Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Trauksmes dažādās sejas – kā tās izpaužas un kā sev palīdzēt? 4

Autors: Elmārs Tērauds, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs

“To mēs gribējām dzirdēt!” Bijusī NATO pārstāve beidzot vieš skaidrību, cik ilgā laikā pēc uzbrukuma citām valstīm jāsteidzas palīgā 212
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā” 53
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs! 23
Lasīt citas ziņas

Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros brīžos varam palīdzēt sevi paši, bet kādās situācijās labāk meklēt speciālista palīdzību.

Man bija iespēja uzstāties ar tēmu par trauksmes dažādajām sejām AS “Olainfarm” organizētajā konferencē “Veselība 360”, un, lai gan dažkārt šķiet, ka tur jau neko jaunu pateikt nevar, tēma ir aktuāla. Par to liecina arī statistika.
Trauksmainie notikumi pasaulē lielā mērā atspoguļojušies arī mūsu valstī dzīvojošo cilvēku garīgajā labsajūtā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk nekā puse jeb 57,2% Latvijas vīriešu un 63,9% sieviešu pērn atzina, ka pēdējā gada laikā izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. Salīdzinoši, 2016. gadā tie bija 44,6% no visiem mūsu valstī dzīvojošajiem vīriešiem, un 52,3% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatorā centrā līdz ar pandēmijas sākšanos pirmreizēji konsultēto pacientu skaits, kuriem konstatētas dažāda veida trauksmes, ir palielinājies. Pagājušajā gadā tajā pirmreizēji konsultēti 1508 cilvēki, salīdzinoši 2019. gadā tie bija 710 pacienti. Tas nozīmē, ka triju gadu laikā šis skaitlis ir vairāk nekā dubultojies. Vidēji vienam cilvēkam gadā pie psihiatra ir bijušas 4,7 vizītes.

To var vērtēt divējādi. No vienas puses, protams, mūsu speciālistiem ir vairāk jaunu pacientu, bet no otras puses – tas ir indikators, ka Latvijas iedzīvotāji savai garīgajai veselībai sāk pievērst lielāku uzmanību un, jo īpaši, jauniešu vidū ir pilnībā izzudusi vēsturiskā stigma, ka meklēt palīdzību vai vērsties speciālista būtu kas slikts vai nosodāms.

Es uz to raugos pozitīvi. Ja runājam par trauksmēm, nereti tieši savlaicīga vēršanās pie ģimenes ārsta, psihoterapeita vai psihiatra, var palīdzēt samazināt ārstēšanas laiku. Speciālists noteiks ne tikai trauksmes smaguma pakāpi, bet arī tās veidu un līdz ar to varēs izraudzīties arī efektīvāko ārstēšanas veidu.

Medicīnā par trauksmēm runā daudzskaitlī, jo šiem psihiskiem traucējumiem var būt dažādi veidi.

Viena trauksme, dažādi iemesli

Psihiatrijā un citās disciplīnās trauksmes klasificē atkarībā no baiļu iemesla vai objekta. Cilvēkam baiļu sajūtu var izraisīt, piemēram, atrašanās pūlī (sociālā trauksme) vai tieši otrādāk – būšana vienam (separācijas trauksme). Arī dažādas fobijas tiek pieskaitītas pie trauksmju veidiem, un viena no populārākajām noteikti ir bailes no lidošanas. Tajā pašā laikā psihiatrijā, un ne tikai, tiek izšķirta arī ģeneralizētā trauksme, kad cilvēks teju visu laiku ir nemiera stāvoklī, jo izjūt trauksmi par visu, kas saistās ar viņa dzīvi, piemēram, tuvinieku veselību, finansēm, nākotni un tamlīdzīgi.

Neatkarīgi no trauksmes ierosinātāja, tās izpausmes visiem veidiem ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk tā ir nervozitāte un saspringuma sajūta. Cilvēks visu laiku ir kā “uzvilkts” un nespēj ne mirkli relaksēties. Līdztekus tam ir pastiprināta kairināmība, pārmērīga reakcija uz pārsteigumu un nobiedēšanu, apgrūtināta koncentrēšanās, ko bieži paši pacienti dēvē kā “tukšuma sajūtu” galvā.

