Foto – Shutterstock

Bezmaksas mācības pieaugušajiem ar rīšanas grūtībām. Var nākt arī tuvinieki 0

No 10. – 15. decembrim Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta Pasaules disfāgijas diena ar mērķi pievērst medicīnas profesionāļu un sabiedrības uzmanību cilvēkiem, kuri ikdienu cieš no rīšanas grūtībām. Eiropā no disfāgijas cieš aptuveni 2,5 miljoni cilvēku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Illa Mihejeva, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja: „Rīšanas traucējumiem, pirmkārt, ir pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem laika gaitā muskuļi paliek vājāki un tādējādi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Rietumu valstīs saskaņā ar statistiku tieši kakla muskuļu vājums skar 40 procentus senioru pēc 65 gadu vecuma.

Otra šim riskam pakļautā cilvēku grupa ir pacienti pēc insulta un galvas traumām, ar onkoloģiskām saslimšanām, multiplo sklerozi, Parkinsona slimību un citām neirodeģeneratīvām slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī bērni ar cerebrālo trieku. Rīšanas traucējumi tieši ietekmē gan cilvēka fizisko veselību, gan psihoemocionālo labsajūtu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā gadījumā tie ir malnutrīcijas un aspirācijas pneimonijas draudi – ja cilvēks nespēj uzņemt pilnvērtīgu uzturu un šķidrumu, organisms nesaņem tam nepieciešamās barības vielas. Tā kā ēdiena norīšana notiek ar lielām grūtībām, nereti cilvēks aizrijas un pārtika kopā ar mutes un aizdegunes mikroorganismiem nonāk elpceļos, radot plaušu iekaisumu jeb aspirācijas pneimoniju.”

Kā uzsver dr. Mihejeva, rīšanas grūtības rada ne tikai fiziskas veselības problēmas, bet arī ietekmē psihoemocionālo veselību: „Kopīga ēšana ar ģimeni, vai ēšana publiskās vietās šiem cilvēkiem rada milzīgu stresu, tāpēc, runājot par disfāgiju, vienmēr tiek runāts arī par depresiju un sociālo izolāciju.”
Arī tad, ja piederīgais par savām rīšanas grūtībām klusē, līdzcilvēki tās var pamanīt – bieža aizrīšanās, klepošana vai elpas trūkums ēšanas laikā, grūtības kontrolēt siekalas, balss izmaiņas, gārdzoša balss ēšanas un dzeršanas laikā vai pēc, acu asarošana ēšanas un dzeršanas laikā, biežas augšējo elpceļu infekcijas vai plaušu karsoņi, pārtikas iesprūšana kaklā, grūtības to noturēt mutē, kā rezultātā pārtika izlīst gar lūpu kaktiņiem, un pārtikas uzkrāšanās mutes dobumā.

Disfāgijas radīto problēmu risināšanā ir iesaistīta virkne speciālistu, viens no tiem ir audiologopēds. Vēršoties pēc palīdzības pie audiologopēda, pacientam un viņa piederīgajam tiek ierādītas pareizas sēdēšanas, ēšanas vai barošanas pozas, kas būtiski samazina aizrīšanās risku un palīdz uzņemt ēdienu. Speciālists sniedz arī konsultāciju par disfāgijas pacientiem ļoti būtisko ēdienu pagatavošanu – kāds ēdiens un ar kādu konsistenci ir piemērots un kāds nav. Tieši audiologopēds izvēlēsies piemērotākos vingrinājumus, lai uzlabotu mutes motoro kontroli un žokļa un mēles darbību.

Apmācības tuviniekiem un pacientiem “Kā atvieglot uztura uzņemšanu pieaugušajiem ar rīšanas grūtībām” notiks 12. decembrī plkst. 11:00 stacionāra Gaiļezers Rehabilitācijas klīnikā. Lekciju vadīs audiologopēdi Katrīna Reine un Eleonora Smeltere. Ieeja bezmaksas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.