotāji, kuri maksā laikus un kuriem parādu nav, Ekonomikas ministrijā atbild, ka par to ir atbildīgs namu pārvaldnieks – no viņa darbības vispirms esot atkarīga siltumenerģijas pakalpojuma nepārtrauktība dzīvojamā namā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pārvaldnieks ir iedzīvotāju pilnvarotā persona, kurš dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā slēdz līgumu par siltumenerģijas piegādi.

Tāpat šis likums paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības izvēlēties norēķinu veidu – norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju vai ar pārvaldnieka starpniecību. Ja ar pārvaldnieka starpniecību, tad pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvokļu īpašnieku maksājumus par siltumu, to skaitā laikus celt prasību tiesā pret parādniekiem, lai nepieļautu parādu uzkrāšanos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.