Ar septiņiem koncertiem jūlijā izskanēs 32. Ērģeļmūzikas festivāls “Rīgas Doms 2019” 0
Daudzveidība, kvalitāte, tradīcijas un aktualitātes – tas ir 32. Ērģeļmūzikas festivāls “Rīgas Doms 2019”. No 7. jūlija līdz 21. jūlijam festivāla septiņos koncertos satiksies izcili ērģelnieki – Ligita Sneibe, Vita Kalnciema, Ilze Reine, Larisa Bulava, Aigars Reinis u.c., solisti – soprāns Inga Šļubovska Kanceviča, flautistes Ilona Meija, Ieva Pudāne, arfiste Dārta Tisenkofa, čellists Leons Veldre, Kristaps Bergs, saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālisti Ernests Mediņš, Ivars Kalniņš un Mārtiņš Miļevskis. Daudzveidīga mūzika, brīnišķīgas noskaņas un stilistiski dažādas nokrāsas festivāla programmā veidos skaņražu jubilejas (Maijai Einfeldei – 80, Tālivaldim Ķeniņam – 100, Alfrēdam Kalniņam – 140, Šarlam Marijai Vidoram – 175), Platona Buravicka pasaules pirmatskaņojums, neparasti sastāvi (ērģelnieku duets ar sitaminstrumentiem, ērģeles kopā ar flautu un arfu), ērģeļu repertuāra robežu paplašināšana (Džordža Geršvina kompozīcijas, džeza noskaņas programmā ērģelēm un saksofonam).
Video translācijā klausītāji varēs vērot atskaņošanas procesu balkonā, reizē no jauna ieklausoties aktuālajā, savdabīgajā un netradicionālajā. Tas viss ērģeļmūzikas festivālā “Rīgas Doms 2019”.
Šā gada jubilārei Maijai Einfeldei (80) atkalsatikšanās ar savu mūziku Rīgas Domā ir īpaša. Vairums komponistes skaņdarbu ērģelēm radušies, domājot tieši par šo instrumentu, arī pirmatskaņojumi – vairākkārt Larisas Bulavas atskaņojumā – piedzīvoti Doma velvēs. Koncertā “Pro et contra” (Par un pret) 12. jūlijā līdzās pašas komponistes sacerējumiem iekļauta viņas profesora Jāņa Ivanova mūzika, tāpat arī M. Einfeldes skolnieces Dzintras Kurmes-Gedroicas un tuva drauga – Selgas Mences skaņdarbi ērģelēm, programmu veido Larisa Bulava kopā ar flautisti Ilonu Meiju un čellistu Leonu Veldri.
Latvijā mazāk dzirdētā, bet ārzemju mūzikas aprindās labi zināmā Tālivalža Ķeniņa skaņdarbi biežāk spēlēti ārvalstīs; komponists, kura 100. jubileju svinam šogad, īpaši augstu ticis novērtēts savā mītnes zemē Kanādā. Tālivalža Ķeniņa un Alfrēda Kalniņa (šogad 140) satikšanās Vitas Kalnciema veidotajā programmā koncertā 17. jūlijā sola daudzkrāsainu skaņu paleti, sasaucoties divām latviskām, bet arī tik ļoti atšķirīgām pasaulēm: Kanāda – Latvija, romantisms- novatorisms, latviska emocionalitāte – kompozīcijas tehnika.
Kā liriska atkāpe 14. jūlijā izskanēs Ilzes Reines koncerts “Vakara melodija”, kur sievišķīgi maigu instrumentu sastāvā – arfa un flauta, arī lielās Doma ērģeles pārvēršas apburošā princesē. Filips Gobērs, Žans Alēns, Volfgangs Amadejs Mocarts un Romualds Jermaks komponē smalku skaņu rakstu, runā par trauslu dvēseli un izdzied brīnišķīgas melodijas, Sezāra Franka Fināls parāda ērģeļu orķestrālo dabu, bet Maijas Einfeldes Noktirne ieaužas arfas stīgās.
Pavisam citā gaismā ieskanēsies 10. jūlija koncertprogramma “Latviski nelatviskais” – mūzika ērģelnieku duetam un sitaminstrumentiem un 19. jūlija koncertprogramma “Džeza noskaņās” saksofonam, ērģelēm, bungu komplektam. Līdzās latviešu komponistiem Marģerim Zariņam un Imantam Mežaraupam ritmiski un harmoniski ambiciozāk izskanēs Morisa Ravēla “Spāņu rapsodija” un “Bolero”. Četru kāju, četru roku, divu asistentu un divu sitaminstrumentālistu līdzdalība ērģelnieku dueta “ABI” (Iveta Pelše, Jānis Pelše) saspēles procesā liek katram vēl daudz vairāk ieklausīties Doma ērģeļu skaņu harmonijās, ritmu neatlaidībā un mūzikas neatvairāmā valdzinājumā. Savukārt pavisam jaunas vēsmas katedrāles gaisotnē ienesīs Aigars Reinis ar Džordža Geršvina un Fila Vuda džeza prelūdijām un sonātēm. Jo īpašs pārsteigums šajā programmā gaidām Platona Buravicka jaundarba pirmatskaņojums. Vieglā Ernesta Mediņa sitaminstrumentu pavadījumā Aigara Raumaņa saksofona džeziski šķelmīgais dziedājums liek jau citādāk izklausīties arī mums tik labi zināmajām Rīgas Doma ērģelēm.
Atklāšana (7. jūlijā) un noslēgums (21. jūlijā) ērģeļu literatūras zvaigžņu zīmē – Bahs, Vidors, Mesiāns, teju vai ērģeļkomponistu svētā trīsvienība.
Šis festivāls ir kā turpinājums un reizē apliecinājums Latvijas ērģeļkultūras attīstībai un izaugsmei. Šoreiz Latvijas ērģelnieku zīmē.
