Ogres Centrālā bibliotēka

Jaunā no koka tapusī Ogres bibliotēka ir piemērs, kā ar inovatīviem, radošiem risinājumiem radīt pievilcīgu un izcili energoefektīvu būvi 0

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Jaunā Ogres bibliotēkas ēka un tajā iestrādātie energoefektivitātes risinājumi kalpo kā piemērs, uz ko jātiecas jaunu publisko būvju projektiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Eiropa drošiem soļiem virzās uz izvirzītajiem zaļā kursa mērķiem, attiecīgi pielāgojot struktūrfondu finansēto projektu specifikāciju. Proti, sabiedrisko ēku projektu atbilstība līdzfinansējuma saņemšanai arvien vairāk tiks vērtēta pēc energoefektivitātes kritērijiem, kā arī citiem videi draudzīgiem un ilgtspējas faktoriem.

Jaunā Ogres bibliotēka ir lielisks piemērs gan arhitektiem, gan potenciālajiem projektu pasūtītājiem, kā ar inovatīviem, radošiem risinājumiem iespējams radīt pievilcīgu un vienlaikus izcili energoefektīvu būvi. Te uzreiz jāteic, ka šī būve ir ne tikai vienkārši energoefektīva, bet gan enerģijas ziņā pašpietiekama.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunā ar žurnālu Baltijas Koks viens no ēkas arhitektiem biroja PBR valdes loceklis Valdis Onkelis norāda, ka projekta gaitā īpaši svarīga bijusi pozitīvā savstarpējā komunikācija ar projekta pasūtītāju – Ogres novada pašvaldību. Par bibliotēkas ēkas, kurā izvietota arī Ogres dzimtsarakstu nodaļa, būvprojekta pamatu izmantots Rīgas Tehniskās universitātes absolventa Rūda Rubeņa diplomdarbs.

Pozitīva projekta gaita

Taujāts par pirmo, kas nāk prātā, runājot par īstenoto Ogres bibliotēkas projektu, Valdis Onkelis teic, ka tas bija interesants, jo pasūtītājs – Ogres novada pašvaldība – ļoti uzticējies un devis iespēju pašiem nākt klajā ar idejām un iniciatīvām, ko arhitekti vēlas iekļaut jaunajā bibliotēkā.

«Domāju, tas atspoguļojas rezultātā, ka projekts ir tāds viegls un ar radošu pieeju. Šis process pierādīja, cik lielu lomu var spēlēt pasūtītāja uzticēšanās. Tas palīdz uzturēt sekmīgu savstarpējo sadarbību, veidojot patīkamu darba vidi, jeb mikroklimatu. Gan projektēšanas, gan būvniecības procesā visi iesaistītie kaut kā aizdegās un vēlējās sasniegt maksimāli labu rezultātu.

Varu teikt, ka tas caurvija visu projektu no sākuma līdz galam – visi iesaistījās ar lielu degsmi un izdarīja vairāk, nekā paredzēja noslēgtais līgums. Atslēga ir iedvesma un pasūtītāja spēja motivēt ar vārdiem un piemēriem,» viņš uzsver.

Stāstot par projektu, Valdis Onkelis akcentē, ka tas bija Eiropas Savienības līdzfinansējuma projekts un, lai Ogres pašvaldība varētu saņemt atbalstu, tika uzstādīta augsta latiņa energoefektivitātes prasību izpildei. Pašvaldība noslēdza līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Vides investīciju fondu par finansējuma piešķīrumu par kopējo summu no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta 5 miljonu eiro apmērā, bet pašvaldībai projektā bija jānodrošina papildu 3,89 miljoni eiro.

Reklāma
Reklāma

Lai augstās prasības izpildītu, projektēšanai bija jāpieiet visai radoši, tādēļ ēka ir pilna ar inovācijām. «Ļoti būtiska ir apkures sistēma, kas izmanto pilsētas kanalizācijas tīklu siltumu,» viņš norāda. Ēkas apsildei ziemā, kā arī dzesēšanai vasarā tiek izmantots patentēts ūdens-gaisa siltumsūknis, kas iegremdēts pilsētas centrālās kanalizācijas notekūdeņos. Vidējā temperatūra tur ir 12 līdz 18 grādu, kas nodrošina augstāku siltumsūkņu darbības efektivitāti, kā arī ēkas dzesēšanu.

