Asinsvadu veselību uz vēlāku laiku neatliec! 0
Asinsvadu stāvoklis ir būtisks visos veselību nodrošinošajos procesos, tādēļ, rodoties pirmajiem slimības simptomiem, ir nekavējoties jādodas pie ārsta.
Gan vecums, gan dzimums
“Ateroskleroze ir asinsvadu slimība, kam raksturīga taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, īpaši – zema blīvuma holesterīna, izgulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām, radot sabiezējumu jeb pangu. To ietekmē gan vecums, gan dzimums.
Biežāk slimības riska zonā ir vīrieši, īpaši – smēķētāji. Cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma jebkurā gadījumā novērojamas aterosklerozes pazīmes,” skaidro Veneta Liepa, asinsvadu ķirurģe VCA Aura.
Zināms, ka vīrieši ar kāju artēriju sašaurināšanos sirgst vismaz trīsreiz biežāk nekā sievietes. Latvijā ik gadu ne mazāk kā 600 vīriešiem, visbiežāk – kaislīgiem smēķētājiem, šīs kaites izraisītas gangrēnas dēļ tiek amputēta kāja.
“Profilaktiskos nolūkos sievietēm kakla un galvas asinsvadus vajadzētu izmeklēt pēc 50, bet vīriešiem – jau pēc 40 gadu vecuma, jo viņiem aterosklerotiskās izmaiņas parādās agrāk. Cilvēkiem vecumā pēc 55 gadiem, kam ir risks saslimt ar aterosklerozi, ārsti mēdz nozīmēt arī vēdera aortas ultraskaņas doplerogrāfiju,” teic Veneta Liepa.
Ko darīt?
Ja ir sašaurināti asinsvadi, ir ļoti svarīgi dienā izdzert vismaz pusotru līdz divus litrus ūdens, karstā laikā – pat trīs līdz četrus litrus. Piesardzība jāievēro, ja ir sirds mazspēja un ārsts ieteicis lietot mazāk šķidruma.
Tik svarīgās artērijas
Artērijas ir asinsvadi, kas asinis no sirds piegādā visam ķermenim. Ja tajās veidojas sabiezējumi, asiņu plūsma samazinās, un ķermeņa audi cieš no skābekļa trūkuma. Šis process noris visos asinsvados, taču atsevišķās ķermeņa daļās var būt izteiktāks.
Piemēram, ja radušās sāpes kājās, vajadzētu doties pie ģimenes ārsta (viņš nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie asinsvadu ķirurga), lai noteiktu pulsu artērijās, jo, iespējams, tās sākušas aizsērēt.
“Visbiežāk asinsvadi sašaurinās pamazām, izraisot sāpes ikru muskulatūrā staigājot, jo muskuļiem trūkst skābekļa. Cilvēks spēj mērot arvien īsāku attālumu un beigās bez minūtes atpūtas var pārvietoties vien dažus metrus. Kājās mēdz būt vājums, it īpaši, ja slēgti lielākie asinsvadi.
Parasti ekstremitātē, kurā tie bojāti, novēro muskuļu atrofiju, apmatojuma mazināšanos, plānāku ādu. Reizēm pat siltā laikā salst pēdas.
Atšķirībā no citiem asinsvadiem kāju artērijām ir rezerves. Kādai noslēdzoties, veidojas jauni sīki asinsvadi jeb kolaterāles, tāpēc daudzi ar šo slimību veiksmīgi sadzīvo. Ievērojot ārsta ieteikumus, tās tālāku attīstību var aizkavēt,” teic asinsvadu ķirurģe.
Lai pārbaudītu asinsvadu stāvokli, veic doplerogrāfiju, kas ir viena no nekaitīgākajām, nesāpīgākajām, informatīvākajām kāju asinsvadu izmeklēšanas metodēm. Turklāt, dodoties uz asinsvadu doplerogrāfijas izmeklējumu, īpaša sagatavošanās nav nepieciešama.
Kas tā tāda mijklibošana?
