Foto: Sergei Afanasev/Shutterstock

Kā Francija palīdz Kremlim kontrolēt Kaukāzu 7

Igors ČALENKO, politologs, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Lasīt citas ziņas

Francijas un Krievijas prezidenti Emanuels Makrons un Vladimirs Putins pieņēmuši lēmumu par ieroču piegādi Armēnijai un stimulē miera izlīguma ar Baku pretiniekus attiecībā uz prokremlisko separātistu daļēji kontrolēto Karabahu. Francijas un Krievijas līderi rosina konflikta eskalāciju Kaukāzā, savu rīcību maskējot ar starpniecības retoriku.

Acīmredzot Makrons ir īstenojis politiku Dienvidkaukāzā, kas ir pretrunā Vašingtonas un Briseles centieniem panākt mieru. Ignorējot Ukrainas un Izraēlas bažas, Francija pastiprina Krievijas un Irānas postošās darbības ietekmi reģionā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daži franču politiķi, kas atbalsta armēņu marionetes-separātistus Karabahā, patiesībā palīdz Putinam Dienvidkaukāzā. Kremlis ir izmantojis prokrievisko administrāciju Karabahā tāpat kā ar osetīniem un abhāziem Gruzijā un “krievu pasaules” aizstāvjiem Ukrainas Krimā un Donbasā. Francijas atbalsts ļauj Maskavai saglabāt savu militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā – tāpat kā Kremlim tas izdodas Dienvidosetijā (Gruzijā) un Piedņestrā (Moldovā).

Par ieroču piegādi
Bijušais Francijas Aizsardzības ministrijas padomnieks Emanuels Dupejs, kurš mēdza konsultēties ar Francijas militārā kontingenta pavēlniecību Afganistānā, apstiprināja, ka Armēnijai tiek piegādāti ieroči, par ko maijā ziņoja Eiropas mediji. Viņš kļuva par pirmo kompetento personu Parīzē, kas publiski atzina militārā aprīkojuma sūtījumu. Turklāt Dupejs paziņoja par plānoto turpmāko piegāžu klāstu.

Tomēr viņš nesaskata konfliktu starp Parīzes mēģinājumiem pozicionēt sevi kā starpnieku starp Erevānu un Baku, no vienas puses, un konflikta otras puses apbruņošanu sarunu procesa vidū, no otras puses. Tādējādi prezidents Makrons stiprina prokrieviskos revanšisma atbalstītājus Armēnijā. Tie iebilst pret premjerministru Pašinjanu, kurš ne tikai cenšas panākt miera vienošanos ar Azerbaidžānu, bet arī pārorientēt Erevānas ārpolitiku uz Rietumiem. Līdz ar to oficiālā Parīze grauj Vašingtonas un Briseles centienus atrisināt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu.

“Konkurence starpniecības jomā tagad ir smaga,” sacīja Dupejs. Frančus nemulsina pat tas, ka Armēnija, pēc Dupeja teiktā, “de-facto un de-jure atrodas Maskavas kontrolē”.

Tāpat kā Krievija, arī Francija, kas no 2011. līdz 2020. gadam veidoja 94% no ieroču importa, sevi pozicionē kā vidutāju, vienlaikus ievedot ieročus valstī, kas ir konflikta puse. Ņemot vērā, ka Erevāna, pēc Forbes datiem, ir Putina galvenais loģistikas centrs, lai izvairītos no sankcijām, uz turieni nosūtītie franču ieroči varētu tikt izmantoti karā pret Ukrainu. Šajā sakarā Polijas ziņu platforma Salon 24 aicināja Eiropu “atņemt Maskavai šo loģistikas centru un pārtraukt nelegālo piegāžu plūsmu caur Armēniju ar aprīkojumu un materiāliem, ko izmanto Krievijas militārā rūpniecība”. To atkārtoja Vācijas ziņu izdevums Globusdeutschland: “Armēnijas izmantošana kā nepilnības, lai apietu starptautiskās sankcijas, ir nopietna problēma, kurai nepieciešama tūlītēja rietumu valdību uzmanība.”

Reklāma
Reklāma

Makrons pret ASV, bet par labu Krievijas Federācijai
Jau maijā amerikāņu laikraksts The Wall Street Journal ziņoja, ka Makrona politika Dienvidkaukāzā atbilst Putina interesēm un tie abi kavē Vašingtonas centienus panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu. Francijas prezidents to atzina arī pats savas vizītes laikā Ķīnā aprīlī, kad viņš aicināja Eiropu “pārstāt būt atkarīgai no ASV”. Rezultātā viņš sadusmojās abās Allantises pusēs un tika apsūdzēts par pakļaušanos Kremiņa sabiedrotajam, kas nenosodīja iebrukumu Ukrainā un neieviesa sankcijas pret Krievijas federāciju.

“Ķīna un Krievija ir valstis, kas izmanto priekšrocības, ko sniedz ASV, Eiropas un Āzijas sabiedroto un partneru atdalīšana, un izskatās, ka Makrons spēlē viņu rokās,” uzskata prezidenta Obamas bijušais ārpolitikas padomnieks Ivo Dālders.

Cits amerikāņu politiķis, Republikāņu partijas kongresmenis Maiks Galahers skaidro, ka “prezidenta Makrona komentāri… spēlē kopā ar Ķīnas komunistiskās partijas stratēģiju par ASV un Eiropas atdalīšanu…”.

