Centrāltirgū izkals jubilejas dālderi 0
Rīgas Centrāltirgus novembra sākumā gatavojas sagaidīt 85. dzimšanas dienu. Par vērienīgajiem svētkiem stāsta Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
– Kādā noskaņā sagaidāt nozīmīgo jubileju?
– To sagaidām labā noskaņojumā. Astoņdesmit pieci gadi – tas Rīgas Centrāltirgum nav liels vecums, tirgus ir jauns. Rīgas pilsētā to var uzskatīt par lielāko un jaunāko tirgu. Vēsturiskā skatījumā pirmoreiz informācija par to, ka Rīgā ir tirgus, senajās liecībās atrodama 1571. gadā. Pirmais bija Daugavmalas tirgus un Centrāltirgus, kura būvniecība sākās 1920. gadā. Būvniecība noritēja desmit gadus, tas bija ļoti garš un sarežģīts process. Problēma bija lielo angāru izbūve. Nevienā no būvēm tolaik ne arhitekti, ne būvnieki nebija sastapušies ar šādu iespaidīgu apjomu. No zemes līdz augstākajam paviljona punktam ir 27 metri – tā ir pietiekami liela konstrukcija. Šodien septiņi metri vēl ir zem zemes, kur atrodas pagrabi un citas telpas. Rīgas Centrāltirgus oficiāli tika atvērts 1930. gada 10. novembrī, kas tiek uzskatīts par tā darbības sākšanas datumu. Mēs šim notikumam nedomājam paiet garām un to atzīmēsim svinīgi.
– Kā esat iecerējuši atzīmēt Rīgas Centrāltirgus jubilejas pasākumus?
– Esam plānojuši jubilejas programmu organizēt tā, lai visas mērķauditorijas, ar ko strādājam, – tirgotāji, pircēji, Rīgas Centrāltirgus darbinieki – būtu vienkopus un šo svētku sajūtu kāpinātu. Tas nozīmē, ka katrai mērķauditorijai organizēsim savu pasākumu. Kulminācija un visus apvienojošais būs jubilejas monētas jeb svētku dāldera kalšanas brīdis. Lai to izdarītu, vajadzīgi aptuveni trīs četri kilogrami vecu monētu. Jau esam sākuši akciju, kurā aicinām ikvienu Centrāltirgus apmeklētāju ziedot monētas, no kā kals svētku piemiņas dālderi. Šim nolūkam Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā iekārtota speciāla krājkasīte. Ziedot var jebkura laika un jebkuras valsts monētas; noderēs ikviena monēta, kas guļ atvilktnē un reizēm tiek pārcilāta. Monēta tiks veidota 6. novembra pievakarē un šim procesam varēs sekot svinīgā pasākuma laikā. Monēta būs veltīta Rīgas Centrāltirgus 85 gadu jubilejai un kļūs par vēsturisku liecību nākamajām paaudzēm. Tā visus turpmākos gadus glabāsies Rīgas Centrāltirgū. Atkarībā no tā, cik liela tā būs, mēs domāsim par eksponēšanas vietu. Ja īstenosim ideju par savu muzeju, tad šī monēta glabāsies muzejā. Līdz tā izveidei glabāšanu īpašā vietā uzticēsim katram paviljonam, kur to varēs apskatīt rīdzinieki un pilsētas viesi.
Jubilejas reizē īpaši tiks sumināti Rīgas Centrāltirgus tirgotāji, kas piedalīsies īpašos pasākumos no 2. līdz 5. novembrim. Šajā laikā katru dienu notiks pasākums ar nelielu kultūras programmu – tā saucamajā laimīgajā stundā ar īpašu ielūgumu, ko saņems ikviens tirgotājs, varēs nobaudīt gabaliņu no svētku kūkas, noskatīties kultūras programmu. Rīgas Centrāltirgū ir apmēram 3300 tirgotāju, tāpēc šo svētku dienu skaitu esam noteikuši pietiekami lielu. Bet svinīgais pasākums būs 6. novembrī Sakņu paviljonā, kad kalsim svētku monētu, notiks kultūras programma, aicināsim viesus.
– Ko pircējs var sagaidīt Rīgas Centrāltirgus 85. dzimšanas dienā?
– Pircējs varēs saņemt vairāk smaidu, labāku noskaņojumu. Tas arī atsauksies uz tirdzniecības procesu un preču piedāvājumu sortimentu. Domāju, ka būs labākas cenas un laipnāka apkalpošana, nekā tas ir ikdienā. Tāpēc mēs centīsimies radīt īpašu svētku sajūtu visā tirgus teritorijā, katrā paviljonā. Šobrīd ik dienu Rīgas Centrāltirgu apmeklē ap 50 tūkstošiem cilvēku, vasarā šis skaits ir divreiz lielāks. Mūsu tirgus ir lielākais slēgta tipa tirgus Eiropā, un var tikai prognozēt, ka jubilejas reizē to apmeklēs daudz ārvalstu tūristu. Kopumā svētkus sagaidām ar labi padarīta darba sajūtu. Ar to domāju, ka esam sagatavojušies lieliem darbiem un pārmaiņām Rīgas Centrāltirgus vizuālajā tēlā.
– Atgādiniet, kādas būs šīs pārmaiņas!
– Te jāmin trīs būtiskas aktivitātes. Pirmā – Rīgas Centrāltirgus paviljonu metāla konstrukciju stiprināšanas projekts, otrā – teritorijas atklātā seguma nomaiņas projekts un trešā – kanālmalas rekonstrukcijas projekts. Tie ir ļoti būtiski tirgus nākotnei. Esam gandarīti, jo katrs no šiem projektiem tuvojas realizācijai. Tie būs izgājuši visas nepieciešamās saskaņošanas un drīz saņemsim būvatļaujas darbu veikšanai. Nākamgad Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji un tirgotāji paši būs liecinieki tam, ka notiek pārmaiņas. Šur tur gaidāma ierobežotāka kustība, kāds no paviljoniem būs īslaicīgi slēgts uz pāris mēnešiem. Kanālmalas rekonstrukcijas projekts sāksies vēlāk – kad būsim kvalificējušies Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. Projekts jau ir tapis, un gaidām tā iesniegšanas sākumu.
