Pēteris Apinis: Toksisko aknu bojājumu skaits kopš 2000. gada ir pieckāršojies
0
Ja kādam jautājumam ar paziņojumu klāt ķeras Donalds Tramps, tad šim jautājumam jāpieiet nopietni vai arī Trampa uzstāšanās jāskatās kā humoristiska monoizrāde. Tad, kad Baltais nams paziņoja, ka paracetamols ir kaitīgs veselībai, biju nedaudz izbrīnīts – no kurienes Trampam zināms par aknu bojājumiem, kas rodas, lietojot paracetamolu. Nule atradu Trampa satraukuma iemeslu – tas izrādījās ļoti nopietns Virdžīnijas universitātes zinātnieku pētījums klīniskās gastroenteroloģijas un hepatoloģijas žurnālā, kurā precīzi un detalizēti izskaidrots, ka šajā gadsimtā (pētījums veikts 24 gadu garumā) toksisko aknu bojājumu sastopamība pieaugusi gandrīz pieckārt (par 400%). Vairāk nekā 80 % šādu gadījumu pacienti hospitalizēti.
ASV zinātnieki pētīja 220 160 aknu bojājumus, ko izraisījušas ksenobiotikas – vielas, kas cilvēka organismā nav sastopamas – zāles, uztura bagātinātāji, alkohols un dažādas indes, ar ko cilvēks piesārņojis vidi. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu bija saistīta ar zāļu lietošanu. Visbiežākais hospitalizācijas iemesls izrādījās paracetamols. Sievietes ar šādiem saindēšanās gadījumiem saskārās biežāk nekā vīrieši.
Otro vietu starp aknu toksiskā bojājuma cēloņiem ieņēma alkohols. Šādi gadījumi biežāk tika reģistrēti vīriešu vidū. Covid–19 pandēmijas laikā alkohola izraisīto aknu bojājumu skaits vairākkārt pieauga abu dzimumu pārstāvjiem. Eksperti to saista ar dzīvesveida izmaiņām un stresa līmeņa paaugstināšanos.
Noteiktu daļu saindēšanās gadījumu veidoja nezināmas augu izcelsmes tabletēti, internetā iepirkti produkti un uztura bagātinātāji. Arī vides toksīnu ietekme deva savu ieguldījumu statistikā. Un vēl kāds aknu toksisko bojājumu iemesls ir mikroplastmasa un nanoplastmasa, kas saindēšanos rada lēnāk, bet aknas bojā pamatīgi.
Saviem lasītājiem mēģināšu izskaidrot – kā medikamenti, uztura bagātinātāji, mikroplastmasa, vides toksīni bojā aknas un rada dažāda veida toksiskus aknu bojājumus? Sāksim ar medikamentiem.
Medikamenti mēdz radīt aknu toksiskus bojājumus
Aknas ir galvenais organisma ķīmiskais centrs un detoksikācijas orgāns, caur kuru iziet praktiski visi mūsu uzņemtie medikamenti. Aknas kā savu galveno uzdevumu uztver svešas ķimikālijas, arī – medikamentus metabolizēt un izvadīt no organisma, taču pašas ir īpaši neaizsargātas pret dažādu vielu un to starpproduktu toksisko ietekmi. Tieša toksicitāte rodas tad, ja medikaments vai tā aktīvais metabolīts ir toksisks aknu šūnām. Bojājums ir pilnīgi paredzams. Ja cilvēks pārsniedz noteikto zāļu devu vai ja zāles uzkrājas organismā, aknu šūnas tiek saindētas. Klasisks piemērs ir iepriekšminētais paracetamols. Normālās devās tas ir itin drošs, taču pārdozēšanas gadījumā aknu detoksikācijas sistēma (glutationa krājumi) izsīkst, un veidojas ļoti toksisks starpprodukts (NAPQI), kas iznīcina aknu šūnas – hepatocītus, izraisot akūtu aknu mazspēju.
Tomēr lielākā daļa medikamentu izraisītu aknu bojājumu nav saistīti ar zāļu pārdozēšanu, bet gan ar katra cilvēka unikālo ģenētisko un imūno jutību. Šie bojājumi nav atkarīgi no devas un var rasties pat tad, ja zāles lieto precīzi pēc instrukcijas un ārsta nozīmējuma. Sauksim to par metabolsiko idiosinkrāziju, kad cilvēka aknu fermentu specifiskas gēnu variācijas dēļ medikaments tiek sašķelts neparastā, toksiskā veidā, kas bojā šūnas. Otrs variants ir imūnmediēta reakcija, kad organisma imūnsistēma agresīvi uztver zāļu saistīšanos ar aknu šūnām un uzbrūk pašas aknu audiem, izraisot smagu iekaisumu. Šādas problēmas var izraisīt dažas zāļu kombinācijas, antibiotikas vai pretepilepsijas līdzekļi.
