Nāve no pārstrādāšanās Japānā – nekas neparasts? Izpētīts, kā veselību ietekmētu četru dienu darba nedēļa 0
Bostonas koledžas pētnieki sekoja četriem galvenajiem rādītājiem – izdegšanai, apmierinātībai ar darbu, fiziskajai un garīgajai veselībai – 141 uzņēmumā ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Kanādā, Īrijā un Jaunzēlandē. “Mēs novērojām ievērojamu darbinieku pašsajūtas uzlabošanos,” tā intervijā BBC pēc tam passtāstīja pētījuma vadītāja Vena Fana.
“Uzņēmumi ziņoja par produktivitātes un ienākumu pieaugumu. Pēc izmēģinājuma perioda 90% dalībnieku izvēlējās turpināt četru dienu darba nedēļu.” Šis pētījums papildina arvien pieaugošo pierādījumu klāstu, kas saista īsāku darba nedēļu ar labāku veselību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un augstāku apmierinātību ar dzīvi.
Nesen veikts cits pētījums pat atklāja, ka garas darba stundas var mainīt smadzeņu struktūru.
Kāpēc četru dienu darba nedēļa nav norma?
Ja ieguvumi veselībai ir tik acīmredzami, kāpēc mēs visi nestrādājam četras dienas nedēļā? Daudzās valstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā, ASV un Lielbritānijā, garas darba stundas tiek uzskatītas par lepnuma avotu. Ķīnā ir izplatīta “996” darba kultūra – darbs no 9 rītā līdz 9 vakarā sešas dienas nedēļā.
Japānā neapmaksātas virsstundas ir tik ierastas, ka pat ir termins “karoshi” – nāve no pārstrādāšanās. “Japānā darbs nav tikai darbs, tas ir gandrīz kā sociāls rituāls,” skaidro darba tirgus eksperts Hiroši Ono. “Cilvēki ierodas agri un paliek ilgi, pat ja nav reālu uzdevumu, lai demonstrētu uzticību. Tas ir kā izrāde.”
Viņš piebilst, ka Japānas kolektīvisma kultūra liek darbiniekiem izvairīties no privilēģijām, piemēram, piektdienas brīvdienām, lai neizskatītos, ka viņi “izvairās” no darba. Pat likumīgās tiesības, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu, daudzi vīrieši neizmanto, lai neradītu neērtības kolēģiem.
Profesore Fana norāda, ka četru dienu darba nedēļas ieviešanu apgrūtina valstu ekonomiskās struktūras un attīstības līmenis. Piemēram, Āfrikā daudzi strādā lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā vai neformālajā sektorā, kur elastīga darba grafika apspriešana nav prioritāte.
Zemas kvalifikācijas fiziskais darbs ir grūtāk pārstrukturējams, un darba devēji šajos sektoros bieži koncentrējas uz peļņu, nevis darbinieku labklājību.
Veiksmes stāsti un eksperimentu vilnis
Tomēr pārmaiņas notiek. Islandē gandrīz 90% strādājošo tagad strādā saīsinātu grafiku vai var to izvēlēties. Līdzīgi eksperimenti norisinās Dienvidāfrikā, Brazīlijā, Francijā, Spānijā, Dominikānas Republikā un Botsvānā.
Tokijā šogad tika uzsākts pilotprojekts valsts sektorā, bet Dubaijā tika ieviesta vasaras iniciatīva četru dienu darba nedēļai.
No 2025. gada oktobra 67 Dienvidkorejas uzņēmumi eksperimentēs ar 4,5 dienu darba nedēļu.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Goldenas pilsētas policijas departaments Kolorādo, ASV, kurā strādā 250 darbinieku. Pārejot uz četru dienu darba nedēļu, virsstundu izdevumi samazinājās par 80%, bet darbinieku aiziešana – oar pusi. “Ja tas darbojas policijā, kur darbinieki patrulē ielās un reaģē uz ārkārtas situācijām, tas var darboties jebkur,” saka Karena Lova, organizācijas 4 Day Week Global vadītāja.