Par izmaksām runājot – teritorijas seguma nomaiņa izmaksās līdz vienam miljonam eiro, kanālmalas rekonstrukcija – četrus miljonus, bet paviljona konstrukciju stiprināšana – līdz 180 tūkstošiem eiro katram atkarībā no sarežģītības. Mēs to darīsim plānveidīgi, lai tirdzniecības process būtiski netiktu ietekmēts.
– Tas nozīmē, ka Rīgas Centrāltirgus ir lielu pārmaiņu priekšā?
– Noteikti. Šobrīd ir diametrālas atšķirības starp tiem plāniem, ko esam redzējuši pirms pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem: ar lieliem zīmējumiem, furoru, mūsdienīgām būvēm un ēkām. Mēs ejam no otras puses – vispirms ir reāls projekts un nepieciešamība tā īstenošanai. Saprotam, ka konkrētas būvniecības ieceres saskaņošanai vai izmaiņu panākšanai konkrētā infrastruktūras objektā vajadzīgs laiks – pat līdz trim gadiem. Tāpēc tagad vairāk strādājam pie konkrētas tehniskās informācijas izpētes, lai mēs zinātu, kādā tehniskā stāvoklī ir konkrēts infrastruktūras objekts – paviljons, lietusūdeņu sistēma vai ūdensapgādes sistēma. Svarīgi, ka šogad saņemsim pilnu skenētu inženierkomunikāciju inventarizācijas projektu 3D versijā. Tas nozīmē, ka katrs paviljons būs modelēts līdz sīkākajai detaļai datorā, kas atbildīs reālajai situācijai, un turpmāk, plānojot jebkurus darbus, par pamatu varēsim ņemt piefiksēto stāvokli dabā, neizejot no kabineta vai biroja. Ja būs jāveic energoefektivitātes pasākumi, zināsim logu izmērus, slīpumus, jumtu stāvokli šķērsgriezumos un citās projekcijās.
Līdz šim šādu 3D visu komunikāciju inventarizāciju sabiedriskām būvēm pilsētā vēl neesmu redzējis. Rīgas Centrāltirgus būs viens no pirmajiem, kam būs šāda inventarizācija. To veic uzņēmums “Merko”. Mums kā nekustamo īpašumu apsaimniekotājam tas būs ļoti liels pienesums.
– Pats esat jau piecus gadus amatā. Par ko pašam ir vislielākais gandarījums, sagaidot Rīgas Centrāltirgus 85. dzimšanas dienu?
– Ja būtu jāraksta viss paveiktais, tad saraksts sanāktu ļoti garš. Man ir gandarījums, ka ar pragmatiskiem soļiem, lēnām, bez emocijām un liela spiediena no malas izdevies panākt, lai Rīgas Centrāltirgus varētu funkcionēt kā vienots objekts. Pakāpeniski esam likvidējuši apmeklētājiem un sabiedrībai bīstamus objektus, piemēram, piebūvi pie kafejnīcas “Kārums”. Esam salikuši kopā un saremontējuši Rīgas Centrāltirgus jumtus, kas iepriekš gadiem tecēja, jo bija konstruēti un likti dažādos laikmetos, kā nu kurš pratis. Esam tikuši galā ar grīdas segumu Gaļas paviljonā, radījuši garderobes visiem tirgus pārdevējiem, lai ievērotu sanitāri higiēniskās prasības. Tagad Zivju, Sakņu, Piena un Gaļas paviljona tirgotājiem ir modernas un izremontētas garderobes. Izdevies rast risinājumu, lai beidzot paviljonus var apsildīt ziemas periodā. Radīta unikāla baseinu līnija Zivju paviljonā, kādas nav nekur pasaulē, – vienlaikus baseinos un vitrīnās var izvietot līdz septiņām tonnām svaigu zivju. Un man prieks par katru tirgotāju, kurš atnāk un apliecina ticību Rīgas Centrāltirgum, tajā investējot un atverot jaunu tirdzniecības vietu. Jāmin vairāki – Jānis Sauka Gaļas paviljonā, “Siļķītes un dillītes”, “Taverna”, “Itāļu picērija”, “Zivju gastro”, “Pelmeņu stūrītis” un daudzi citi. Priecājamies, ka mums beidzot izdevies pārliecināt ražotājus, ka nepieciešams sertificēties un atvērt atzītas ražotnes Centrāltirgū, jo īpaši tos, kas darbojas ar gaļas izstrādājumu ražošanu. Skatoties nākotnē, tas ir svarīgs posms, lai varētu nodarboties ar gaļas tirdzniecības procesu. Mēs aicināsim arī citus atvērt savas ražotnes – maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājus, vistas gaļas ražotājus un citus. Tas gan saistīts ar nozīmīgām investīcijām, un to ne katrs var atļauties. Mēs vēlamies šo tendenci kāpināt, lai Rīgas Centrāltirgū būtu vairāk ražojošo uzņēmumu, tāpēc aicinām viņus domāt par savu klātbūtni galvenajā iepirkšanās vietā Rīgā. Komersanti cenšas būt vietās, kur ir cilvēku plūsma, un Rīgas Centrāltirgus ir viena no šīm vietām. Mēs jūtam pieprasījumu pēc tirgus, un es gribētu, lai tā būtu arī nākotnē.
