“Domāju – nekad vairs.” Ļaudis atklāj, cik ilgu laiku pēc mājdzīvnieka zaudēšanas ir pieņemami dot mājas jaunam mīlulim 0
Mājdzīvnieka zaudējums daudziem ir tikpat sāpīgs kā tuva ģimenes locekļa aiziešana. Tāpēc jautājums par to, vai un kad mājās ienācis jauns četrkājainais draugs, bieži vien nav vienkāršs. Tieši par to izvērtusies plaša diskusija sociālajos tīklos, kur cilvēki atklāti dalījās savā pieredzē.
Diskusiju aizsāka kāda sieviete, kura rakstīja, ka joprojām sēro par zaudēto jorkšīras terjeru, taču vienlaikus priecājas, ieraugot citus suņus, un zina, ka kādreiz vēlētos jaunu mīluli – iespējams, no patversmes.
Viņa vaicāja citiem: “Cik ilgu laiku pēc mājdzīvnieka nāves jūs ņēmāt jaunu dzīvnieku? Vai tas bija labs lēmums vai ne par ātru?”
Atbildes apliecināja – vienas pareizās atbildes nav.
Daži atzina, ka jauns suns vai kaķis mājās ienācis jau pēc dažām dienām vai nedēļām. Kāda sieviete rakstīja, ka pēc suņa aiziešanas adoptējusi pieaugušu kucīti jau nedēļas laikā. Sākumā bijis ļoti grūti – pazudusi apetīte un ikdiena šķitusi tukša -, taču pamazām dzīve atkal sakārtojusies.
Citi stāstīja, ka pagājuši vairāki mēneši vai pat gadi. Kāda psihoterapeite dalījās savā pieredzē, rakstot, ka viņas sēru process pilnībā noslēdzies tikai pēc gandrīz diviem gadiem, bet jauns mājdzīvnieks ģimenē ienācis aptuveni pēc divarpus gadiem. Viņa uzsvēra, ka katrs cilvēks sēro citādi un savā tempā.
Vairāki komentētāji atzina, ka sākumā bijuši pārliecināti – “nekad vairs”. Tomēr ar laiku domas mainījušās. Kāds rakstīja, ka vairāk nekā gadu nespējis pat domāt par citu suni, bet tagad jau pieķer sevi, aplūkojot labradoru fotogrāfijas.
Netrūka arī stāstu par negaidītām satikšanām. Kāds komentētājs atklāja, ka pēc iepriekšējā suņa nāves nejauši ieraudzījis sludinājumu, aizbraucis apskatīt kucēnus un viens no tiem burtiski pienācis klāt, it kā pats izvēlētos savu saimnieku.
Savukārt citi uzsvēra, ka jauns mājdzīvnieks nav iepriekšējā aizstājējs. “Tas taču nebūs aizstājējs. Tā nevajag domāt,” rakstīja kāda komentētāja, kurai piekrita arī citi diskusijas dalībnieki.
Bija arī cilvēki, kuri atzina, ka joprojām nav gatavi jaunam mīlulim. Dažiem pagājuši jau divi vai pat četri gadi kopš iepriekšējā suņa aiziešanas, tomēr sirds vēl neesot gatava atvērties citam dzīvniekam.
Lūk, kāda pieredze bijusi citiem.
