– Tikumīgs cilvēks ir arī labs cilvēks. Par to, cerams, nevienam nav šaubu. Taču skolā pēdējā laikā aug agresija. Vai tikumiskā audzināšana ļaus šo agresiju mazināt? 7
I. Ratinīka: – Pilnīgi noteikti ne. Ja cilvēks jau ģimenē nav ievirzīts neagresīvā gultnē, tad tajā vecumā, kad viņi trako, viņus vēl grūtāk vadīt. Jo vairāk bērnus centīsies ielikt rāmī, jo vairāk viņi gribēs tikt no tā rāmja ārā.
M. Klieče: – Bieži vien ir tieši derīgi skolēniem parādīt to neglīto un netikumīgo. Skolēns uz to visu paskatās no malas un varbūt arī ierauga savu nepievilcīgo pusi. Un skolēniem bieži vien nemaz nepatīk, ka viņam to rāda. Viņi grib dzīvot idealizētā pasaulē, iedomājoties, ka viss ir labi. Savukārt, ja skolā nerunāsim par kaut ko, kas skolēnus interesē, viņi vienalga atradīs interesējošo informāciju kaut kur citur.
A. Lipska: – Nedomāju, ka tikumiskā audzināšana jelko mainīs skolēnu savstarpējās attiecībās.
A. Grīnberga: – Es gan ceru, ka uzlabojums būs. Tomēr, ja runājam par agresivitāti, tad jāteic, ka skola ir tikai maza daļiņa no vides, kurā uzturas bērns. Kādas filmas tagad pieejamas bērniem, ko raksta dzeltenā prese, kā medijos cilvēki viens otru gāna? Kādas vērtības bērni redz seriālos? Skolas ietekme kļūst aizvien mazāka. Jau 2. un 3. klasē vienam otram telefonā ir pornogrāfija. Mēs esam izlaiduši džinu no pudeles un atpakaļ mēs to vairs nedabūsim.
I. Juhņēviča: – Viss atkarīgs no tā, kas vadlīnijās būs un kā tās izmantos.
I. Upeniece: – Bērna tikumiskā audzināšana sākas ģimenē, taču esmu beidzot noticējusi tam, ka vadlīnijas var padarīt vērtībizglītību par būtisku izglītības procesa sastāvdaļu. Vai izdosies, to es nezinu.
G. Jirgensons: – Fiziskā agresija skolās, manuprāt, ir mazinājusies. Ir pieaugusi emocionālā vardarbība. Ar to cīnīties pat ir grūtāk nekā ar fizisko vardarbību.