Daži medikamenti, lietojot tos mēnešiem vai gadiem ilgi (parasti – hronisku slimību ārstēšanai), var lēnām un nemanāmi mainīt aknu struktūru. Zāles izraisa pastāvīgu, zemas intensitātes oksidatīvo stresu, laika gaitā normālie aknu audi tiek aizvietoti ar saistaudiem – sauksim to par fibrozi, kas var pārvērsties par cirozi.
Uztura bagātinātāju nekontrolēta lietošana ir ceļš uz hepatoloģijas vai toksikoloģijas nodaļu, bet nereti – uz morgu
Izcila hepatoloģe, profesore Ieva Tolmane allaž uzsver – nekad nelietojiet uztura bagātinātājus, īpaši tos, ko nav izrakstījis ārsts. Viņas vadītajā nodaļā Infektoloģijas centrā neticami bieži nonāk pacienti ar paracetamola vai uztura bagātinātāju izraisītiem aknu bojājumiem.
Uztura bagātinātāji sabiedrības apziņā bieži tiek uztverti kā pilnīgi nekaitīgi produkti, jo tie it kā ir dabiski un nopērkami bez receptes, bet aknu veselības kontekstā tie mēdz būt ārkārtīgi bīstami. Pasaulē un arī Latvijā arvien biežāk hepatologi spiesti ārstēt pacientus, kuriem attīstījušies smagi, reizēm pat dzīvībai bīstami aknu bojājumi tieši pēc nekontrolētas uztura bagātinātāju lietošanas.
Paradoksāli, bet tieši augu izcelsmes uztura bagātinātāji bieži izraisa smagākos aknu bojājumus. Augos dabīgi atrodas aizsargvielas un alkaloīdi, kurus augs izmanto cīņai pret kaitēkļiem, un koncentrētā veidā kapsulās vai pulveros šīs aizsargvielas kļūst par baisu indi aknām. Eiropas literatūrā var atrast ziņas, ka bīstamākie augu valsts uztura bagātinātāji ir tie, ko lieto svara zaudēšanas nolūkos, piemēram, zaļās tējas ekstrakts, kurkuma kombinācijā ar melno piparu ekstraktu, strutenes, asinszāle, kā arī dažādi eksotiski svara samazināšanas vai enerģijas augu maisījumi.
Visbīstamākās situācijas parasti rodas tad, kad cilvēks lieto vairākus uztura bagātinātājus vienlaikus – piemēram, vitamīnus, sporta uzturu, svara korekcijas tējas, kā arī uztura bagātinātājus, kas it kā ārstē locītavas. Aknu šūnās darbojas noteikti fermenti, kas pārstrādā gan zāles, gan uztura bagātinātājus. Ja organismā vienlaikus nonāk vairāki spēcīgi ķīmiski savienojumi vai augu ekstrakti, tie sāk konkurēt par vieniem un tiem pašiem fermentiem vai bloķē cits citu. Rezultātā vielmaiņas starpprodukti uzkrājas aknu šūnās un tās burtiski saindē.
Man vēl ir vēlme saviem lasītājiem atgādināt, ka pārmērīgas taukos šķīstošo vitamīnu (piemēram, A un D vitamīna) devas mēdz uzkrāties aknu audos. Aknu šūnās, kas uzglabā šos vitamīnus, sākas patoloģiski procesi, kas var novest pie aknu fibrozes un rētošanās.
Tomēr bīstamākie aknām no visiem uztura bagātinātājiem ir sporta uzturs, anaboliskie līdzekļi un tie uztura bagātinātāji, kas internetā tiek reklamēti kā tauku dedzinātāji. Cilvēki, kuri aktīvi sporto vai vēlas ātri zaudēt svaru, bieži lieto sarežģītus uztura bagātinātāju kokteiļus. Šīs vielas paaugstina aknu šūnu vielmaiņas tempu, rada milzīgu oksidatīvo stresu un bieži izraisa holestāzi – žults atteces traucējumus.
Uztura bagātinātāji nav regulēti un pārbaudīti ar tādu pašu stingru klīnisko pētījumu sietu kā recepšu medikamenti, tāpēc to reālā ietekme uz aknu šūnām bieži atklājas tikai tad, kad pacients jau nonāk slimnīcā ar paaugstinātiem aknu fermentiem (ALAT, ASAT) vai toksisko hepatītu. Aknu veselības dēļ derētu atcerēties, ka viss, ko cilvēks norij, iet caur aknām, tāpēc jebkurš uztura bagātinātājs ir jālieto tikai tad, ja tam ir reāls, medicīniski pamatots iemesls, nevis, tā teikt – profilakses vai vispārējās veselības vārdā.
