“Ir pamats domāt, ka ne viss te noticis “tīri”” – bijušās ministres Muižnieces stāšanās augstskolas vadītājas amatā raisa jautājumus
53
Nesen portāls LSM.LV vēstīja, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju vadīs bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Direktora maiņa notikusi saskaņā ar šā gada 14. februārī izsludināto atklāto konkursu, kurā savu kandidatūru iesniedza astoņi pretendenti. Pēc izvērtēšanas amatam izraudzīta Muižniece.
“Mans mērķis ir stiprināt LSPA pozīcijas ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā. Tas nozīmē vēl ciešāku sadarbību ar industrijas līderiem, inovatīvu studiju programmu veidošanu un arī mērķtiecīgu darbu pie pētniecības kapacitātes celšanas. Komandas gars sportā un izglītībā atver durvis uz kopīgiem panākumiem, radot vietu izaugsmei, sadarbībai un līderībai,” uzsvēra jaunā RSU LSPA direktore.
Redakcija saņēma anonīmu vēstuli, kurā norādīts uz vairākām nepilnībām visā šajā procesā. Cik bija iespējams, LA.LV redakcija, pārbaudot faktus, pārliecinājās, ka vēstulē paustais patiešām atbilst reāliem faktiem, tāpēc turpinājumā publicējam ieskatu lasītājas pārdomās.
Augsnes sagatavošana?
“Rakstu, jo sekoju līdzi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pievienošanai Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), tāpēc ir pamats domāt, ka ne viss te ir noticis “tīri” un vispārpieņemtajos principos.
Bijušās LSPA, kas pēc pievienošanās pārtapa par RSU fakultāti, vadībā atrodas 2 personas, kas tieši pieņēma lēmumu par augstskolas likvidāciju (reorganizāciju), bet šobrīd ieņem vadošos amatus jaunajā struktūrvienībā. Runa ir par bijušo izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, kas MK rīkojumu par LSPA reorganizāciju pieņēma 2022.gada 13. decembrī – tikai divas dienas pirms atkāpšanās no sava amata – un IZM bijušo Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāju Diānu Laipnieci, kas bija Reorganizācijas komisijas vadītāja līdz akadēmijas pievienošanai RSU. Šobrīd viņa ieņem jaunizveidotās fakultātes direktora vietnieces amatu.
Vai varētu būt tā, ka ministrijas amatpersonas sagatavoja sev nākamo darba vietu?
Paralēli vēl kāds interesants fakts – RSU visiem līdzšinējiem vadītājiem kā obligāta prasība bija doktora grāds. BET! Saskaņā ar darba sludinājumu šoreiz direktora amatā varēja nonākt jebkura persona, kurai ir vismaz maģistra grāds un B2 zināšanas svešvalodā.
Tātad ir pieļauta vispārēja atkāpe no ierastās prakses, ko īsteno augstskolas, ka vadošajos amatos nonāk cilvēki ar doktora zinātnisko grādu un C1 līmeņa zināšanām svešvalodā, un tas liecina, ka divu bijušo amatpersonu nokļūšana amatā, jau ir pazeminājusi profesionālo latiņu kāda LSPA bija pirms pievienošanas citai augstskolai, jo tobrīd augstskolu vadīja sporta izglītības un zinātnes profesionāļi, kuriem bija doktora zinātniskais grāds, C1 līmenis svešvalodā un milzīga pieredze nozares specializētajos jautājumos.
Atgādināšu, ka 100 gadus pastāvējušas augstskolas pievienošana citai augstskolai tika pamatota ar nepieciešamību attīstīt augstāko izglītību un nodrošināt zinātnes izcilību. Rodas pamatots jautājums – kā šīs reformas mērķi var sasniegt ar mazāk kompetentu iestādes vadību un vai valstī ir pieļaujama situācija, ka amatos akadēmiskajā vidē nonāk amatpersonas, kuras iepriekš pieņēma lēmumu attiecībā uz augstskolas pievienošanu.
Vēsture reizēm mēdz atkārtoties. Kaut kas līdzīgs pirms kāda laika jau ir piedzīvots. 2023. gadā Izglītības un zinātnes ministrija izbeidza darba attiecības ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu. Vēlāk bija redzams, ka viņš kandidē uz darbu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadībā. Toreiz šo tēmu piefiksēja Lato Lapsa, publiskoja to, RTU nolēma šo kandidātu tālāk nevirzīt.
Un galu galā vai te nebūtu darbiņš mūsu valsts korupcijas apkarotājiem? Jo izskatās, ka lēmumus valsts amatpersonas ir pieņēmušas savās interesēs.”
Interešu konflikta nav!
Sazinājos ar pašu Anitu Muižnieci, lūdzot komentēt situāciju. Viņa norāda, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
A.Muižniece skaidro: “Ņemot vērā, ka neesmu ne valsts amatpersona, nedz politiski nozīmīga persona kā arī to, ka jau gandrīz divus ar pusi gadus neesmu ieņēmusi nekādus amatus publiskajā sektorā, nesaredzu nekāda veida pretrunas ar savu kandidēšanu uz RSU LSPA direktores amatu un šī amata ieņemšanu.
Vienlaikus fakts, ka kāda persona kādreiz ieņēmusi augstas amatpersonas amatu, manuprāt, (un jo īpaši pēc t.s. “politiskās atdzišanas perioda”, kas, cita starpā, Latvijā, atšķirībā no virknes citu OECD dalībvalstu, ir ieviests) ir tiesīga kandidēt uz un ieņemt savai izglītībai, darba pieredzei un profesionālajām kompetencēm ieņemamus amatus.”
Viss esot noticis tieši tā, kā tam jānotiek: “Ieraugot, ka RSU izsludinājusi vakanci konkrētajam amatam, š.g. 13.martā nosūtīju pieteikumu, ņemot vērā, ka gan mana izglītība, gan līdzšinējā darba pieredze atbilda konkursā norādītajām prasībām. Pateicos konkursa komisijai par novērtējumu un iespēju stāties RSU LSPA direktores amatā. Uzskatu, ka tieši pieredze izglītības un zinātnes ministres amatā, tostarp zināšanas gan par stratēģisko vadību, gan pārmaiņu ieviešanu kalpos akadēmijas ilgtspējīgai LSPA attīstībai Rīgas Stradiņa universitātes sastāvā.”
Mērķis uzrunāt plašāku loku
Savukārt par nodomu mazināt konkursa prasības jautāju Rīgas Stradiņa Unversitātes pārstāvjiem. Viņiem ir atbilde!
“Vēlamies norādīt, ka direktora amata konkurss un tā nosacījumi tika izstrādāti ar mērķi uzrunāt pēc iespējas plašāku kandidātu loku, nodrošinot atklātību un iespēju pieteikties dažādas pieredzes un kompetenču speciālistiem.
Tieši šī iemesla dēļ viena no pamatprasībām bija vismaz maģistra grāda esamība, kas pilnībā atbilst struktūrvienības vadītāja amatam, kāds ir arī attiecīgais direktora amats.
Papildus tam, lai mērķtiecīgi stiprinātu zinātniskā un akadēmiskā virziena kapacitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) tika izveidots direktora vietnieka amats ar īpašu uzsvaru uz zinātnes attīstību. Šāda struktūra ļauj nodalīt administratīvo un akadēmisko atbildību, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu un efektīvu institūcijas pārvaldību.
Līdz ar to uzsveram, ka konkursa nosacījumi nevis ierobežoja, bet tieši pretēji — paplašināja potenciālo kandidātu loku un ļāva izvērtēt plašāku spektru profesionāļu, atbilstoši iestādes attīstības vajadzībām.”
