Grib definēt kūdru kā atjaunojamu resursu 0
Pirmsvēlēšanu laikā politiķi krustu šķērsu velk līnijas ekonomiskās labklājības labirintos, nevis uzņēmējiem liek galdā skaidru darba plānu kādā nozarē. Piemēram, lai beidzot definētu kūdras ieguves statusu izplūdušajā bioekonomikas stratēģijā.
Patlaban kūdra nav iekļauta Atjaunojamo energoresursu likumā, jo Eiropas Savienība (ES) kūdru pieskaita pie fosilajiem energoresursiem. Arī Latvijas likumdošana kūdras izmantošanai enerģētikā patlaban neparedz atbalstu, tomēr šī nostāja būtu jāmaina un nepieciešams ES pārliecināt kūdru pieskaitīt pie atjaunojamiem energoresursiem – tā spriests nupat notikušajā nozares konferencē. Paradoksāli, bet situācijā, kad Latvijā kūdras ieguve veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā ieguves rūpniecības nozares apjoma, joprojām ir problēmas ar šīs nozares definēšanu.
Jā, skolniekam ir skaidrs, ka kūdra ir organisks materiāls, kurš rodas no augu veģetācijas sadalīšanās un kurš ir uzkrājies purvos. Taču tālāk sākas problēmas. Neviena no fosilā kurināmā definīcijām neattiecas uz kūdru, jo ar terminu “fosilais kurināmais” tiek apzīmētas organiska materiāla iegulas, kas veidojušās no augiem, dzīvniekiem, kas zemes garozā liela spiediena un temperatūras ietekmē miljoniem gadu laikā pārveidojušies par naftu, dabas gāzi vai oglēm. Lai veidotos kūdra, nav vajadzīgs ne liels spiediens, ne liela temperatūra, turklāt neviens no Latvijas purviem nav vecāks par 10 000 gadu. Divtūkstošajā gadā zinātnieki piedāvāja kūdru definēt kā “lēni atjaunojamu resursu”. Kopš tā laika veikti vairāki pētījumi, un nevienā no tiem kūdra nav definēta kā neatjaunojamais jeb fosilais resurss. Tādējādi ANO vides programmas Starpvaldību ekspertu grupa nolēma mainīt kūdras klasifikāciju, izdalot to kā atsevišķu kategoriju, kas iekļaujas starp neatjaunojamiem un atjaunojamiem resursiem. Tādēļ kūdrai tagad ir pašai sava klasifikācijas kategorija, un katra valsts var izvēlēties, kurā plauktiņā šo nozari ielikt.
Latvija izceļas ar to, ka joprojām nav pateikts galavārds. Nozare vēlas, lai bioekonomikas stratēģijā skaidri tiktu noteikts – kūdra ir atjaunojamais resurss jeb biomasa. Šāds punkts jau bija iestrādāts “Kūdras pamatnostādņu projektā”, tomēr atbildīgā – Vides un reģionālās attīstības ministrija to svītrojusi, savukārt Ekonomikas ministrija iebildumos norāda uz ES direktīvu, kas nosaka, ka kūdra ir fosilais kurināmais. Tomēr šī direktīva noteic tikai to, ka, kurinot kūdru, termoelektocentrāļu jeb TEC būvēšanai nebūs Eiropas naudas, lēmumu par to, ir vai nav atjaunojošais resurss, atstājot katras valsts ziņā.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tuvākajā laikā nespēs skaidri definēt, kādu nākotni tā saredz kūdras nozarei, uzņēmumi nākotnē var meklēt iespējas savu darbību turpināt Igaunijā vai Krievijā.
VIEDOKLIS.
SIA “Laflora” valde priekšsēdētājs Uldis Ameriks
Kūdras ieguve veido divas trešdaļas no kopējā ieguves rūpniecības nozares apjoma un tas ir arī stāsts par pievienoto vērtību, kur nonākam pie tā, ka no viena kubikmetra kūdras substrāta izaudzē 5000 meža stādus. Tad šī kubikmetra vērtība pieaug no 20 eiro līdz 2500 eiro. Kas attiecas uz ierēdņiem, tad tie pilda noteikumus, ko pieņēmuši politiķi. Tātad tā ir likumdevēju lieta un iniciatīva. Ja ierēdnim tiks dota komanda, viņš to Briselē pildīs, tāpat arī izpildvarai ir viena balss Eiropas Komisijā, bet tur ir konsensus princips, kas savukārt nozīmē, ka tad savs galavārds jāteic konkrēti premjeram.
