– Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala, vaicāts par to, vai LSO jutīsies ērti jaunajā koncertzālē, LR3 “Klasika” (10.10.2015.) teica: “Nevienam Latvijas orķestrim nebūs tādi apstākļi kā mums. Pat citās Baltijas valstīs, cik esmu bijis, nav tādu telpu, tāda aprīkojuma, vingrināšanās telpu iespēju.” Kas šobrīd notiek ar Rīgas akustiskās koncertzāles projektu?

Dace Vilsone: – To virzījām jau 2004. gada plānā vienlaikus ar reģionālajām koncertzālēm, cerot, ka Rīgas zāli uzbūvēsim par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tad sākās krīze un šie plāni diemžēl nerealizējās. Neredzam, ka valsts pašreizējā situācija atļautu Rīgas koncertzāles projektu īstenot tikai ar nacionālo finansējumu. Ir cerību stars, ka kāds privātās partnerības projekts varētu startēt Rīgas degradēto teritoriju atjaunošanas programmā, kas paredzēta vēl šajā ES struktūrfondu apgūšanas periodā.

– Vai nav cerību kārtīgi izremontēt un atjaunot Lielo ģildi?

– Arī tas ir, pirmkārt, saistīts ar mūsu budžeta iespējām un valsts prioritātēm. Turklāt, ja runājam par Lielās ģildes iespējām kļūt par mūsu visu izsapņoto un nepieciešamo koncertzāli, tad tā nevarēs šo funkciju pildīt, jo tās kopējā kubatūra ir ierobežota kvalitatīvu akustisko priekšnoteikumu radīšanai simfoniskās mūzikas atskaņošanai.

– Vai arī Kongresu nama variants vairs nav aktuāls?

– Arī tur, no finanšu aspekta raugoties, Rīgas dome nevar viena pati pacelt šo projektu. Tā vairākas reizes ir vērsusies Kultūras ministrijā ar aicinājumu sadarboties, bet mums nav līdzekļu, ko šajā projektā ieguldīt, un ES struktūrfondu finansējums šim mērķim nav pieejams. Turklāt Kongresu nama projektā tiek plānots pielietot skaņas pastiprinošas iekārtas kā akustisko risinājumu, kas nav piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem.

Juris Žagars: – Es gribētu paust vīziju, kāda būtu ideālā nākotne. Mēs ar teātri nupat braucām viesizrādēs ar nopietnu labu izrādi uz Ventspili. Šoferis visu laiku klausās “Radio 2”. Labi, ka klusām, es uzlieku austiņas un varu izdzīvot. Aizbraucam uz Ventspili, beidzas izrāde, un izrādās, ka šoferis visu laiku pavadījis autobusā. Administratore jautā: kāpēc nenācāt zālē? Viņš saka: ko tad es, labāk pasēdēšu autobusā, jo dzīve jau tā ir pietiekami smaga. Arī es kādreiz redzu autobusus pie koncertzāles un šoferus, kas labāk sēž tur, nevis iet iekšā. Tad es domāju: ideālā nākotne būs tad, ja nevienā autobusā neviens šoferis nepaliks sēžam un braucot atpakaļ viņš neklausīsies “Radio 2”.

I. Rupaine: – Ļoti svarīgi ir cilvēku vispār dabūt ārā no mājām – no feisbuka, interneta, telefona. Es arī ļoti gaidu, kas būs ar “Kultūras skolas somas” projektu, kas pašlaik ir izstrādes stadijā (līdz 2018. gadam KM vēlas definēt minimālās zināšanas un prasmes bērniem un jauniešiem dažādās vecuma grupās, kā arī noteikt kultūras pasākumu daudzumu, kuru bērniem vajadzētu nodrošināt bez maksas. – Red.).

UZZIŅA

2014. gadā Latgales vēstniecību “Gors” apmeklējuši vairāk nekā 150 000 interesentu (gan uz pasākumiem, gan ekskursijās, gan citādi); notikuši 150 publiskie pasākumi un 14 izstādes.

2014. gadā (no 3. maija līdz 31. decembrim) Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notikuši dažādu mākslas žanru pasākumi, t.sk.: 37 koncertzāles rīkotie pasākumi; 25 producentu rīkotie pasākumi; 310 kino seansi; 3 vizuālās mākslas izstādes. 37 koncertzāles rīkotos pasākumus apmeklēja 13 956 apmeklētāji.

Kas notiks tālāk

No 2016. gada reģionālo koncertzāļu finansēšanu plānots pārņemt VKKF, izveidojot atsevišķu mērķprogrammu. Plānotais finansējums – 600 000 eiro.

Mērķprogrammas konkursu plānots izsludināt mēneša laikā pēc 2016. gada budžeta apstiprināšanas.

Reģionālo koncertzāļu pieteikumus vērtēs VKKF ekspertu komisija, kuras sastāvā ir VKKF padomes, teātra nozares un mūzikas un dejas nozaru ekspertu komisijas pārstāvji.