Ar Polijas palīdzību atdzimst 18. gadsimta altāris Piedrujas baznīcā 0
Līdz oktobra beigām cer pabeigt Piedrujas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas vēsturiskā altāra restaurāciju, LA.lv uzzināja Krāslavas novada domē.
Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca 17. gadsimtā tikusi uzcelta no koka, taču tad nodegusi. Mūsdienās redzamais baroka stilā celtais mūra dievnams ar diviem torņiem tapis 1759. gadā. Dievnama interjerā apskatāmi daudzi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi, viens no tiem – centrālais koka altāris ar Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas gleznu šobrīd tiek atjaunots.
“Tas ir kārtējais Latvijas un Polijas valstu kultūras sadarbības projekts, kas ilgst jau vairākus gadus,” – stāsta VKPAI Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča.
Pie altāra restaurācijas kopā strādā gan Latvijas restauratori Dmitrija Loščetko vadībā, gan Polijas – Tomaša Dziuraveca vadībā – tieši tāpat, kā tas bija Krāslavas katoļu baznīcā.
Pastāv iespēja, ka arī Piedrujas dievnama altāra gleznojumi ir Filippo Kastaldi vai viņa mācekļu roku darbs.
“Strādāt Piedrujas baznīcā ir interesanti, jo pretstatā Polijai, kur šāda stila 18. gs. sakrālās mākslas paraugu ir ļoti daudz, Latgalē un arī Latvijā ir ļoti maz baroka stila altāru – tikai Krāslavā, Pasienā, Piedrujā un Aglonā. Un tas uz visu valsti – kas tas ir? Tātad Latvijai tā ir ļoti liela vērtība,” atzīst poļu restaurators Tomašs Dziuravecs un optimistiski piebilst, “darbi rit raiti un oktobra beigās noteikti visu pabeigsim. Būs ļoti skaisti!”
Tomašs uz Latviju jau gadus deviņus brauc strādāt kopā ar savu māsīcu – restauratori Agnešku Hoikovsku-Savicku un abi cer, ka ar altāra restaurāciju darbi Piedrujas baznīcā nebeigsies, jo dievnams ir izcils, tam ir ļoti skaista arhitektūra. “Domājam, ka atradīsies līdzekļi, lai restaurētu arī sienas un sānu altārus. Darba te vēl tiešām daudz. Un Polijai tās ir ļoti svarīgas vietas, jo tie ir ne tikai Latvijas kultūras pieminekļi, bet arī Polijas. Mūsu valstī šobrīd darbojas ļoti daudz biedrību, kuras meklē un piesaista līdzekļus tieši tādiem projektiem,” stāsta Tomašs Dziuravecs.
Taujāta par darbu izmaksām, Dzintra Bukeviča ir izvairīga: “Par izmaksām grūti runāt, jo visus darbus sponsorē Polijas Kultūras ministrija un par izmaksām viņi mūs neinformē. Bet, paldies Polijas valdībai, kas, tāpat kā Krāslavā, arī Piedrujā palīdz glābt šo unikālo un ļoti reti sastopamo freskas tehnikā gleznoto altāri.”