Savukārt elektrība siltumsūkņu darbībai tiek nodrošināta ar saules paneļiem, kas izvietoti virs automašīnu novietnes. Interesanti, ka pat lietus ūdens netiek laists zudībā, bet gan tiek savākts, lai izmantotu teritorijas un iekštelpu zaļo augu sienu – biofiltru – laistīšanai.

Valdis Onkelis stāsta, ka bibliotēkas ēka ir labi nosiltināta un tās logi esot īpaši energoefektīvi. «Veicām aprēķinus, lai saprastu, cik energoefektīviem jābūt logiem, kā tie jāizvieto, kā novietot žalūzijas, kā veidot pārkares. Veidojām simulācijas ēkas klimatam, lai saprastu, kā sasniegt visas prasības.

Piemēram, pret dienvidu fasādi ir lielas pārkares, kas neļauj ēkai pārkarst dienvidu saules ietekmē, bet pret rīta sauli austrumu pusē ir tāda kā augu siena, kas attiecīgi apēno. Savukārt rietumu fasādes logiem ir žalūzijas, kas tiek automātiski darbinātas, vadoties pēc meteoroloģiskās stacijas datiem,» viņš norāda.

Nākotnes materiāls

«Koks kā materiāls ir patīkams. Jebkuram projektētājam ir vēlama praktiskā pieredze, tādēļ ir svarīgi, ka paši projektētāji ir darbojušies ar šo materiālu un sajutuši tā struktūru,» norāda arhitekts. Uzsākot Ogres bibliotēkas projektu, PBR komanda pētījusi publiskās ēkas, kas veidotas ar koka konstrukciju palīdzību, tomēr tobrīd Latvijā tādu bijis ļoti maz.

«Tāpat kopā ar Rūdi Rubeni apmeklējām apmācības Itālijā, kur tika pasniegtas lekcijas par koka īpašībām un to, kā projektēt koka konstrukcijas. Šīs apmācības apmeklēja arī mūsu biroja būvinženieri, lai saprastu, kā aprēķināt, kā veidot šīs ēkas. Pakāpeniski atradām risinājumus,» pauž Valdis Onkelis.

Pārsegumiem izmantotas GLT, bet sienām CLT līmētas koka konstrukcijas. «GLT notur lielāku slodzi, jo bibliotēkā tomēr salasījās diezgan liela slodze. Izmantojām arī CLT sienas, kuras var likt lielākos paneļos. Interesants risinājums ir pārseguma stāvs, kuru veido GLT paneļi ar betonu, kas kopā veido tādu kā kompozītpārsegumu,» teic PBR vadītājs.

Runājot par koka konstrukcijām kā tādām, Valdis Onkelis uzskata, ka tas «viennozīmīgi ir nākotnes produkts». «Šīs konstrukcijas ir ģeometriski precīzi saražojamas, ātri, viegli, klusi montējamas. Ir ļoti maza būvlaukuma ietekme uz apkārtējo vidi. Domāju, ka tam Latvijā ir liela nākotne, jo koks ir Latvijā pieejams būvmateriāls. It sevišķi šobrīd, kad metāls ir kļuvis grūtāk pieejams. Saskatu te spožu nākotni apvienojumā ar inovatīviem risinājumiem – tas būtu tas, uz ko jātiecas,» viņš uzsver.

Sniedzot viedokli par kopējo situāciju ar koka apbūvi Latvijā, Valdis Onkelis norāda, ka ir redzams «neliels izrāviens». To veicina līmēto koka konstrukciju ražotņu attīstība un secīgi šādu produktu pieejamība tirgū. Joprojām koka apbūvi kavē cilvēku aizspriedumi par ugunsdrošību.

«Tas viennozīmīgi ir aizspriedums. Lekcijās Itālijā metāla savienojumus no ugunsdrošības viedokļa vērtē zemāk par koka, proti, mazāk aizsargāti ir tie, kas ir atklāti, bet ugunsdroši ir tie, kas ir aizsegti ar koka konstrukcijām vai iegremdēti kokā. Koks ir tas aizsargelements, kas pasargā metāla savienojumus, nevis otrādi. Eiropā koku jau rēķina kā ugunsdrošu izolējošu materiālu,» spriež Valdis Onkelis.