Tikai daži zina, kas ir manna – no kā tā gatavota un kāpēc savulaik ar to īpaši baroja bērnus 0
Daudzi no mums ir uzauguši ar mannas putru – tā ir brokastu klasika, ko pazīst teju katra ģimene. Ar to savu dienu joprojām sāk tūkstošiem cilvēku, un ieteikumi par mannas lietošanu gadu desmitiem ir bijuši iekļauti bērnu uztura rokasgrāmatās. Tomēr mūsdienu mediķi ceļ trauksmi – šis produkts nebūt nav tik veselīgs, kā mums mācīja bērnībā.
Uztura speciāliste Oksana Melojana vientē Unian.ua skaidro, kas patiesībā slēpjas aiz šiem baltajiem graudiņiem, kāpēc manna var būt kaitīga un cik bieži to drīkst likt galdā.
No kā patiesībā top manna?
Valda pat uzskats, ka manna ir atsevišķs augs, taču realitāte ir daudz vienkāršāka. Manna tiek gatavota no tiem pašiem kviešiem, ko izmanto maizes cepšanai. Atšķirība ir apstrādē – ja kviešu grauda miziņa ir bagāta ar B grupas vitamīniem un šķiedrvielām, tad mannas ražošanas procesā šī vērtīgā miziņa tiek pilnībā notīrīta. Būtībā manna ir tie paši kviešu milti, tikai samalti rupjākos graudiņos.
Tā kā produktam trūkst pilngraudu vērtīgā apvalka, tā uzturvērtība ir ievērojami zemāka. Tieši šīs īpašības dēļ manna ir tik iecienīta kulinārijā – tā palīdz biezināt mērces, piešķir drupenumu sacepumiem un padara pufīgākas plātsmaizes.
Vai mannai ir arī kāds labums?
Manna ir lielisks “ātrās enerģijas” lādiņš. Tajā ir daudz ogļhidrātu – aptuveni 70 grami uz 100 gramiem produkta – un tie organismā uzsūcas ļoti strauji. Tā sniedz tūlītēju sāta sajūtu, taču šeit slēpjas āķis: tā kā tie ir vienkāršie ogļhidrāti, izsalkums atgriezīsies jau pēc stundas.
100 gramos sausas mannas ir aptuveni 350 kilokalorijas. Galīgā ēdiena uzturvērtība ir atkarīga no pagatavošanas veida – vai vārīsiet to ūdenī, vai trekni saldinātā pienā ar sviestu.
Tomēr mannai ir viena unikāla īpašība – tā saudzīgi pārklāj kuņģa gļotādu. Tāpēc šī putra ir ieteicama cilvēkiem ar kuņģa un zarnu trakta problēmām, piemēram, gastrīta paasinājuma laikā vai atveseļošanās periodā pēc operācijām.
Kāpēc manna var būt kaitīga?
Galvenā mannas problēma ir tajā esošā fitīnskābe. Tā traucē organismam uzsūkt kalciju, D vitamīnu un dzelzi. Tāpat mannai ir augsts glikēmiskais indekss, kas izraisa straujas cukura līmeņa svārstības asinīs. Tas ir īpaši svarīgi diabēta pacientiem un tiem, kuri rūpīgi seko savam svaram.
Manna ir stingri aizliegta cilvēkiem ar celiakiju vai glutēna nepanesību, jo šis produkts ir tīrs kviešu glutēna avots. Arī zīdaiņiem līdz viena gada vecumam mannu dot nav vēlams – fitīnskābes dēļ var tikt traucēta normāla kaulu attīstība, palielinot rahīta risku.
Nostalģija. Kāpēc PSRS laikos manna bija visur?
Mannas popularitātei pagātnē bija praktiski, nevis medicīniski iemesli. Tā bija lēta, pieejama un pagatavojama zibensātrumā – pietika ar 3-5 minūtēm. Bērnudārzos tas bija ideāls veids, kā ātri un lēti pabarot lielu skaitu bērnu.
Vēl viens būtisks faktors – manna kalpoja kā mākslīgā piena maisījuma aizstājējs. Tas ļāva mātēm ātrāk pārtraukt krūts barošanu un atgriezties darbā, uzticot bērna barošanu kopējiem.
Cik bieži drīkst baudīt mannas putru?
Ja manna jums garšo, no tās nav jāatsakās pilnībā. Optimālais biežums ir divas reizes nedēļā. Vienai porcijai ieteicams izmantot aptuveni 30-40 gramus sausu putraimu.
Galvenais noteikums ir dažādība. Lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzturam jābūt balansētam. Ja brokastīs izvēlaties mannu, mēģiniet to padarīt vērtīgāku – tā vietā, lai pievienotu cukuru vai ievārījumu, pievienojiet olu vai kādu olbaltumvielu avotu, lai izvairītos no lieka kaloriju trieciena.
