Onkoloģe-ķīmijterapeite Purkalne: Pirms Covid-19 pandēmijas zāļu klīniskie pētījumi notika daudz aktīvāk nekā šobrīd 12
Latvijā 2023. gadā notika 210 zāļu klīniskie pētījumi, taču to skaitam pēdējo piecu gadu laikā ir tendence samazināties, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. No kopējā notiekošo pētījumu skaita 27 pētījumi pērn tika veikti onkoloģijas jomā, visi – elpošanas un krūšu dobuma orgānu ļaundabīgajiem audzējiem, tajos tika atļauts iesaistīt 24 pacientus.
Kā portālam LA.LV skaidro profesore Gunta Purkalne, kura ir onkoloģe-ķīmijterapeite P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikā, tad pirms Covid-19 pandēmijas klīniskie pētījumi Latvijā notika daudz aktīvāk, arī onkoloģijā tika aptverti vairāk vēža veidu.
“Šobrīd onkoloģijā visplašāk klīniskie pētījumi tiek veikti saistībā ar plaušu vēzi, ir atsevišķi pētījumi zarnu audzējiem, arī krūts vēzim, bet to ir ievērojami mazāk. Protams, gribētos, lai piedāvājums no pētījumu organizētāju puses būtu lielāks. Latvijā saslimstība ar vēzi ir viena no augstākajām Eiropā, mums ir pacienti, ko piedāvāt, ir pētījumu centri, zinoši ārsti, taču izvēle paliek pētījuma finansētāju ziņā,” saka Purkalne.
Jebkurai valstij zāļu klīniskie pētījumi sniedz būtisku ieguvumu valsts ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī vairo valsts atpazīstamību, tā portālam LA.LV norāda PSKUS Zinātniskā institūta direktors, prof. Dainis Krieviņš.
“Lielākie ieguvēji no klīniskajiem pētījumiem, pirmkārt, ir pacienti, kuriem paveras iespēja saņemt jaunākos, modernākos medikamentus, kādus Latvijā valsts, visdrīzāk, tuvākajā laikā nespēs kompensēt šo zāļu ārkārtīgi augsto izmaksu dēļ. Vēl viens pacientu ieguvums ir iespēja klīnisko pētījumu laikā vairāku gadu garumā bez maksas saņemt rūpīgu ārstu novērošanu, izmeklējumus, analīzes, kas palīdz labāk kontrolēt slimību. Gan zāles, gan pacientu novērošana, izmeklējumi un analīzes viena pētījuma ietvaros var izmaksāt vairākus miljonus eiro, kas ir milzu ietaupījums veselības aprūpes sistēmai,” uzsver Krieviņš.
Savukārt mediķi, kas strādā klīniskajos pētījumos, iegūst jaunas zināšanas, motivāciju mācīties un pilnveidoties atbilstoši pasaules, Eiropas standartiem, arī iespēju iesaistīties pētnieciskajā darbā un saņemt motivējošu atalgojumu par veikto darbu.
Jāmeklē iespējas
Kā uzsver Krieviņš, diemžēl laiki, kad Latvija bija ļoti pievilcīga klīnisko pētījumu veikšanai, kā pagājušā gadsimta 90. gadu beigās un divtūkstošgades sākumā, ir beigušies.
“Mums bija laba infrastruktūra, zemas izmaksas, taču tagad Baltija, arī Skandināvijas valstis šo pozīciju zaudē. Tās izkonkurē reģioni ar blīvu iedzīvotāju skaitu kā Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande, protams, arī Latīņamerikas valstis, Indija u.c. Tas ir viens no veselības aprūpes nozares izaicinājumiem – meklēt iespējas un radīt interesi par Latviju kā klīniskajiem pētījumiem pievilcīgu valsti. Mūsu stiprās puses ir izcilie pētnieki un labie speciālisti, laba darba kvalitāte, infrastruktūra, kā arī motivētie pacienti. Tas nav maz, bet ar to vien nepietiek, lai klīnisko pētījumu joma Latvijā atdzimtu,” saka Krieviņš.
Kritisks faktors klīnisko pētījumu veikšanā ir arī māsu trūkums. “Mūsu māsas ir pārslogotas ikdienas darbā, bet daudzos pētījumos ik stundu pacientam jāmēra asinsspiediens, temperatūra un jāveic citas manipulācijas, ko apvienot ar lielas slodzes pamatdarbu nav iespējams,” stāsta Purkalne.
Interese pieaug
Kā atzina profesore Purkalne, tad kopumā vēža pacienti un viņu tuvinieki Latvijā kļūst izglītotāki, zinošāki un labāk izprot klīnisko pētījumu sniegtos ieguvumus.
“Ja pirms 20 gadiem bija neizpratne, bailes, pat nosodījums, tagad attieksme ir daudz pozitīvāka. Ir gadījumi, kad cilvēki paši zvana, meklē iespējas piedalīties klīniskajos pētījumos, lai palīdzētu sev vai tuviniekiem, bet diemžēl iespēju ir mazāk, nekā gribētos. Vienlaikus jāturpina pacientu, sabiedrības izglītošana par klīnisko pētījumu nozīmi, jo līdzestīgi, motivēti, zinoši pacienti ir ļoti svarīgi veiksmīgai klīnisko pētījumu norisei,” saka Purkalne.
