FOTO. Apceļojam Latvijas pilis! Siguldas Jaunā pils – akmeņi tās būvniecībai vesti no visas Latvijas 11
Linda Tunte

Siguldas Jaunā pils

Gleznainā vietā Siguldas centrā – Pils ielā 16 – atrodas Siguldas Jaunā pils, kurā valda īpaša noskaņa. Dodamies virtuālajā ekskursijā, turpinot rakstu sēriju par Latvijas pilīm.

Reklāma
Reklāma

Ieskatāmies pils vēsturē!

“Es zinu, par ko es runāju!” Gordons paziņo, kad aktīvais karš būs beidzies un kur atradīsies Ukrainas robežas 143
Veselam
Lūk, kā izskatās nekopta sieviete: 7 pazīmes, kas par to liecina 30
Veselam
Kura zivs ir visvērtīgākā uzturam: 10 sugas, kas “laipni lūgtas” uz tava šķīvja
Lasīt citas ziņas

Olgas vīrs kņazs Dmitrijs bija uzsācis vērienīgus celtniecības un labiekārtošanas darbus Siguldas pilsmuižā. Sākās Jaunās pils celtniecība. Tā tika celta vietā, kur jau agrāk bija atradusies mūra ēka. Būves Ziemeļaustrumu galā ir izmantots senās celtnes mūris.

Pils celta neogotikas stilā, darbu uzņēmējs bija būvmeistars Jānis Meņģelis (1829-1903) no Cēsīm, bet darbu vadītājs – vietējais “Jaundreļļu” māju saimnieks Pēteris Kūlis. Akmeņi pilij vesti no visas apkārtnes, acīmredzot, tie ņemti arī no vecās Ordeņpils drupām, plēsti un apkalti uz vietas. Lielie kāpņu akmeņi gādāti no barona fon Volfa Vibrokas muižas, kas atradās netālu no Mālpils, arī pilij svarīgākos kokmateriālus ņēma no Mālpils siliem, jo Siguldas mežos tolaik nebija piemērotu koku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darbu gaitā strādāja līdz 30 amatnieku dienā. Tiem deva uzturu un zināmu avansu, bet, cik liela būs izpeļņa, to meistars pateica tikai rudenī. Pēc toreizējiem apstākļiem, peļņa bija laba – labākais meistars saņēma rubli pa dienu. Pils galvenā korpusa celšana izmaksāja 50 000 zelta rubļu.

Vecajā kungu mājā – Vasaras pils vienā galā 1885.gadā tika ierīkota pareizticīgo baznīciņa, ko apkalpoja Lēdurgas pareizticīgo mācītājs. Aprecoties ar kņazu Dmitriju Kropotkinu, Olga bija pārgājusi pareizticībā, bet turpināja darboties arī Siguldas baznīcas luterāņu draudzē. Olga, sekojot tēva piemēram, kurš 1854.gadā apmaksāja baznīcas grīdas un ērģeļu remontu, dāvināja baznīcai vietējā meistara J.Cīruļa gleznotu altārgleznu. 1862.gadā Vidzemes Šveici apmeklēja cars Aleksandrs II ar laulāto draudzeni un Krusta kalniņā iestādīja 2 kļaviņas.

Kad Sigulda 1889.gadā kļuva par dzelzceļa piestātni, kņaziene Olga lika uzcelt muižas viesnīcu tās tuvumā, kā arī vairākas pansijas vasarniekiem. Viesnīcas gada noma pakāpeniski pieauga no 1000 līdz 3000 rubļiem . 19.gadsimta beigu tūrisma ceļvežos apjūsmots lieliskais Siguldas muižas parks un Gaujas stāvkrastā ierīkotās “Alpu takas” ar koka kāpnēm, norādot, ka svētdienās apmeklētajiem nav ļauts iet cauri pis vārtiem, ir jāiet cauri saimniecīnbas pagalmam, lai netraucētu ģimeni.

Brauciet ciemos!

Šobrīd pils ir pieejama apmeklētājiem visas nedēļas dienas līdz pat plkst.19.00. Darbdienās tā ver druvis jau plkst.9.00 no rīta, brīvdienās – 10.00.

Biļešu cenas:
Pieaugušajiem – 4.50 EUR
Studentiem, pensionāriem – 2.50 EUR
Ģimenes biļete (2 pieaugušie + 2 un vairāk bērni līdz 15 gadiem) – 11.00 EUR
Kompleksa biļete – Jaunā pils un Livonijas ordeņa pils 6.00 EUR (studentiem, pensionāriem 3.00 EUR)
Ar Siguldieša ID karti – 1.00 EUR

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.