Foto: pexels.com

Brokastis jāēd kārtīgas, bet vakariņas vieglas? Zinātnieki norāda, ka viss nav tik viennozīmīgi 8

Zināms, ka vielmaiņas procesi pakļaujas bioloģiskajam pulkstenim, un galvenokārt tas nozīmē to, ka tās šūnas, kas sintezē hormonus metabolismam, dažādā diennakts laikā sintezē tās dažādi. Taču vielmaiņa atkarīga vēl arī no tā, ko un kad cilvēks ēd. Proti, ja cilvēkam brokastis, pusdienas un vakariņas pilnībā neatbilst diennakts ritmiem, vielmaiņas procesi var sabrukt, un tas jau savukārt var veicināt aptaukošanos un diabēta rašanos.

Reklāma
Reklāma
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
“Putinam tas var būt nepatīkams pārsteigums.” Eksperts par to, kāpēc ziemeļkorejiešu parādīšanās frontē var nākt par labu Ukrainai
Jaunlatvijā, kur solīja dzīvi kā paradīzē, patiesībā paveroties baiss skats – mājai izdauzīti logi un nolupis apmetums… Kā postažu skaidro Ernests Rieksts?
Lasīt citas ziņas

Turklāt konkrētos pētījumos noskaidrots, ka svarīgi ir ne tikai tas, kad ēd, bet arī tas, cik daudz apēd. Nosacījumu par brangām brokastīm un vieglām pusdienām (vai vieglām vakariņām) tagad laikam jau zina ikviens. Taču vispār tas savulaik uzradās, pateicoties novērojumiem saistībā ar cilvēkiem, kuri sirga ar lieko svaru un kuri sāka kārtīgi brokastot, bet pusdienoja vai vakariņoja gluži simboliski. Viņiem normas līmenī atjaunojās tauku un ogļūdeņražu metabolisms, un lielākā daļa pat sāka ievērojami zaudēt lieko svaru.

Tomēr Aberdīnas universitātes pētnieki pauduši, ka vispār viss nemaz neesot tik viennozīmīgi un nosacījumu par tām bagātīgajām brokastīm vajagot tomēr pakoriģēt. Pētnieki lūdza brīvprātīgos, kuriem ir liekais svars, bet kuri kopumā vēl ir gluži veseli, mēneša laikā ievērot vienu no divām diētām: pirmajā ietilpa bagātīgas brokastis un vieglas vakariņas, otrajā, gluži otrādi – kārtīgas vakariņas un vieglas brokastis, savukārt pusdienas abos gadījumos bija pilnībā vienādi normālas, parastas. Un visi eksperimenta dalībnieki secīgi izpildīja gan vienu, gan otru variantu – tā pavērās iespēja saprast, kā atšķirīgas brokastis un vakariņas ietekmē vienu un to pašu cilvēku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Varēja paredzēt, ka krietnas brokastis un vieglas vakariņas sekmēs kaloriju sadedzināšanu, savukārt vieglas brokastis un pamatīgas vakariņas – ne. Taču noskaidrojās, ka šos divus režīmus itin nekas neatšķir! Abos gadījumos organisms patērēja vienādu daudzumu enerģijas un glikozes, insulīna un lipīdu līmenis asinīs arī bija pilnībā vienāds. Pētījuma autori apgalvojuši, ka viņu gūtie rezultāti saglabājušies tādi paši kā virknē citu pētījumu, kuros eksperimenta dalībnieki vairākas dienas dzīvoja speciālā kamerā, kas augu diennakti analizēja ieelpojamā un izelpojamā gaisa sastāvu, lai tādējādi novērtētu vielmaiņas līmeni. Tajos eksperimentos kalorijas arī sadega vienādi, pilnībā neatkarīgi no tā, cik brangas bijušas brokastis vai vakariņas.

Lai arī metabolismā nebija atšķirību, dažādas tomēr bija subjektīvās sajūtas dalībniekiem, kuri bagātīgi brokastoja un kuri bagātīgi vakariņoja. Tiem, kuri ieturēja brangas brokastis, vēlāk dienas gaitā gribējās ēst mazāk, savukārt tiem, kuri bagātīgi vakariņoja, visu nākamo dienu ēst gribējās vairāk.

Iespējams, šeit arī meklējama atbilde noslēpumam par to, ka bagātīga brokastošana sekmē svara samazināšanu – šiem cilvēkiem vienkārši ir mazāks vilinājums kārtīgi saēsties dienā.

Tie, kuri bagātīgi vakariņo, vēlāk vēl riskē arī bagātīgi gan pabrokastot, gan pusdienot, ja nepietiek spēka un gribas nomākt bada sajūtu. Starp citu, pētnieki uzskata, ka šajā gadījumā bada sajūta visdrīzāk ir fantoms: ja jau dažādu diētu apstākļos vielmaiņa nemainās, nav iemesla apgalvot, ka badu rosina kaut kāda īpaša enerģētiskā nepietiekamība.

Var piebilst, ka attiecīgajā eksperimentā brokastis, pusdienas un vakariņas katram dalībniekam bija vienā un tajā pašā laikā – dažādiem ļaudīm šis laiks gan varēja nebūtiski atšķirties, taču viens un tas pats cilvēks nevarēja vienā dienā brokastot astoņos, bet nākamajā dienā – divpadsmitos. Uzsvērts, ka, runājot par to, cik svarīgi ir ievērot diennakts ritmus, ar to parasti domā ne tik lielā mērā to, kurā laikā doties gulēt, pamosties un ēst, bet gan vairāk par to, ka šim grafikam nevajadzētu mainīties.

Reklāma
Reklāma

Piebilsts arī tas, ka ar diennakts ritma traucējumiem saistītās veselības problēmas īpaši uzskatāmi izpaužas tiem cilvēkiem, kuriem nākas vai nu regulāri, vai ik pa laikam strādāt nakts maiņās. Savukārt saistībā ar ēdienu, iespējams, nemaz nav nekā briesmīga, ja tā kārtīgi uzēd vakarā, jo tādā gadījumā ir svarīgi nepārēsties vēl arī no rīta un nākamās dienas pusdienās, un katrā ziņā tad vajadzētu tādu ēšanas režīmu ievērot regulāri un nemainīgi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.