Eiropas galēji labējo partiju zvaigžņu stunda: partijas, kas stingri vēršas pret migrāciju un islāmu, izvirzās priekšplānā 121
Galēji labējās partijas gūst panākumus pēc gadu desmitiem ilgušajām kampaņām pret islāmu un migrāciju un izvirzās priekšplānā. Gērts Vilderss, iespējams, ir tikai aisberga redzamā daļa, ziņo “Politico”.
Pēc viņa uzvaras vēlēšanās Nīderlandē Eiropas elite nervozi lūkojas uz politisko ainavu, prātojot, kas tagad gaidāms. Gandrīz 12 Eiropas valstīs, tostarp Francijā un Vācijā, partijas, kuras pauž stingru nostāju pret imigrāciju, pašlaik aptaujās ieņem pirmās vietas (dažas no tām ir pat ekstrēmākas par Vildersa pārstāvēto).
Eiropas cīņa ar nelegālo migrāciju un dzīves dārdzības krīzi nav nekas jauns. Tomēr Izraēlas un “Hamās” karš saasina spriedzi daudzās Eiropas valstīs, kurās liela daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, “Politico” stāsta analītiķi un politiskie darbinieki.
Protestiem palestīniešu atbalstam un demonstrācijām noteikti ir bijusi liela loma, kas pastiprina satraukumu par migrāciju, terorismu un ekonomiku, un galēji labējo partiju vadītāji to zina.
Priekšvēlēšanu debatēs Vilderss teica: “No kurienes nāk visi šie cilvēki? Vai šī ir mana valsts?” Tikmēr franču politiķe Marina Lepēna ir uzrunājusi satraukto Francijas ebreju kopienu, skaļi atbalstot Izraēlu un piedaloties gājienā pret antisemītismu, neskatoties uz viņas partijas vēsturi.
Tomēr viņi neiesaistījās Zviedrijas demokrātu karagājienā, kas aicināja mošejas “saplacināt”. Tā vietā viņi gūst labumu no “zīmoliem”, ko viņi gadu laikā ir rūpīgi izveidojuši. Nīderlandē pēdējās dienās pirms vēlēšanām Vilderss negaidīti nokļuva Nīderlandes aptauju augšgalā.
Dažas nedēļas pirms vēlēšanām Nīderlandē Vilderss koncentrējās uz sadzīviskiem, piemēram, mājokļa, jautājumiem. Vēlētājiem, kuri bija noraizējušies par mājokļiem un civilizāciju sadursmi, viņš kļuva par uzticamu izvēli.
Pēc Vācijas Ārējo attiecību padomes pētnieka Milana Niča teiktā, protestiem noteikti bija sava loma Vildersa uzvarā, taču uzmanība patiesībā bija pievērsta citur. Galēji labējās kustības veido “gudras stratēģijas”, sacīja Ničs.
Vēl viens galēji labēja politiķa piemērs ir Lepēna.
Pavadot daudzus gadus, lai brīdinātu par masu migrāciju un islāmu, viņai vairs nav ļoti smagi jāpiepūlas. Gluži pretēji. “Mums vairs nav jābūt radikāliem, lai mūs sadzirdētu,” sacīja Lepēnas padomnieks.
Lepēnas lēmums pievienoties gājienam pret antisemītismu netika uzskatīts par normalizācijas pazīmi, bet gan triku, lai valstī, kurā dzīvo Eiropas lielākās musulmaņu un ebreju kopienas, “satricinātu” trauslo multikulturālo līdzsvaru.
Galēji labējie mēģina radīt “civilizācijas problēmu” cīņā pret diskrimināciju, sacīja “Renew EP” deputāts, kura vārds netiek norādīts.
“Ja viņiem izdosies, mums var rasties reāla problēma – virzība uz pilsoņu karu,” viņš piebilda.
Vairāki analītiķi uzskata, ka imigrācija, “Hamās” un Izraēlas karš, nogurums no galvenajām partijām un nedrošība par karu Ukrainā pārvēršas par nepieredzētu Eiropas galēji labējo partiju zvaigžņu stundu.
Portugālē pirms nepilniem četriem gadiem izveidotās galēji labējās partijas “Chega” atbalsts ir pieaudzis par 13,5%. Itālijas premjerministrei Džordžijai Meloni, iespējams, nav izdevies samazināt nelegālo migrantu skaitu, kas sasniedz viņas valsts krastus. Taču viņas iedibinātie uzskati, kas vērsti pret migrāciju, ir palīdzējuši saglabāt viņas popularitātes rādītājus augstā līmenī.
“Ja jūs runājat par migrācijas jautājumiem, kā jūs varat pārspēt Vildersu? … Un visas pārējās galēji labējās partijas bija imitācijas, tāpēc viņš varēja no tām izlūgties atbalstu,” sacīja Ničs no Vācijas Ārējo attiecību padomes.
“Populistiskās kustības pieaug arī citās valstīs, tostarp ASV kopā ar Donaldu Trampu… un ir sajūta, ka kaut kas notiek,” sacīja Ničs.