Reizēm cilvēks jūt, ka ejot viņam kājas sāk sāpēt tik ļoti, ka jāklibo vai jāapstājas, lai atpūstos. Sāpes pāriet, bet mēdz atkārtoties. Šo simptomu sauc par mijklibošanu. Tas notiek tādēļ, ka kāju artērijas sašaurinās, kāju muskuļi netiek pietiekami apasiņoti un sāp.
Veneta Liepa uzsver: “Ja cilvēkam ir mijklibošana, viņam ir arī augsts risks tuvākajos gados piedzīvot miokarda infarktu vai insultu. Tiesa, kāju asinsvadu slimības tieši neapdraud dzīvību, taču ik gadu perifēro artēriju slimības dēļ kāju zaudē apmēram 1000 Latvijas iedzīvotāju, jo bieži vien nepievērš nopietnu uzmanību mijklibošanai un pie ārsta vēršas vien tad, kad uz kājām jau ir nedzīstošas čūlas un kāja ir jāamputē.”
Kādi risinājumi ir iespējami?
• Laikus diagnosticētas asinsvadu patoloģijas to sākumstadijā var mazināt ar regulāru treniņu, katru dienu ātrā solī ejot konkrētu attālumu, kā arī lietojot zāles un atmetot smēķēšanu. Tādā gadījumā, iespējams, operāciju nevajadzēs. Taču, lai to panāktu, ir daudz jāpiestrādā.
• Aptuveni 60–80% asinsvadu patoloģiju gadījumu var novērst ar endovaskulāru iejaukšanos. Šī procedūra ir mazāk invazīva nekā tradicionālā ķirurģija un neizraisa komplikācijas. Endovaskulāro iejaukšanos var izmantot tiem, kuriem kāda iemesla dēļ ir kontrindikācijas tradicionālajām operācijām.
• Ja aizsprostots garāks asinsvada posms, kā tas mēdz būt augšstilbā, risinājums var būt asinsvadu ķirurga veikta šuntēšana – kad izdala asinsvadu cirksnī un virs ceļa locītavas un, apejot bojāto vietu, iešuj mākslīgos asinsvadus, vai arī kā šuntu izmanto pacienta lielo zemādas vēnu.
• Izvērtējot asinsvada bojājuma vietu un pakāpi, asinsvadu ķirurgs var izvēlēties angioplastijas metodi, kad asinsvadu paplašina rentgena kontrolē, caur dūrienu artērijā ievadot stentu – metālisku sietiņu, kas paplašina asinsvadu un notur to atvērtā stāvoklī. Tādējādi atjaunojas asiņu plūsma.
Asinsvadu slimību izpausmes
Lai agrīni diagnosticētu asinsvadu slimības, ir svarīgi pārzināt izplatītāko slimību simptomus.
“Ja bojāti galvas un kakla asinsvadi, moka galvassāpes, reiboņi, samaņas zudums, troksnis ausīs, dzirdes pavājināšanās, atmiņas pasliktināšanās, miega traucējumi. Var būt kustību un gaitas koordinācijas traucējumi un citi neiroloģiski simptomi. Piemēram, pārejoši runas traucējumi, periodisks pārejošs redzes zudums, jušanas vai vienas ķermeņa puses motorikas traucējumi.
Insulta gadījumā redzes traucējumi būs neatgriezeniski, bet runas traucējumus var ārstēt.
Turklāt, ja pacientam ir diagnosticēts smags artēriju bojājums kājās, vajadzētu veikt miega artēriju izmeklējumu, lai pārbaudītu, vai arī tajās nav kritiska situācija, jo kāju artēriju izmaiņas bieži kombinējas ar izmaiņām miega artērijās, “ skaidro Veneta Liepa un piebilsts, ka par miega artēriju sašaurinājumu var arī neliecināt nekādas iepriekšējas pazīmes, līdz cilvēku piemeklē tranzitora išēmiskā lēkme vai insults.
“Ja parādās kādi neizprotami traucējumi, piemēram, samaņas zudums vai roka kļūst tik nespēcīga, ka nevar noturēt krūzīti, ir pēkšņi runas vai redzes traucējumi, steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība – pat gadījumos, kad šādas sūdzības pāriet. Obligāti ar ultrasonogrāfijas metodi būs jāpārbauda arī miega artērijas. Ja tajās ir sašaurinājums, jādomā par operāciju insulta vai atkārtota insulta profilakses nolūkā,” teic asinsvadu ķirurģe.