Mikroplastmasa un īpaši nanoplastmasa spēj iekļūt aknās un rada tur bojājumus
Lai gan lielākā daļa plastmasas daļiņu, ko mēs uzņemam ar pārtiku vai ūdeni, tiek izvadīta caur gremošanas traktu, daļa mikroskopisko daļiņu caur asinsriti spēj izplatīties pa visu organismu. Tā kā aknas darbojas kā galvenais organisma filtrs un detoksikācijas centrs, tās uzkrāj un uztver ievērojamu daļu no šīm svešķermeņu daļiņām.
Kad mikroplastmasa nonāk aknu šūnās, tās izraisa reaktīvo skābekļa formu veidošanos. Tas rada oksidatīvo stresu, kas bojā aknu šūnu membrānas, olbaltumvielas un DNS. Šis process aktivizē vietējo imūnreakciju, radot hronisku iekaisumu aknu audos. Tas, savukārt, var veicināt pārmērīgu tauku uzkrāšanos aknu šūnās, kas līdzinās vai pastiprina tā dēvēto nealkohola taukaino aknu slimību.
Bez tam mikroplastmasai piemīt īpašība savilkt un uzkrāt citas toksiskas vielas no vides – smagos metālus, pesticīdus un noturīgas organiskas indes. Nonākot aknās, plastmasa šīs kaitīgās vielas atbrīvo tieši šūnu vidē, radot papildu toksisku slodzi uz jau tā noslogoto aknu audu filtru.
Secinājums būtu – mikroplastmasa nav tikai nekaitīgs atkritums, kas iziet cauri ķermenim. Tā ir bioloģiski aktīvs un kairinošs faktors, kas palielina slodzi uz aknām un veicina to bojājumus.
Kā globālais ķīmiskais piesārņojums ietekmē cilvēka aknu veselību?
Globālais ķīmiskais piesārņojums ir kļuvis par vienu no klusākajiem, bet visbīstamākajiem draudiem cilvēka veselībai, un aknas ir pirmais un galvenais orgāns, kas cieš no šī sloga. Vidē – ūdenī, augsnē, gaisā un pat pārtikas ķēdēs – pastāvīgi cirkulē tūkstošiem mākslīgu ķīmisko savienojumu, bet cilvēka aknu detoksikācijas sistēmas ir pakļautas nepārtrauktam un nedabiskam spiedienam.
Mūsdienu industriālajā pasaulē cilvēka organisms regulāri uzņem dažādas sintētiskas vielas, kas caur gremošanas traktu vai plaušām nonāk asinsritē un tiek novirzītas uz aknām. Šķiet, ka bīstamākās ir mūžīgās ķimikālijas PFAS (per- un polifluoroalkilvielas). Tās visvairāk atrodamas nepiedegušos traukos, ūdeni atgrūdošos apģērbos, iepakojumos un plastmasas traukos uzkrātā dzeramajā ūdenī. Tās praktiski nesadalās dabā un uzkrājas aknu audos, izraisot smagus vielmaiņas traucējumus. Pesticīdi un herbicīdi caur uzturu un ūdeni nonāk cilvēka organismā. Smagie metāli – svins, kadmijs, dzīvssudrabu saturoši produkti un rūpnieciskie izmeši piesārņo augsni un ūdenstilpes, bet īpaši uzkrājas plēsīgajās zivīs.
Piesārņotāji – gan PFAS, gan pesticīdi, darbojas kā endokrīnās sistēmas un vielmaiņas grāvēji. Tie traucē normālu tauku un holesterīna metabolismu aknās. Rezultātā aknu šūnās sāk masveidā uzkrāties tauki, izraisot nealkohola taukaino aknu slimību, kas mūsdienās kļūst par epidēmiju pat cilvēkiem, kuri nelieto alkoholu un ievēro diētu.
Ķīmisko vielu radītais kairinājums izraisa pastāvīgu imūnreakciju un zemas intensitātes hronisku iekaisumu aknās. Organisms aktivizē stellātšūnas, kas sāk ražot saistaudus. Laika gaitā normālie aknu audi tiek aizvietoti ar rētaudiem – attīstās fibroze.
Globālais ķīmiskais piesārņojums nozīmē to, ka mūsu aknas vairs nestrādā tikai ar uzturā esošajiem dabas produktiem vai regulāri un mazāk regulāri lietotiem medikamentiem, bet gan ik dienas vada klusu, nepārtrauktu ķīmisko karu pret mākslīgiem savienojumiem. Tas izskaidro, kāpēc hroniskas aknu slimības arvien biežāk skar cilvēkus, kuri dzīvo šķietami veselīgu dzīvesveidu, un parāda, cik svarīga ir gan individuālā un vides higiēna, gan globāla līmeņa cīņa pret ķīmisko piesārņojumu.
Šoreiz Trampa satraukumam ir nopietns pamatojums.