Panikas lēkmju laikā neiztrūkstošs elements ir bailes, piemēram, sajukt prātā vai nomirt. Mana pieredze liecina, ka šīs nepatīkamās sajūtas gan daļa cilvēku mēdz ignorēt vai iemācās ar tām sadzīvot. Tas, kas “aizdzen” pie ģimenes ārsta, ir tieši trauksmes somatiskās jeb ķermeniskās izpausmes, piemēram, tahikardija, sausums mutē, svīšana, tremors jeb trīce.

Kopā ar biežākajām trauksmes izpausmes formām, pacientiem var novērot arī tādus nespecifiskus simptomus kā drudzis, durstīšana, tirpšanas sajūta, muskuļu saspringums vai sāpes, reibonis, ģībšanas sajūta, kamols kaklā un rīšanas grūtības.

Te gan jāuzsver, ka trauksme ir izslēdzošā diagnoze, kas nozīmē, ka pirms to sākt ārstēt, vispirms ir jāpārliecinās, ka šīm nepatīkamajiem simptomiem pamatā nav somatiska saslimšana. Vēl viena būtiska lieta – trauksme nav tas pats, kas depresija. Ir gadījumi, gad abi šie neirotiskie traucējumi iet roku rokā, taču smagāko sajūtu un sliktāko pašsajūtu noteikti dod tieši trauksme.

Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents Elmārs Tērauds.
Publicitātes foto.

Ietekmē vai neietekmē ikdienu

Diemžēl trauksmes neaprobežojas tikai ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm. Bieži vien tā atstāj ietekmi arī uz cilvēka ikdienu un paradumiem. Lai nesastaptos ar savu baiļu objektu, cilvēki mēdz izvairīties no tiem, piemēram, smagākos sociālo trauksmju gadījumos pacienti atsakās iziet no mājām. Tas nozīmē, ka smagi izteiktas trauksmes gadījumā, daļai no viņiem nav iespējas strādāt. Līdz ar to ģimenes ārstam vai psihiatram ir jāizsniedz darba nespējas lapa.

Citiem ir apgrūtināta mācīšanās vai ierobežota spēja pārvietoties, jo viņiem trauksmi rada tieši atrašanās noteiktos transportlīdzekļos. Mana prakse liecina, ka arvien vairāk tieši gados jauniem cilvēkiem tiek novērotas dažādas sociālās trauksmes, kuru dēļ daļa no viņiem daudz labprātāk izvēlas mācīties un pēcāk arī strādāt attālināti.

Tāpat pēdējā laikā pie speciālistiem biežāk vēršas cilvēki, kuriem ir panikas traucējumi. Panika no fobijām jeb bailēm no konkrētām vietām, objektiem vai darbībām atšķiras ar to, ka parasti sākas strauji un negaidīti.

Sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un citas ķermeņa reakcijas pirmajā reizē, kad cilvēku tas piemeklē, rada aizdomas par kādu nopietnu saslimšanu un dzīvībai bīstamu stāvokli, tādēļ palīdzība tiek bieži meklēta pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Šis stāvoklis ir ļoti mokošs. Ne velti tie, kuri ar to saskārušies, ļoti spilgti atceras un spēj ilustrēt savu pirmo panikas lēkmi.

Ir cilvēki, kuriem panikas lēkme ir bijusi tikai vienu riezi dzīvē. Šajā gadījumā to cilvēks atceras, taču tā nekādā veidā neietekmē ikdienu. Taču ir arī tādi, kuriem panikas lēkmes ir ļoti biežas. Ja tās atkārtojas vismaz četras reizes viena mēneša laikā, runājam par panikas traucējumiem. Šādā situācijā es aicinātu meklēt speciālista palīdzību, jo tās ietekmē dzīves kvalitāti.

Lai gan no trauksmes cilvēks nevar nomirt, esot šajā stāvoklī, sajūtas ir pavisam citādas. Ka trauksme ir jāpiedzīvo ik dienas vai pat vienu reizi nedēļā, tā negatīvi ietekmē spēju darīt ikdienas darbus un izbaudīt dzīvi.

Kā sev palīdzēt?

Arī “Olainfarm” rīkotajā konferencē ārstiem pat no citiem mediķiem saņēmu jautājumus – kā sev palīdzēt trauksmes brīžos? Mans galvenais ieteikums – nepieļaut, ka trauksmes kļūst par ilgtermiņa problēmu, proti, meklēt sev efektīvāko risinājumu un nekautrēties iet pie speciālistiem.

