“Es to uztvēru kā nicinājumu, pazemojumu un sodu!” Liene atmasko psihiatriskās slimnīcas vadības negodīgo lēmumu
0
Samaksa par padarīto darbu ir viegli izmērāma eiro banknotēs, tomēr ne mazāk svarīgs ir priekšnieku novērtējums, cieņa un atzinība. Liene, kura jau 30 gadus uzticīgi strādā kādā psihiatriskajā slimnīcā, man ir atsūtījusi vēstuli par sava darba devēja nodevību un negodīgu rīcību.
Liene raksta: “Nesen izlasīju kādas sievietes stāstu par darbu slimnīcā un ilgi domāju, vai rakstīt to, ko pati esmu piedzīvojusi strādājot jau gandrīz 30 gadus psihiatriskajā slimnīcā, bet man šī sāpe ir tik liela, ka gribās kliegt! Un te ir mans stāsts.
Psihiatriskajā slimnīcā strādāju ilgus gadus dažādos amatos, bet pēdējos gadus mans amats bija veselības veicināšanas konsultante, tas nozīmē, nodrošināt pacientiem brīvā laika aktivitātes, kas arī tika darīts.
Skatoties pēc ikgadējiem vērtējumiem, kuri bija diezgan augsti, tad ar darbu veiksmīgi tiku galā un to ko darīju arī pacientiem patika, ja runa ir par izglītību, tad man ir bakalaura grāds psiholoģijā un apliecība visos četros mākslas terapijas novirzienos – mūzikas, deju un kustību, drāmas un vizuāli plastiskajā mākslā, kā arī pieredze pavāra amatā, kas palīdz strādāt ar pacientiem mācību virtuvē, radot pozitīvas emocijas un iemācot noderīgas lietas viņu patstāvīgajā dzīvē.
Katram pacientam ir individuāla pieeja, ņemot vērā katra pacienta spējas un vēlmes.
Nodarbību laikā tiek radītas lietas, kuras pacientiem rada prieku un vēmi atkārtoti ierasties uz nodarbībām un radot kaut ko jaunu pilnveidot sevi un novirzīt negatīvās domas.
Un šeit sākās mana skumīgākā stāsta daļa.
Manā atvaļinājuma nogalē ziņa no slimnīcas personāla apmācības un attīstības speciālistes, uzraksti savu darba dienasgrāmatu, kad atbildēju, esmu vēl atvaļinājumā, pat neatvainojās.
Uzrakstīju darba dienasgrāmatu mēneša ietvaros, pēc kā sekoja zvans no personāldaļas, citēju, vari pie manis atnākt šodien 16.00? Protams varu, un tālāk seko šis, izlasījām tavu darba dienasgrāmatu un sapratām, ka tavs darbs pārklājās ar rehabilitācijas centra sertificēto darbinieku darbu un
šeit ir sagatavota jauna vienošanās, tev ir divi varianti, tev ir iespēja strādāt par sanitāri darot to pašu darbu un klāt vēl daļu no sanitāra pienākumiem, vai arī iet prom no darba, protams arī atalgojums sanitāram būs mazāks,
izdarot vēl piebildi, mums katru dienu no veselības ministrijas nāk dažādi rīkojumi. Rīkojumu par to, ka tiek likvidēta mana štata vienība neredzēju, man to neuzrādija.
Tā kā šis pārsteigums man bija negaidīts, jautāju par mācībām, iespējams ir kaut kas ko varat piedāvāt, jo mums taču ir cilvēks, kura amats ir personāla apmācības un attīstības speciāliste, atbilde, nē, mācības mēs nevaram nodrošināt, šeit varētu arī informēt par to, ja ir iespēja apmeklēt apmācības, tad jāraksta ir pieteikums, kurš man ir bijis noraidīts ar piezīmi, pakonsultējāmies ar personālu un uzskatam šos kursus par nelietderīgiem, bet brīdī, kad kāda no ārstēm atbalstīja šo kursu apmeklējumu, tika saņemts zvans ar apstiprinājumu par šiem kursiem. Te nu jāpiebilst, mācības ir trīs dienas un bez maksas.
Tālāk turpinās mans sāpju stāsts. Protams dokuments ir sastādīts atbilstoši darba likumam, tikai maza piebilde par to, vai tiešām bija rīkojums no Veselības ministrijas par manu štata vietas likvidāciju, par to man māc šaubas, jo pacientiem ir vajadzīgas šāda veida nodarbības, kuras es nodrošināju un kuras nodrošināšu arī turpmāk, tikai zem amata nosaukuma – sanitāre. Man iestājās afekta stāvoklis!
