Foto-Karīna Miezāja

– Tā ir tā saucamā helikoptera nauda, kas tiek gluži vai nomesta!

– Nauda gan tiek nomesta, bet ne visiem tā vajadzīga! Vācijas pensionāri ilgojoties pēc augstām banku procentu likmēm, kas palīdzētu audzēt viņu uzkrājumus. Kur tad ir tie jaunie, inovatīvie projekti, kas palīdz atlabt Eiropas ekonomikai? Iedomāsimies hipotētisku situāciju – pie jūsu konsultāciju biroja durvīm piestāj ar naudu pilna kravas mašīna. Ieradies bagāts arābu investors un jautā, vai Latvijā ir kāds nopietns, liels projekts, kurā ieguldīt naudu. Ko jūs viņam ieteiktu?

– Ja tā nav labdarība, tad es teiktu – mums nav lielu, komerciāli izdevīgu projektu. Ir jaunā dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, kas paredz savienot Baltijas valstu galvaspilsētas ar Rietumeiropu. Bet tas pirmām kārtām ir politiska un militāra rakstura projekts. Maz ticams, ka tas reiz atmaksāsies arī saimnieciski, kā ieguldījums.

Kas tad ir laba biznesa projekta pamatā? Trīs lietas: interesanta ideja, sakārtota, pārredzama naudas plūsma un spēcīgs menedžments. Diemžēl Latvijā daudzi uzņēmumi, it īpaši mazie, joprojām cīnās ar finanšu krīzes sekām. Tiem trūkst prasmes finanšu pārvaldībā, ar to bieži klibo arī lielie uzņēmumi. Nodokļu slēpšana ofšoros ir pirmā pazīme, ka uzņēmums vairs netiek galā ar finansēm, nespēj savilkt kopā bilanci. Ja tas tiktu izdarīts, tad atkristu vajadzība gan pēc ofšoriem, gan PVN “shēmām”, un arī nodokļi vairs neliktos tik milzīgi augsti.

Tautsaimniecībā pastāv tā saucamie garie cikli, kas saistīti ar tehnoloģiju nomaiņu. Patlaban ne tikai Latvija, patiesībā visa pasaule atrodas starpposmā, kad vecās tehnoloģijas jau sasniegušas atdeves griestus, bet jaunās vēl nav ienākušas. Patiesi jaunu, inovatīvu projektu trūkst it visur. Piemēram, parasto mobilo telefonu laiks jau ir aizgājis, relatīvu piesātinājumu sasniedzis viedtālruņu un datoru tirgus. To plašāku un efektīvāku izmantošanu bremzē novecojusi organizācija vai likumdošana – lai pieminam kaut vai resursu nejēdzīgu izšķērdēšanu e-skolas, e-veselības un citos projektos.

Patlaban ekonomikā notiek lēns un apslēpts iekšējas restrukturizācijas process. Pasaulē ir ne mazums jaunu produktu, kam paredzama globāla perspektīva – elektromobiļi, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas, automātiskas vadības tehnoloģijas transportā un aviācijā. Lai gan tehnoloģijas nemitīgi attīstās, uz tām bāzēts izrāviens notiks tad, kad būs pārkārtojusies pati sabiedrība. Šo procesu dažkārt gudri sauc par strukturālām reformām. Jāmainās visam – izglītības sistēmai, veselības aprūpei, valsts pārvaldei. Bet kas attiecas uz “helikoptera naudu” – tā šobrīd neļauj Eiropai grimt aizvien dziļāk, mēs vismaz stāvam uz vietas.

– Arī Amerikā krīzes laikā notika pastiprināta dolāra drukāšana. Runā gan, ka dolāra vērtību nodrošinot ne tik daudz ekonomika, cik šīs valsts politiskā un militārā 
varenība.

– Ne tikai. ASV ekonomika ir ļoti inovatīva. Amerikāņi lieliski komercializē savus izgudrojumus un patentus, viņi prot tos pārdot. Lielie izgudrojumi elektronikā pārsvarā joprojām rodas ASV, “pasaules fabrika” Ķīna vismaz pagaidām nodarbojas ar kopēšanu. Neaizmirsīsim, ka Amerika ir pasaulē lielākais ieroču pārdevējs. Bet modernās tehnoloģijas no militārās jomas agrāk vai vēlāk ienāk arī sadzīvē kā teflona pārklājuma pannas, mobilie sakari vai globālās navigācijas sistēmas.