“Canon 700D”. Publicitātes foto

Kādu fotokameru tev vajag? “LA” pēta un salīdzina piedāvājumu 3

Mazie spēj daudz. Ne jau tie mazie ar pavisam niecīgu (6,2×4,5 mm) sensoru un “superzoom” objektīviem, kuri ir tikai gaišas dienas tūristu prieks, bet labi mazie. Laikam jau “advansētam amatierim” vai mobilam reportierim tie ir gluži pietiekami. Sony RX 100 IV, piemēram, izpelnījās pat augstākās raudzes profesionāļa Raimonda Volonta labas atsauksmes. Par visai pieklājīgu darbību krēslā. Par labu krāsu balansu. Par ātru, pat sporta bildēm jau gandrīz piemērotu autofokusu un ātrdarbību (15 kadri sekundē). Arī pats izdzenāju šo mazuli nežēlīgā konfrontācijā ar A6000 (APS-C). Un secināju – lielais, protams, vinnē. Taču rezultāts nebūt nav graujošs. Drīzāk tuvs neizšķirtam. Un priekšrocību – jūra! Nekādu somu. Nekādas bailes aizmirst mājās vai atstāt automobilī. Nekādas objektīvu maiņas – mazuļa aci var izstiept līdz portretēšanai nepieciešamam garumam. Pat šķietams sīkums – te nav objektīva vāciņa, kuru varu pazaudēt, bet stiklu izslēdzot aizsedz automātisks aizvars – mani tiešām priecē.

Fototehnikas apskatā, kuru publicējām pērnā gada nogalē (10.10.2015.), secinājām, ka mobilo tālruņu fotokameras – pat vislabākajās, dārgākajās versijās – labi noder mirkļa fiksēšanai, ja attēlu lietosim tajos pašos nelielajos digitālajos ekrānos. Vai izdrukāsim pastkartes izmēros. Tās pēc savas fiziskās būtības (nelieli sensori, niecīgas objektīvu lēcas) ir vājas, ja vēlies detaļu un krāsu bagātību, rotaļas ar asuma dziļumu. Kaut drusciņu MĀKSLAS, ko var prāvāku izdrukāt un ierāmēt. Vāji ir superportatīvie mirkļu mednieki – sevišķi sarežģītos gaismas apstākļos.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Tādēļ auto izstādē, piemēram, ar saprotošu, bet šķību smaidu skatos uz telefonu cilātājiem, bet ar cieņu spiežu roku docentam Jurim, kuram uz vēdera šūpojas prāva “Canon” spoguļkamera. Es arī šodien esmu tā bruņojies. Tiesa – manējais rīks ir mazāks, vieglāks (“Sony A6000”). Bet kabatā vienalga nelien. Un traucē sirsnīgā sarunā pie kafijas krūzes, traucē un biedē pat šķietami drošā vietā nolikts, jo dārgs taču, velns…

Kādu kameru man vajag? Jāsaka – meklējumi turpinās. Pateicoties “Sony” un “Canon” pārstāvjiem Latvijā, man šogad bijusi unikāla iespēja vienlaikus lietot gan vismodernākās kabatas formāta (sensors 13,2×8,8 mm), gan APS-C (23,5×15,6) kameras, kuras ķešā vairs nelien. Un jūtas, kā saka, dalītas.

CITI ŠOBRĪD LASA
Mazie spēj daudz. Ne jau tie mazie ar pavisam niecīgu (6,2×4,5 mm) sensoru un “superzoom” objektīviem, kuri ir tikai gaišas dienas tūristu prieks, bet labi mazie. Laikam jau “advansētam amatierim” vai mobilam reportierim tie ir gluži pietiekami. Sony RX 100 IV, piemēram, izpelnījās pat augstākās raudzes profesionāļa Raimonda Volonta labas atsauksmes. Par visai pieklājīgu darbību krēslā. Par labu krāsu balansu. Par ātru, pat sporta bildēm jau gandrīz piemērotu autofokusu un ātrdarbību (15 kadri sekundē). Arī pats izdzenāju šo mazuli nežēlīgā konfrontācijā ar A6000 (APS-C). Un secināju – lielais, protams, vinnē. Taču rezultāts nebūt nav graujošs. Drīzāk tuvs neizšķirtam. Un priekšrocību – jūra! Nekādu somu. Nekādas bailes aizmirst mājās vai atstāt automobilī. Nekādas objektīvu maiņas – mazuļa aci var izstiept līdz portretēšanai nepieciešamam garumam. Pat šķietams sīkums – te nav objektīva vāciņa, kuru varu pazaudēt, bet stiklu izslēdzot aizsedz automātisks aizvars – mani tiešām priecē.