Guļot kopā ar zīdaini, pieaug pēkšņās nāves sindroma risks. “Re:Check” noskaidro, vai ir pamats brīdinājumiem 0
“Bērnam jāguļ savā gultiņā vienam, nevis vecāku gultā vai dīvānā”, bērnu drošībai veltītā informatīvajā kampaņā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Šis apgalvojums izsaucis vairāku vecāku neapmierinātību sociālajā portālā “Facebook”, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Vai piekrīti, ka bērnam jāguļ savā gultiņā vienam, nevis vecāku gultā vai dīvānā?
Daži vecāki min, ka ar saviem bērniem vienmēr gulējuši kopā, bet citi norāda, ka pašā SPKC mājaslapā informācija par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu esot pretrunīga.
“Re:Check” noskaidroja – centra brīdinājumiem ir pamats, un, guļot kopā ar zīdaini, risks tiešām būtiski pieaug.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) November 1, 2019
Par SPKC kampaņas satura atbilstību patiesībai rakstīt mudināja lasītāja Liene. Viņa uzsver, ka tēma jauniem vecākiem ir ļoti jūtīga, bet informācija dažādos avotos atšķiras.
Paša centra mājaslapā arī minēts – “viena daļa speciālistu norāda, ka bērnam nevajadzētu gulēt vienā gultā ar māmiņu, savukārt otri uzsver, ka ir labi, ja bērns arī naktī atrodas pavisam tuvu māmiņai”.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedras docētāja Inga Ziemele gan norāda, ka šobrīd pētījumos riska faktori ir labi apzināti. Gulēšana kopā ar zīdaini tiešām ir viens no tiem. To apstiprina vairāki starptautisku pētījumu apkopojumi, uzsver Ziemele.
Vienā, piemēram, konstatēts, ka, guļot kopā, vidēji risks pieaug teju trīs reizes neatkarīgi no zīdaiņa vecuma. Jo vecāks bērns, jo vairāk risks samazinās. Piemēram, ja neviens no vecākiem nesmēķē un zīdainis nav sasniedzis trīs mēnešu vecumu, risks pieaug pat piecas reizes.
Vēl vienā pētījumu apkopojumā norādīts, ka, guļot ar nesmēķējošiem vecākiem, risks dubultojas, bet ar smēķējošiem – seškāršojas.
Jānorāda, ka SPKC rekomendācijas sakrīt, piemēram, ar tām, ko sniedz britu Nacionālais veselības dienests (NHS). Tāpat padomu gulēt vienā istabā, bet ne gultā, dod arī Pasaules Veselības organizācija.
SPKC direktora vietnieks sabiedrības veselības profilakses jautājumos Dzintars Mozgis norāda, ka problēma ir neviennozīmīga, jo nav iespējams izpētīt, kāds tieši bijis iemesls zīdaiņa pēkšņās nāves sindromam.
Tomēr tāpat kā Ziemele viņš uzsver, ka riska faktori ir zināmi. Viens no sindroma skaidrojumiem ir tāds, ka bērns, guļot vecāku tuvumā, nonāk viņu ogļskābās gāzes mākonī. Zīdaiņa izelpa nav gana spēcīga, lai to aizpūstu prom un saņemtu jaunu skābekli.
Savukārt Ziemele norāda uz RSU studentes pētījumu – tajā konstatētska vecāki Latvijā bieži pārvērtē savas zināšanas šajā jomā.
Vecāki lielākoties uzskatot, ka par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu ir labi informēti, lai gan realitātē bieži nezina svarīgu informāciju, piemēram, ka zīdainis jāgulda uz muguras, nevis vēdera.
Tāpat viņa uzsver, ka vide, kurā guļ vecāki, nav piemērota zīdaiņiem. Piemēram, zīdaiņi nevar gulēt uz mīksta matrača. Sakaršanas risku rada arī mīksti spilveni un segas.
Ārste stāsta, ka bērnam būtu jāguļ gultiņā vienam uz muguras un uz cieta matrača, apsegtam ar vieglu sedziņu. Blakus nevajadzētu būt arī mīkstām mantiņām.
Secinājums:
Slimību profilakses un kontroles centram ir taisnība, ka, guļot kopā ar zīdaini, zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risks pieaug.
Pētījumi rāda – ja bērns nav sasniedzis trīs mēnešu vecumu, tas ir pat piecreiz lielāks. Ar bērnu kopā negulēt rekomendē arī britu Nacionālais veselības dienests un Pasaules Veselības organizācija.
