Neriskēt ar savu un apkārtējo veselību! Gatavo papildu “Covid-19” drošības pasākumus 0
Ģimenes ārsts tiem darbiniekiem, kuri strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, tātad atrodas ciešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, varēs izrakstīt darba nespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no jaunā koronavīrusa slimības “Covid-19” skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu.
Līdz šim ārstam nebija nekāda juridiskā pamatojuma tā rīkoties, bet vakar valdība grozīja Ministru kabineta noteikumus, lai tāds būtu. Ģimenes ārstam nebūs jāuzrāda kādi dokumenti, kas apliecinātu, ka persona ir atgriezusies no infekcijas skartās teritorijas, pietiks ar mutiski sniegto informāciju.
Darba nespējas lapu drīkstēs izsniegt, sākot no dienas, kad persona izbraukusi no infekcijas skartās teritorijas. Bet, ja persona atsakās ievērot mājas režīmu, tad atbilstoši Darba likumam darba devējam ir tiesības atstādināt kolēģi no darba, ja šis darbinieks var kaitēt savai vai citu personu drošībai un veselībai.
Bet kā rīkoties tad, ja iepriekš nosaukto iestāžu darbinieki neņem vērā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Veselības ministrijas, Ārlietu ministrijas un citu institūciju brīdinājumu nedoties uz tām valstīm, kur šobrīd ir noteikti īpaši piesardzības pasākumi (Itāliju, Ķīnu, Irānu, Dienvidkoreju, Japānu un Singapūru)?
“Valdībai agrāk vai vēlāk būs jālemj, vai darba nespējas lapa būtu jāapmaksā arī tad, kad cilvēks nav ņēmis vērā brīdinājumus
un tagad devies uz bīstamajām valstīm,” sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un piebilda, ka šiem cilvēkiem varētu izsniegt attaisnojošu dokumentu, kuru neapmaksātu darba devējs un valsts, bet kurš apliecinātu, ka persona var neierasties darbā. Finanšu ministrs Jānis Reirs apsolīja, ka ministrija esot gatava sagatavot priekšlikumus, kā rīkoties šādās situācijās.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir izteikusi priekšlikumu valdībai, ka līdzīgu darba nespējas lapas saņemšanas kārtību vajadzētu noteikt arī sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības, transporta un citu jomu darbiniekiem, jo arī viņu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar citiem cilvēkiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju veselības ministrei Ilzei Viņķelei un tieslietu ministram Jānim Bordānam steidzami iesniegt valdībā izvērtējumu par nepieciešamību noteikt papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus “Covid-19” ierobežošanai.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka ir skaidri jādefinē, kādi ir iedzīvotāju pienākumi un atbildība. “Deviņdesmit procentos gadījumu cilvēku saprāts labi darbojas, bet diemžēl ir tādi indivīdi, kuri neizjūt atbildību par saviem līdzcilvēkiem,” atzina Kariņš.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele vakar preses konferencē runāja par to, kā padarīt cilvēku rīcību racionālāku, un viens no stimuliem varētu būt soda naudu piespriešana tiem, kuri neņem vērā brīdinājumus neapmeklēt infekcijas skartās valstis.
Epidemioloģiskās drošības likums noteic, ka “personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam”. Savukārt par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, ja tas var radīt risku cilvēku veselībai, “piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz 140 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir 5 eiro), bet juridiskajai personai – no 28 līdz 860 naudas soda vienībām”.
Vakar noskaidrojās, ka Latvijā slimība “Covid-19” atklāta vēl diviem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ceļojuma Itālijā, tādējādi kopējais saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis astoņus. Arī minētie divi cilvēki atgriezās Latvijā 7. martā un inficējušies Itālijas kalnu kūrortā Červinjā.
Veselības ministre Ilze Viņķele informē, ka visi pēdējie septiņi saslimušie ir vienas grupas tūristi.
“Ja kādam vēl ir doma “pa kluso no vīrusa” aizšmaukt paslēpot vai vienkārši paceļot – septiņi cilvēki inficēti. Visi no vienas grupas. Kopā bija 19 atpūtnieki,” sociālajā vietnē “Twitter” raksta ministre.
No astoņiem saslimušajiem slimnīcā turpina ārstēties tikai viens, raidījumā “Delfi TV ar Jāni Domburu” teica Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna. Šim pacientam simptomi nav smagi.
Koronavīrusa dēļ mājas karantīna Latvijā noteikta vairāk nekā 160 cilvēkiem. Kā tiek kontrolēts veselības stāvoklis tiem saslimušajiem, kuriem noteikta stingra karantīna? Speciālisti atbild, ka viņiem vismaz vienu reizi dienā zvana ģimenes ārsts, bet, vai viņi noteikto karantīnu ievēro, neviens klātienē nekontrolē.
“Tiem pacientiem, kuriem noteikta karantīna, neviens apsargs pie durvīm nestāv,” teica SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Karantīna visā Itālijā
Itālija ir koronavīrusa vissmagāk skartā valsts, neskaitot Ķīnu. Iepriekš karantīna tika noteikta tikai Itālijas ziemeļu reģionos, bet kopš vakardienas karantīna ir izsludināta jau visā valstī. Itālija visā valstī paplašinās striktos mērus, kas iekļauj aizliegumu rīkot publiskus pasākumus, vēsta BBC.
Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis, ka tiks slēgti kinoteātri, teātri, sporta zāles, klubi un bāri, kā arī aizliegtas bēres, kāzas un visi sporta pasākumi, vēsta “Guardian”. Skolas un universitātes būs slēgtas līdz 3. aprīlim.
Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura vakar no Rīgas caur Helsinkiem devās uz Romu, pastāstīja, ka, ielidojot lidostā, būs jāaizpilda speciāla deklarācija, kurā jāuzrāda ielidošanas iemesls. “Roma esot daudz tukšāka. Tajā skaitā arī kafejnīcas un veikali,” sacīja Āboltiņa.
Itālijas premjerministrs Konte ir norādījis, ka tagad labākais, ko cilvēki var darīt, ir palikt mājās.