Tikpat norūpējusies par Krievijas nostiprināšanos ar Ķīnas palīdzību ir Vācija. Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Reinhards Butikofers, reaģējot uz Makrona izteikumiem, sacīja: “Cīņa pret Krievijas imperiālismu un Ķīnas hegemoniju ir viens un tas pats [militāro operāciju] teātris. Ja ļausit vienam no viņiem kļūt stiprākiem, arī otrs uzvarēs.

Pat Ķīnas starpparlamentu alianse, kurā ietilpst Austrālijas, Ķīnas, Vācijas, Japānas, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, ASV un ES parlamenta likumdevēji paziņoja, ka “Pekina…turpina atbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā…Monsieur President [Macron], jūs nerunājat Eiropas vārdā.”

Kā vēsta Ukrainas masu mediji, īsi pirms Krievijas agresijas Francijas iestādes nopietni apsvēra iespēju veidot stratēģisku aliansi ar Maskavu Dienvidkaukāzā, taču kara uzliesmojums šos plānus liedzis.

2022. gada novembrī Izraēlas izdevums Hamodia, brīdinot par Parīzes plāniem “piegādāt smagos ieročus Armēnijai”, atzīmēja, ka “Krievija … un Irāna gūs labumu no tā”. Izraēlas analītiķi atzīmēja “savdabīgas alianses izveidošanos starp Franciju, Irānu un Krieviju, kas Kaukāzā apvienojušas spēkus pret Azerbaidžānu un Izraēlu”. Decembrī Izraēlas parlamentārieši atzina, ka Francijas nostāja Karabahas jautājumā “spēlē Irānas rokās, kas ir ieinteresēta Azerbaidžānas vājināšanā”. Un jau šī gada maijā Izraēlas un Ukrainas centrālie mediji pauda bažas par iespējamo Karabahas nodošanu. Armēnijas franču ieroči irāņiem un krieviem.

Francijas kā “starpnieka” destruktīvā loma
Sekojošie fakti un citāti liecina par Francijas destruktīvo lomu Karabahas jautājuma atrisināšanā starp Erevānu un Baku:

– 2022. gada novembrī Francijas Senāts pieņēma rezolūciju, aicinot ES valstis noteikt embargo Azerbaidžānas naftas un gāzes iegādei, ņemot vērā Eiropas centienus aizstāt energoapgādes no Krievijas;
– 2023. gada februārī Francijas eiroparlamentāriete Natālija Loizeau paziņoja, ka “Eiropai Armēnija jāaizsargā tāpat kā Ukrainai”;
– 2023. gada aprīlis. Francijas Senāta Francijas un Armēnijas draudzības grupas vadītājs Gilberts-Luks Devinass par Armēniju teica: “Mums jāpalīdz tai bruņoties.”

Makrons: pēdējā armēņu revanšistu cerība
Franču ieroču piegāde veicina armēņu revanšistu neatlaidību, no kuriem lielākā daļa ir prokrieviski spēki. Sajūtot pieaugošo Parīzes militāro un politisko atbalstu, viņi arvien vairāk izdara spiedienu uz valdību. Rezultātā Armēnijas premjerministrs Pašinjans svārstās un arvien vairāk vilcinās panākt miera izlīgumu ar Baku, izsakot par to pretrunīgus paziņojumus.

Tipisks piemērs
Pašinjans 22. maijā atzina, ka Azerbaidžānas teritorija ir 86,6 tūkstoši kvadrātmetru un ietver Karabahu. Nākamajā dienā Senāta Republikāņu partijas priekšsēdētājs Bruno Retaio aicināja Francijas valdību neatzīt Azerbaidžānas suverenitāti pār Karabahu: “Armēnijai vajadzētu smelties spēku no pārliecības, ka tā šajā traģiskajā savas vēstures brīdī nav viena. ”

Francijas atbalsta mudināti, armēņu revanšisti, kuri cīnās, lai izjauktu sarunas ar Baku, pastiprinājuši pret valdību vērstus protestus.

Opozīcijas mītiņā Erevānas centrā, kas notika maija beigās, parlamenta deputāts Išhans Sagateljans sacīja: “Jebkurš dokuments, saskaņā ar kuru varas iestādes atzīst Karabahu par Azerbaidžānas daļu, nebūs likumīgs.”

Rezultātā drīz, 31. maijā, Pašinjans pretēji savam iepriekš teiktajam apsūdzēja Azerbaidžānu etniskās tīrīšanas veikšanā Karabahā. Tāpēc, baidoties no revanšistu sacelšanās, viņš atkal vilcinājās jautājumā par izlīgumu ar Azerbaidžānu. Svarīgi atzīmēt, ka tas notika dienu pirms Eiropas politiskās kopienas samita Kišiņevā, kurā, pēc ziņu aģentūras Reuters ziņām, Azerbaidžānai un Armēnijai bija paredzēts noslēgt miera līgumu.

ASV un ES ir vienīgie likumīgie starpnieki
Atšķirībā no Francijas un Krievijas Federācijas, kuras, kā atzīmē Ukrainas Telegraf, apzināti vilka Azerbaidžānas un Armēnijas izlīguma procesu kopš 90. gadiem, tagad Vašingtona un Brisele ir īstie starpnieki. Taču Makrons, tāpat kā Putins, “miera sarunu” aizsegā cenšas palielināt savu ietekmi un militāro klātbūtni reģionā, izraisot konflikta eskalāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.