Apkures sadārdzinājuma trešais vilnis: augstāki tarifi vēl 15 pilsētās 35
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā gada sākumā vairāku Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pieaugs rēķini par mājokļu apkuri.
No 1. janvāra par mājokļu apkuri vairāk būs jāmaksā Jēkabpils, Siguldas Valmieras un Rēzeknes iedzīvotājiem. Bet, spriežot pēc pagājušā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) siltumapgādes uzņēmumu iesniegtajiem tarifu projektiem, no šī gada 1. februāra jauns sadārdzinājums sagaidāms arī Rīgā, Daugavpilī, Salaspilī, Jūrmalā, Ādažos, Olainē.
Vairākkārtējs palielinājums
Kopš pagājušā gada dažu pieminēto pilsētu iedzīvotājiem šis varētu būt jau trešais apkures sadārdzinājums. Piemēram, no 2021. gada 1. oktobra rīdziniekiem apkures tarifs bija 57,31 eiro par megavatstundu (MWh) bez 12% PVN. No pērnā novembra to pacēla līdz 66,76 eiro par MWh, bet no šī gada 1. februāra, iespējams, tas būs jau 71,22 eiro par MWh. Kopš pagājušā gada 1. septembra Rīgā maksa par apkuri dažu mēnešu laikā būs pieaugusi par 49,8%!
Šogad siltuma sadārdzinājums varētu skart, piemēram, arī Olaines iedzīvotājus. Pagājušā gada decembrī siltumapgādes uzņēmums “Olaines siltums un ūdens” paziņoja, ka no 2022. gada 1. janvāra tarifs būs 113,38 eiro par MWh. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tas bija 41,69 eiro par MWh, tarifs tādējādi pieaugtu 2,72 reizes. Tarifu kāpumu uzņēmumā izskaidro ar dabasgāzes cenu, kas šī gada sākumā bijusi 5,5 reizes lielāka nekā pagājušā gada sākumā. Uzņēmumā apgalvo, ka tik liels sadārdzinājums Olaines iedzīvotājus tomēr neskaršot.
Lai samazinātu iedzīvotāju izdevumus par apkuri, no 2022. gada 20. janvāra līdz 30. aprīlim siltumenerģijas tarifs būs 107,52 eiro par MWh bez PVN. Pazemināto maksu AS “Olaines ūdens un siltums” segšot no iepriekšējo gadu peļņas, kuru bija plānots iztērēt attīstībai. Iznākumā līdz 20. janvārim Olainē vēl būs spēkā tas pats siltumenerģijas tarifs 41,69 eiro par MWh (bez PVN). Bet no 20. līdz 31. janvārim būs spēkā jaunais – 107,52 eiro par MWh (bez PVN). Savukārt no 2022. gada 1. februāra līdz 30. aprīlim maksa par apkuri būs 70,00 eiro par MWh (bez PVN).
Tikpat krass siltuma sadārdzinājums iespējams arī Daugavpilī. Siltumapgādes uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” iesniegtais tarifs paredz no 1. februāra noteikt 153,52 eiro par MWh (bez PVN) līdzšinējo 56,96 eiro par MWh vietā. Palielinājums salīdzinājumā ar spēkā esošo tādējādi būtu par 169,5 %…
Augstāki tarifi vēl 15 pilsētās
Pašlaik SPRK vērtēšanā pavisam ir 15 siltumapgādes tarifu projekti.
Kā Olainē, tā arī citos siltumapgādes uzņēmumos vajadzību palielināt maksu par apkuri izskaidro ar dabasgāzes cenu kāpumu, kas esot sācies jau kopš pagājušā gada janvāra. Pēc dabasgāzes piegādes uzņēmuma “Gaso” datiem, dabasgāzes cenas biržā cēlušās teju sešas reizes. 2020. gada decembrī 13,84 eiro par MWh, 2021. gada decembrī 81,11 eiro par MWh. Siltuma tarifu kāpums gan visur Latvijā nav vienāds.
SPRK atzīst, ka lielāks tas ir tajās apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi. Toties tajos siltumapgādes uzņēmumos, kur siltuma iegūšanai izmanto tikai koksnes šķeldu vai granulas, sadārdzinājuma nav vai arī tas būs niecīgs.
Jautāts, kāpēc siltumapgādes uzņēmumu tarifi krasi atšķiras, ja dabasgāzes cenu kāpums visus skar vienādi, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas lietās Andris Akermanis atbild, ka atšķirību rada tas, ka bijuši noslēgti līgumi par dabasgāzes iegādi, ņemot vērā cenu straujo celšanos aizvadītā gada laikā. Kaut arī šajā laikā cēlušās arī koksnes šķeldas un granulu cenas, tomēr šis sadārdzinājums vēl nav tik dramatisks kā dabasgāzei.
Viņaprāt, vislielākajā ķezā pašlaik ir Daugavpils, kurā vietējais siltumapgādes uzņēmums maldīgi bija cerējis uz dabasgāzes cenu pazeminājumu. Lai tagad paglābtu iedzīvotājus, Daugavpils pašvaldība izsludinājusi vietēju enerģētikas krīzi siltumapgādē, lūdzot palīdzību valdībai. Daugavpilī siltumapgādē 90% apmērā izmanto dabasgāzi. Bet tās straujais cenas kāpums būtiski ietekmējis siltuma ražošanas izdevumus.
Pēc Andra Akermaņa domām, tajās pilsētās un novados, kur siltumapgādes uzņēmumi laikus pārgājuši uz koksnes šķeldu vai granulām, siltuma sadārdzinājumu iedzīvotāji izjutīs mazāk nekā tur, kur joprojām apkurē izmanto no Krievijas importēto dabasgāzi.
