Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai nemanījām? 62

Pievieno LA.LV

Kādas 52 gadus vecas TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājas jautājums noteikti aktuāls daudziem: “Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai arī tik nevīžīgi dzīvojām, ka nemanījām?”

Apnicis savs darbs? 7 iespējas, kā pelnīt naudu no mājām 2
Kokteilis
11 paradumi no padomju laikiem, kurus daudzi joprojām nav spējuši atmest
“Jūs apgānījāt latgaliešu gadu desmitiem aizlūgtu svētnīcu!” Rinkēvičs Aglonā uzrunā ticīgos, taču pēc tam pār savu galvu saņem pārmetumu kaudzi
Lasīt citas ziņas

Agrākos laikos jau bija, ka nezināja par cukura diabētu, bija laiki, kad neviens nezināja par multiplo sklerozi un daudzām citām diagnozēm, kas mūsdienās ir zināmas, tā šo situāciju skaidro psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande.

Viņa atklāj, ka pēcdzemdību depresija ir bijusi vienmēr, dažādos laikos. “Pēcdzemdību skumjas un nomāktību senajiem latviešiem sauca par raudamdienām; trešā-ceturtā-piektā diena pēc dzemdībām bija raudamdienas. Tas nav mūsdienu izgudrojums, un arī ne Padomju laika.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau sen, sen latvieši zinājuši, ka sieviete pēc dzemdībām ir emocionāli nestabila, norāda speciāliste, sakot, ka cita lieta, ka pirms 50 gadiem daudzi cilvēki vienkārši mēģināja izdzīvot, sakārtot saimnieciskas lietas, un to, ka kāds varbūt jūtas emocionāls – tam vienkārši nepievērsa uzmanību.

“Vai nu tu aizgāji postā ar savu depresiju, vai nu tu izdzīvoji Šobrīd šiem cilvēkiem ir ap 60 gadiem, viņi ir vecvecāki, kas saviem 30 gadu vecajiem bērniem saka – saņemies, mums bija vēl grūtāk!,” to realitāti apraksta Zande, vēršot uzmanību uz “bija grūti”, tātad – tam vienkārši tolaik vēl nebija nosaukuma.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.