Vienkāršākais veids noteikti ir dažādi elpošanas vingrinājumi, kas jo īpaši labi noder panikas lēkmes gadījumā. Piemērs te ir elpošana ar diafragmu (tautā sauktu arī par “elpošanu ar vēderu”). Taču, lai efektīvi to izmantotu trauksmes gadījumā, vingrinājums sākumā noteikti ir jāpraktizē arī miera stāvoklī. Citiem palīdz elpošana papīra maisiņā. Ir cilvēki, kuriem daudz labāk strādās domu novirzīšana, kad koncentrējam uzmanību uz kādu lietu vai objektu un mēģinām to savās domās aprakstīt tā, it kā stāstītu par to citiem.

Jāņem vērā, ka izvairīšanās no situācijām, kas rada satraukumu un bailes, tikai ļaus tām “baroties”, bet problēmu neatrisinās. Tieši tādēļ tām ir jāstājas pretim, pakāpeniski ir jāiemācās ar šīm situācijām sadzīvot vai tās pārvarēt, un šajā situācijā noteikti noderēs arī psihoterapija. Pētījumi liecina, ka dažādu trauksmju gadījumā efektīvākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Iespējams, tas prasīs mēnešus un kādam pat gadus, lai atpazītu savas negatīvās domas, kas ietekmē emocijas un tādējādi arī veicina nepatīkamās ķermeniskās izpausmes.

Smagākos trauksmju gadījumos ir nepieciešama arī psihiatra iesaiste un medikamentozā terapija.