Es to uztvēru kā nicinājumu, pazemojumu un sodu,
jautājums, par ko un vai mainot amatu un izdarot nelielus grozījumus amata aprakstā, atstājot lielu daļu iepriekšējos pienākumus, tad darbs vairs nepārklājās?
Šeit gan gribētos vēl piebilst šādu faktu, pārsvarā gan strādāju ar tādiem pacientiem pie kuriem pat šie sertificētie speciālisti nemaz neiet un vēl citāts no kādas virsmāsas, man gribētos, lai tu ņemtu arī individuālās nodarbības, seko pacienta vārds, uz ko es atbildēju, šeit šim pacientam ir vajadzīgs fizioterapeits, uz ko seko atbilde man, ar fizioterapeita nodarbību viņam ir par maz! Un šeit atkal ir jautājums, vai šeit nepārklājās nodarbības?
Kad pastāstīju darba kolēģiem par šo savu jaunumu, tajā skaitā ārstiem, viņi bija šokā zinot to, kas un kā notiek darba ikdienā.
Bet te nu es pati izdaru secinājumus, viss ļoti vienkārši, slimnīcā hroniski trūkst darbinieki, tajā skaitā māsu palīgi un sanitāri, un te ir risinājums!
Gribu pateikt paldies par pazemojumu savam darba devējam! Tas ir kā bonuss par ieguldīto darbu 30 gadu laikā!
P.S Pazeminot amatā un samazinot darba algu, iegūtās prasmes un zināšanas personālam saglabājās!”
Jautāju Veselības ministrijai, lai tā ir devusi šādu rīkojumu likvidēt darbavietu.
“Veselības ministrijai ir ļoti svarīgi saņemtie signāli par ārstniecības iestādēs, kas attiecas gan uz drošu un kvalitatīvu aprūpi pacientiem, gan uz atbalstošu un profesionālu darba vidi ārstniecības personālam, gan citiem jautājumiem. Arī anonīmas vēstules ministrija uztver kā informatīvu signālu, kas var tikt izmantotas, lai identificētu iespējamās problēmas un, ja nepieciešams, rosinātu iesaistīto institūciju rīcību.
Vēlamies paskaidrot, ka slimnīcas valde ir atbildīga par kapitālsabiedrības vadību, tai skaitā par personāla politiku, darbinieku pieņemšanu un atbrīvošanu un darba organizāciju.
Veselības ministrija nepieņem lēmumus par konkrētu darbinieku nodarbinātību slimnīcās, šos lēmumus ārstniecības iestāde pieņem patstāvīgi.
Ministrijas uzdevums kā kapitāla daļu turētājam ir noteikt ārstniecības iestāžu stratēģiskos mērķus, uzraudzīt valdes darbības rezultātus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu caurspīdīgus un godprātīgus procesus, Veselības ministrija vēlētos šo situāciju un saņemto informāciju pārrunāt darba grupā, kurā piedalās visu psihiatrisko slimnīcu vadība. Taču, ņemot vērā, ka konkrētais darbinieks varētu būt identificējams, lūdzam pārliecināties, ka speciāliste piekrīt šādas informācijas izmantošanai. Darba grupas formātā varam izvērtēt, vai nepieciešams sniegt papildu norādes slimnīcas vadībai.
Latvijā pašlaik darbojas sešas psihoneiroloģiskās slimnīcas katra ar savu juridisko statusu. Veselības ministrijas stratēģiskais redzējums par psihiskās veselības aprūpes iestāžu turpmāko attīstību un pārvaldību ir saistīts ar iespējām šīs iestādes pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram – lielākajai psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes iestādei valstī, kas ir metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā.
Mērķis ir nodrošināt metodisko vadību, vienotu atalgojuma un motivācijas sistēmu, infrastruktūras attīstību, kopīgus iepirkumus, kā arī efektīvāku cilvēkresursu pārvaldību,” atbild Veselības ministrijas preses sekretāre Barbara Ālīte.
Vai arī tu līdzīgi kā Liene esi piedzīvojis negodīgu rīcību rīcību savā darba vietā? Varbūt tev maksā pārāk maz? Negodīgi pazemina amatā? Raksti man uz [email protected].
