Foto – Shutterstock

Delikāta problēma – slikta elpa. Kāpēc tā rodas un 7 padomi, kā to uzveikt 0

Veselības problēmas vai slikta higiēna?

Kurš gan savu reizi nav uztraucies par nelāgu elpu! Katram dažkārt būs nācies just arī sliktu aromātu no sarunas biedra mutes. Kā parūpēties, lai ne sev, ne citiem šā iemesla dēļ nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami brīži?

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Aptuveni 80–90% gadījumu sliktas elpas jeb halitozes iemesls meklējams mutes dobumā, bet 10–20% – citur organismā, visbiežāk elpošanas orgānos, kā arī kuņģa un zarnu traktā. Nelabais aromāts rodas baktēriju vielmaiņas dēļ, veidojoties smakojošām gāzēm – gaistošiem sēra savienojumiem. Mutes dobuma izcelsmes halitozi ir vieglāk novērst, bet citos gadījumos tā var liecināt par nopietnu iekšējo orgānu saslimšanu, ko ne vienmēr uzreiz iespējams izārstēt.

– Ja slikta elpa ir tikai aptuveni stundu no rītiem un, iztīrot zobus, pāriet, par to nevajag uztraukties, – mierina zobārstniecības klīnikas “Adenta” zobārste Zane Tereščuka. Tā ir normāla parādība, jo miega laikā izdalās mazāk siekalu un netiek aizskaloti mutē sakrājušies nepatīkami smakojošie sēra savienojumi. To novēroja jau senie ēģiptieši, dienas sākumu dēvējot par sliktās elpas stundu. Šādu parādību var veicināt vēlas vakariņas, tāpēc maltīti vēlams ieturēt ne vēlāk kā 2–3 stundas pirms gulētiešanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja problēmu nav izdevies atrisināt un tā ļoti uztrauc, iespējams runāt, nepūšot gaisu uz āru. Kā to darīt, var patrenēties, lasot tekstu 30 centimetru attālumā no sveces tā, lai liesma nekustētos.

Sliktas elpas iemeslu ir ļoti daudz, un ne vienmēr tos var viegli atklāt. Visbiežāk vainojami bojāti zobi un pavirša mutes higiēna, kārtīgi nenotīrītas protēzes vai breketes.

Halitozi izraisa dziļi zobu kariozi bojājumi jeb, tautas valodā runājot, caurumi, kuros iekļūst un pūst ēdiena daļiņas, turklāt tās var iesprūst platās starpzobu spraugās. Sliktu elpu var veicināt arī saspiests zobu stāvoklis, kas sekmē aplikuma uzkrāšanos.

Zane Tereščuka novērojusi, ka halitoze visbiežāk raksturīga tiem, kuri cieš no smaganu iekaisuma. Kaut gan zobakmeni regulāri noņem, parasti pro­blēma saglabājas visu mūžu, jo smaganu kabatās sakrājas mikrobi, kas veido sēra savienojumus. Rūpīgi ievērojot higiēnu, nevēlamo sīkbūtņu daudzumu var tikai samazināt.

Elpu bieži bojā tā sauktie detrīta korķi mandelēs, kad dziļās rievās sakrājas baktērijas, – tad jāvēršas pēc palīdzības pie ausu, kakla un deguna ārsta.

Nereti nākas just arī smēķētāju mutes smārdu, kas veidojas ne tikai no tabakas, bet arī mikrobu izdalītajām gāzēm.

Nopietns elpas bojātājs ir samazināts siekalu daudzums mutē. Tās ir ļoti svarīgas, jo palīdz nodrošināt normālu mutes mikrofloru un aizskalot barības paliekas. Mutes sausums bieži sagādā problēmas vecākiem cilvēkiem, kuri lieto daudz medikamentu, kā arī tiem, kuri sirgst ar izteiktu mazasinību, cukura diabētu, izkaisīto sklerozi un citām slimībām.

Reklāma
Reklāma

Halitoze raksturīga, ja mēlē ir dziļas rievas, kurās sakrājas aplikums. To var izraisīt arī mēles un lūpu pīrsings, ja no rotām netiek notīrītas barības paliekas.

– Nelāgais aromāts ir atšķirīgs. Piemēram, cukura diabēta pacientam no mutes plūst acetonam līdzīga smaka. Vēl to ietekmē medikamenti, piemēram, trankvilizatori, asinsspiedienu samazinoši līdzekļi, antibiotikas, – atklāj Zane Tereščuka.

Ārste atzīst, ka ir grūti labot zobus pacientiem, kuri ēduši ķiplokus, jo tos izelpotajā gaisā var just līdz pat 12 stundām. Šajā ziņā tikpat nepatīkami ir sīpoli un alkohols. Īslaicīgi sliktu elpu rada kafija, taču nelāgais aromāts pāriet, padzeroties ūdeni.

Bieži vien mute smird pusaudžiem, kuri kārtīgi netīra zobus. Jauniešiem elpu mēdz sabojāt pusizšķīlušies gudrības zobi, zem kuru kapucītēm sakrājas strutas.

Ja mutes dobumā viss ir kārtībā, visbiežāk stomatologi sūta pie ausu, kakla un deguna ārsta. Piemēram, tie, kuri sirgst ar hronisku haimorītu, nesaprot, vai nelāgā elpa nāk no deguna vai mutes. Bērniem netīkamās smakas iemels var būt palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.

Nereti ar sūdzībām par sliktu elpu jādodas pie gastroenterologa – to var izraisīt helikobaktērijas, atviļņa slimība, kad skābe no kuņģa regulāri nokļūst barības vadā, kā arī citas gremošanas kaites.

Vēl nelabas smakas iemesls var būt čūlu veidošanās mutē, piemēram, vēža un AIDS slimniekiem, kā arī aknu un nieru slimības, vitamīnu trūkums un daudzas citas kaites.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.