Taču sakaroties ar dažādām trauksmēm, neatkarīgi no to izpausmēm un biežuma, viena no būtiskākajām lietām, kam ir jāpievērš uzmanība ir savi ikdienas paradumi. Veselīgs uzturs uz sportiskas aktivitātes nav tikai tukši vārdi. Tie var palīdzēt. Tāpat kā atpūta un miegs. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir meklēt relaksāciju alkoholā un apreibinošo vielu izmantošanā, jo tās problēmu tikai padziļinās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Mums bieži šķiet, ka imunitāte darbojas kā viens atsevišķs orgāns,” ārsts skaidro, kā vīrusu laikā stiprināt organismu
TV24
Līga Kozlovska par izmaiņām paliatīvās aprūpes saņemšanas kārtībā
Veselam
8 “nedarīt”, kas palīdzēs uzlabot tavu dzīvi
Veselam
Kad nepieciešamas kompresijas zeķes – pusgarās, garās zeķes vai zeķbikses?
“To mēs gribējām dzirdēt!” Bijusī NATO pārstāve beidzot vieš skaidrību, cik ilgā laikā pēc uzbrukuma citām valstīm jāsteidzas palīgā
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā”
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
TV24
“Krīzes gadījumā zini, kur vērsties!” Rajevs norāda: Katra novada iedzīvotājam ir jāzina divas konkrētas lietas!
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Notiks bezmaksas mērījumu dienas sievietes sirds veselības profilaksei
pareizi skalot kaklu, un kad tas var palīdzēt
Veselam
Ledus graušana, mēles pīrsingi, regulāras uzkodas un vēl 12 zobiem kaitējoši ieradumi
Centrālā laboratorija: 7 iedzīvotāju aktuālākie jautājumi, lai apmeklētu laboratoriju
“Vetimpex”, izvēršot darbību, maina nosaukumu uz “NovusVet Latvija”
Miega slimības un pieejamie izmeklējumi
Starptautiski sertificēta augstā apkalpošanas kvalitāte “Mēness aptiekā”
Mēness aptieka: Ziemā galvenie jautājumi farmaceitam – kā nesaslimt, pazemināt temperatūru un dziedēt traumas
Kādas kaites var atnest mājās bērnudārznieks, un kā rīkoties?
Mēness aptieka: Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgadā izjutuši atmiņas traucējumus
Cilvēki vienmēr nāks uz aptieku pēc padoma, atbalsta un arī mierinājuma
10 padomi, lai ikdienas gaitām netraucē uzpūties vēders
Mēness aptieka: Sala laikā zāles, uztura bagātinātājus un kosmētiku nevajadzētu atstāt automašīnā vai nekurinātās telpās
Plāksteri – ne tikai uz brūces jeb ceļvedis pareizai plāksteru lietošanai
Veselam
Sagatavoties pārsteigumiem, izbaudīt sabiedrību un nepārēsties jeb 9 speciālistes ieteikumi pirms gadu mijas
Mēness aptieka: Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju decembrī paši cep piparkūkas, vairums pērk gatavas
10 atgādinājumi par ziemas aptieciņai noderīgo
Mēness aptieka: Dāvināt veselībai noderīgo ir populāri
“Centrālā laboratorija” atvērusi jaunu filiāli Carnikavā
VCA vairāk nekā par trešdaļu pieaudzis pieprasījums pēc neirologa konsultācijām
“Veselības centru apvienība” rezidentu programmā sešos gados uzņēmusi gandrīz 50 jaunos ārstus
“Centrālā laboratorija” atvērusi filiāli Jaunajā Teikā
LaMSA rīko profilaktiskus mērījumus diabēta mēneša ietvaros tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Dole” un “Sāga”
Ādas jaunība – vai sasniedzams mērķis?
“NMS laboratorija” pievienosies “Centrālajai laboratorijai”
“Aptieka – mana pasaule un mans liktenis”
Rūpēs par iedzīvotāju vajadzībām “Mēness aptiekas” veic cenu samazināšanu 
10 stratēģijas cukura diabēta komplikāciju attīstības riska mazināšanai
“Centrālā laboratorija”: Vīrieši analīzes veic gandrīz uz pusi mazāk nekā sievietes
Pazīmes un ieteikumi, ja ir kas vairāk par parastu saaukstēšanos
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
Populārās sausajās brokastīs atrod vielu, kas veicina neauglību. Droši ir tikai bioloģiskie produkti?
Veselam
Bīstamais insults: Laikam ir visbūtiskākā nozīme – simptomi jāzina ikvienam
Veselam
TOP 5 bīstami mīti par lieko svaru: tas rada liekos kilogramus, nevis palīdz no tiem atbrīvoties!
Veselam
“Diemžēl, nepasargā pat prezervatīvs…” Kas ir dzemdes kakla priekšvēža slimība un kā to uzveikt?
TESTS: Tas, kā tu parasti sēdi, atklāj daudz par tavu personību
Krievija var mierīgi pārdzīvot smagus tanku zaudējumus vēl trīs gadus – krājumi ir teju neizsmeļami
Alvis Hermanis nāk klajā ar ideju mūsu valsts drošības stiprināšanai: “Kamēr mūsu ierēdņu “armija” izliekas par beigtām zivīm, jārīkojas sabiedrībai!”
Rinkevičs par Zviedrijas uzņemšana aliansē: “Baltijas jūra tagad ir NATO ezers”
FOTO. Iemūžināts sirreāls skats – miglas burvība Slokas ezera takā
VIDEO. Briseles ielas pārņem kūtsmēslu smaka! Lauksaimnieki turpina protesta akciju
Jūties iztukšots un noguris? Ir sajūta, ka iznīksti un ar tevi kaut kas nav kārtībā? – to var labot
TESTS. Izpildi testu un noskaidro, ko Visums vēlas tev pateikt!
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā”
Zudušo seksuālo iekāri meklējot. Kāpēc tā zūd pat jauniem cilvēkiem
Veselam
Ķiploka un sīpola radinieks – laksis. Ieteikumi no tautas dziedniecības pūra
Veselam
TOP 10 kļūdas, kas traucē nomest lieko svaru: izlabo tās un pēc mēneša – pirmie rezultāti
VIDEO. “X” piedāvā jaunu “atrakciju” – pārbaudi, vai ar tavām plaušām viss kārtībā!
Veselam
Ēdot regulāri, retāk pārēdīsies. 7 prāta triki slaidākam viduklim
Veselam
5 “trūkumi”, kas dara tevi pievilcīgu
TV24
Ginekoloģe dalās ar pieredzi par suņa klātbūtni ārsta praksē: “Suns sagādā priecīgas emocijas un novērš to pirmo stresu”
VIDEO. Sieviete pārsteidz soctīklotājus, atklājot, ka viņai ir alerģija no ūdens. Kā viņa mazgājas?
Datori vai grāmatas? Modernās tehnoloģijas – tas ir labi, bet kam tagad sāk pieslieties zinātnieki?
Jūties iztukšots un noguris? Ir sajūta, ka iznīksti un ar tevi kaut kas nav kārtībā? – to var labot
19:01
TV24
TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
18:59
Rinkevičs par Zviedrijas uzņemšana aliansē: “Baltijas jūra tagad ir NATO ezers”
18:55