Ar klīniski jau nozīmīgu depresiju slimo neticami liela sabiedrības daļa – “Tā neuzgāžas kā smags akmens vienā dienā!” 35
Kā ir ar depresijām Latvijā? Sabiedrībā ir sajūta, ka daudziem ir viegli traucējumi, daudziem izrakstīti miega līdzekļus, nomierinošus medikamentus. Ja salīdzinām, citur pasaulē daudz brīvāk izraksta antidepresantus, vai nav tā, ka Latvijā par maz diagnosticē depresiju?
Jau 10 gadu aktīvi cenšamies strādāt ar depresijas atpazīšanu – mūsu rīcībā ir dati par depresijas izplatību visā Latvijas populācijā. Pirms diviem gadiem mēs vēlreiz to nomērījām. Mēs zinām, cik daudz depresijas aprūpē, mūsu pētnieku grupa ir šos robežstabus zemē pamatīgi ielikuši, tā par šo aktuālo problēmu TV24 raidījumā “Dr. Apinis” komentāru sniedza Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs.
Latvijā visa ar dažāda veida depresiju ik gadu slimo vairāk nekā 120 000 cilvēku.
Katrs desmitais, kas atnāk pie ģimenes ārsta ar jebkādām sūdzībām, protams, izņemot lauzta roku, ir ar klīniski nozīmīgu depresiju, kur būtu kaut kas jādara.
“Tad mēs skatāmies tālāk, kas tā par depresiju, kā var cilvēkam palīdzēt,” saka Rancāns.
Jau 10 gadu internetā, mājaslapa depresija.lv, ir pieejams depresijas novērtējuma skrīninga tests, ko esam izstrādājuši, un tur jebkurš cilvēks divu minūšu laikā var, godīgi atbildot uz 9 jautājumiem, uzzināt: vai man ir šodien klīniski nozīmīgu depresiju vai nav?
Kā norāda speciālists: “Šis instruments nav mūsu pašu izdomāts – tas starptautisks lineāls. Šis lineāls mēra precīzi. Pieejamā valoda ir arī krievu, jo mums jārespektē otra biežāk runātā valoda.”
Situācija ar ainu kopumā gan nav tik laba, kā gribētos, atzīst ārsts, sakot tomēr, ka “esam divreiz laimīgāki par igauņiem un lietuviešiem pēc antidepresantu patēriņa rādītājiem uz iedzīvotāju.
Mēs esam ap 8 reizes laimīgāki nekā skandināvi, jo mēs patērējam mazāk antidepresantu. Tas patiesībā nozīmē to, ka mēs šos depresijas gadījumus neārstējam!”
Depresīvie jeb depresijas klasiskie simptomi kā izpaužas? Tie var būt miega traucējumi, var pasliktināties apetīte, dzīvesprieka trūkums, zūd interese par lietām, kas agrāk cilvēkam sagādāja gandarījumu, baudu, zūd hobiji, cieš viņa organisms – tas viss ir daļa no puzles gabaliņiem, kas norāda uz depresiju.
Rancāns atgādina, ka depresija neuzgāžas kā smags akmens vienā dienā. “Ja manis nosauktie simptomi ilgst vismaz divas nedēļas no vietas, lūk, šīs divas nedēļas, – ja ir šaubas, aizpildiet to testu!”
“Psihiatrs nav pirmais speciālists, pie kā doties. Pēc starptautiskiem paraugiem izstrādātajās vadlīnijās jādodas vispirms pie ģimenes ārsta runāt.
Ģimenes ārstam vajadzētu varēt palīdzēt šādos gadījumos. Ko mēs atkal darām – realizējam ģimenes ārstu izglītošanas programmu, lai mūsu kolēģi būtu tie, kas pirmie pamana un vajadzības gadījumā konsultējas pie mums,” skaidro jomas eksperts.