Asinsvadu slimību gadījumā, kas saistītas ar asinsvadu paplašinājumu, simptomu parasti nav. Ārste norāda: “Ja tāds veidojums plīst, mirstība sasniedz 60–80%. Tāpēc, sajūtot vēderā pulsāciju, ilgstošas sāpes vēderā vai mugurā ir jādodas pie asinsvadu ķirurga, kurš izvērtēs, kāda rīcība un cik steidzami nepieciešama.”
Uzticies izmeklējumiem!
Ar radioloģiskiem izmeklējumiem iespējams diagnosticēt gan asinsvadu paplašinājumus un sašaurinājumus, gan iedzimtas kaites. Precīzi noteikta diagnoze palīdz efektīvi ārstēt jebkuru slimību.
Duplekss doplerogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu, kuras laikā iegūst asinsvadu attēlus, reģistrē asins plūsmas virzienu un ātrumu asinsvada lūmenā jeb diametrā. Tā var noteikt asinsvados radušās pārmaiņas un arī izvērtēt ārstēšanas rezultātus. To veicot, ārstam ir iespēja izmeklēt galvas un kakla asinsvadus, precīzi nosakot asinsrites traucējumus un to pakāpi.
Datortomogrāfijas angiogrāfija ir asinsvadu izmeklēšanas metode, kuras laikā uzņem daudz attēlu dažādās plaknēs. Izmeklējuma laikā pacientam perifērajā vēnā ievada kontrastvielu, paralēli skenējot. Apstrādājot ar datorprogrammas palīdzību, attēlā tiek analizēts asinsvadu stāvoklis.
Datortomogrāfijas angiogrāfija ir mazāk invazīva metode nekā invazīvā angiogrāfija. Izmeklējumu veic ambulatori un tas aizņem vien 20 minūtes.
Šo diagnostikas metodi iesaka, lai noteiktu, vai nepieciešama tālāka operatīva ārstēšana un, iespējams, detalizētāka izmeklēšana ar invazīvās angiogrāfijas metodi.
Ko var lietot profilaksei?
Skaidro Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone: “Aptiekā var iegādāties uztura bagātinātājus, kas palīdz rūpēties par sirds un asinsvadu veselību.
Vilkābeli plaši izmanto sirds un asinsvadu slimību profilaksei, jo tai piemīt asinsvadu iekšējā slāņa aizsargājošs efekts, kas ir svarīgi aterosklerozes attīstības aizkavēšanā. Vilkābele arī mazina asins sabiezēšanos, un ir pētījumi, kas uzrāda vilkābeles pozitīvo efektu holesterīna līmeņa samazināšanā.
Asinsvadiem labvēlīgs augs ir arī nātres. Tās satur svarīgus vitamīnus (A, B, C, un K), minerālvielas (kalciju, dzelzs, magnijs, kālijs), taukskābes (linolskābe, linolēnskābe), aminoskābes. Nātres spēj darboties kā vazodilatators jeb asinsvadu sieniņu muskuļu paplašinātājs.
Ķiploka ekstraktu saturošie uztura bagātinātāji sargā asinsvadus no aterosklerozes riska.
Pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem, kuri slimo ar asinsvadu slimībām ir samazināta koenzīma Q10 koncentrācija, tādēļ uztura bagātinātājiem, kuri satur koenzīmu Q10 ir liela pievienotā vērtība.
Svarīgi uzņemt B grupas vitamīnus, folskābi D un C vitamīnu. Šie vitamīni ir nepieciešami, lai saglabātu asinsvadu funkciju – nodrošinātu barības vielu un skābekļa piegādi visiem organisma audiem.
Ne mazāk svarīgi mikroelementi ir magnijs un kālijs. Magnijs nostiprina asinsvadus, muskuļus, nervu sistēmu, samazina asins recēšanu, savukārt kālijam ir svarīga loma asinsspiediena regulēšanā.”
