49 miljoni dievišķās armijas kareivju 5
Eņģeļu ir neaptverams daudzums – veselas armijas, leģioni un pulki. Kabalā to skaits variējas no 100 000 līdz pat 49 miljoniem. Pēc kāda aprēķina, kopumā esot 496 000 eņģeļu, kas sīkāk dalās septiņos rangos, kuri savukārt vēl sadalāmi hierarhijā.
Eņģeļu hierarhiju “izveidoja” Eņģeļu doktors, bet ap 1320. gadu pie tās atgriezās Florences politiķis un dzejnieks Dante Aligjēri “Dievišķajā komēdijā”. Abu ceļvedis bija Dionīsija Pseido–Areopagita atstātie avoti, kas tapuši aptuveni 500. gadā. Šis noslēpumainais vīrs pēc tautības bijis sīrietis. Viņa mantojums ir četras nesaprotamas un visnotaļ juceklīgas grāmatas par misticismu, ko ekscentriskais mistiķis, iespējams apzināti, vēl pārblīvējis ar literārām izdomām. Vienā no viņa šedevriem „Debesu hierarhija” galvenā tēma ir eņģeļu raksturi un īpašības. Viņa sistēmu veido trīs augstākās eņģeļu pakāpes, kas ir kristiešu Vecās derības zēravi, ķerubi un troņi.
Savukārt Milānas bīskaps Svētais Ambrozijs 4. gadsimtā piedāvāja citu hierarhiju: zēravi, ķerubi, troņi, valdības, kundzības, varas, spēki, erceņģeļi un eņģeļi. Agrīnajos viduslaikos cilvēkiem acīmredzot bijusi iespēja aplūkot eņģeļus vēl tuvāk, jo viņi uzzinājuši, ka spēki un varas nēsā garus stihārijus vai mantijas līdz pat zemei, valkā zelta jostas un zaļas stoles. Labajā rokā tie tur zelta zizli, bet kreisajā – Dieva zīmogu. Zemākā pakāpe – valdības, erceņģeļi un eņģeļi – tērpti kareivju uniformās ar zelta jostām, cirvīšiem un šķēpiem. Vēlāk viduslaiku un renesanses gleznotāji tos attēloja, turot rokās lilijas vai vimpeļus ar cerību vēstīm, vai arī – ar lūgšanā saliktām plaukstām.
Līdz 5. gadsimtam gan jūdaisma, gan kristietības literatūrā daudziem eņģeļiem jau doti vārdi un radīti jauni tipāži. Tomēr drīz Baznīca zaudēja pacietību un teica: pietiks ar to, ja vārdus piešķirs tikai septiņiem eņģeļiem. Tomēr arī šo septiņu izredzēto vārdi dažādos tekstos minēti dažādās variācijās. Faktiski vien četru erceņģeļu vārdi paliek nemainīgi: Rafaēls, Mihaēls, Gabriēls un Uriēls. Jūdaisma un folkloras avotos sastopamie ir Simiēls, Orifiēls un Zahariēls, kas dažkārt pazīstami arī kā Hamuēls, Džofiēls un Zadkiēls.
