“Latvija ir mana sapņu zeme!” Kādu latviešu tūristu Grieķijā līdz sirds dziļumiem aizkustina saruna ar vietējo iedzīvotāju 0
Dažkārt nepieciešams aizbraukt tūkstošiem kilometru no mājām, lai no pilnīgi sveša cilvēka izdzirdētu ko tādu, kas liek citām acīm paskatīties uz paša valsti. Tieši šādu negaidītu sastapšanos Grieķijā piedzīvojis Raivis Cilipans, kurš ar savu stāstu dalījies sociālajā tīklā “Facebook”.
Viss sācies pavisam ikdienišķi – pie kāda ciemata veikala. Taču tad Raivi, kurš atradies pie automašīnas ar Latvijas numura zīmēm, kāds jauns grieķis uzrunājis… latviešu valodā.
“Labvakar, kā tev iet? Ko tu te dari?” šādi vārdi, izskanot Grieķijā, latvieti pamatīgi pārsteiguši. Taču izrādījies, ka tās nebūt nav vienīgās frāzes, kuras jaunais vīrietis zina mūsu valodā.
“Šis jaunais cilvēks zina ne tikai šos vārdus latviski, bet arī daudzus citus – principā var elementāri sarunāties latviešu valodā,” savā “Facebook” ierakstā stāsta Raivis.
Abi sākuši sarunāties, un jaunais vīrietis painteresējies, no kuras Latvijas vietas Raivis nāk. Uzzinot, ka viņš ir no Tukuma puses, grieķa atbilde pārsteigusi vēl vairāk.
“Tad viņš atbild – āāā, tātad uz robežas starp Zemgali un Kurzemi. Un sāk man stāstīt par mūsu reģioniem, par dialektiem un reģionu vēsturi. Man atkal reāls šoks…” raksta Raivis.
Ar to pārsteigumi nav beigušies. Sarunas gaitā atklājies, ka jaunajam grieķim Latvija nav vienkārši kāda maza valsts Eiropas ziemeļaustrumos, par kuru viņš nejauši kaut ko izlasījis. Viņš par mūsu valsti interesējas daudz nopietnāk, un nokļūšana Latvijā esot viens no viņa sapņiem.
“Vārds pa vārdam – puisim Latvija ir sapņu zeme, uz kuru aizbraukt,” atklāj ieraksta autors.
Raivis jaunajam vīrietim vaicājis – kāpēc tieši Latvija? Atbilde bijusi negaidīta un likusi aizdomāties arī viņam pašam.
“Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas vēl joprojām ir unikāla – ar valodu, ar kultūru, ar būšanu citāda un vienreizēja. Visas citas valstis, vismaz Eiropā, esot kļuvušas vienveidīgas un neesot vairs starpības starp tām,” sarunu atstāsta Raivis.
Taču jaunajam vīrietim bijis vēl kāds jautājums: kā latviešiem tas vispār izdevies?
“Tad sekoja puiša jautājums – kā jums, latviešiem, ir izdevies saglabāt senseno valodu gandrīz bez izmaiņām, jūsu pagānu kultūru un dzīves uztveri?”
Raivis atzīst, ka līdz šim par šo jautājumu pats domājis samērā virspusēji. Daudzas lietas, ar kurām Latvijā dzīvojam ikdienā, mēdzam pieņemt kā pašsaprotamas. Taču, kad par tām ar sajūsmu runā cilvēks no otras Eiropas malas, tās pēkšņi ieraugāmas pavisam citā gaismā.
Pēc sarunas abi devušies katrs savās gaitās, taču nejaušā sastapšanās Raivim atstājusi ļoti pozitīvas emocijas.
“Un es – pacilāts, jo izrādās, kāds grieķis Grieķijā mācās latviešu valodu, skatās “Supernovu”, zina mūsu mūziķus un sportistus, jo kāda svešinieka skatījumā esam joprojām unikāla un joprojām citāda tauta un valsts,” viņš raksta.
Šī negaidītā saruna pārtapusi arī plašākās pārdomās par to, ko paši ikdienā reizēm nenovērtējam.
“Lepnums, prieks un cerība, ka nepazaudēsim to savu latvietību, kultūru, tautasdziesmas un kopumā savu unikalitāti… Tādas manas vakara pārdomas…” ierakstu noslēdz Raivis.
Viņa stāsts “Facebook” izraisījis plašas diskusijas. Daudzi komentētāji atzīst – reizēm tiešām nepieciešams cilvēks no malas, lai atgādinātu, ka tas, kas mums pašiem šķiet ierasts, citam var būt ļoti īpašs.
Komentētāja Aira atzīst, ka šādi stāsti var palīdzēt arī pašiem latviešiem vairāk novērtēt savu valsti.
“Cik lieliski, ka to uzrakstīji! Par to, kas mums ir, tiešām biežāk kādam no malas jāpasaka un jāatgādina, lai vairāk latviešu apzinātos un ar lepnumu par Latviju runātu gan tepat, gan ārpusē. Mazāk pelt, vairāk darīt!” viņa raksta.
Līdzīgi spriež arī Evita:
“Tas saucas – skats no malas. Tiem, kuri iekšā, viss šķiet pats par sevi saprotams.”
Savukārt Daila piebilst: “Tik jauki! Kaut mēs paši to arī novērtētu!”
Arī Inese secina, ka pozitīvus vārdus par Latviju nereti vieglāk dzirdēt tieši no viesiem: “Par Latviju jauki izsakās visi, kas bijuši Latvijā, tikai ne latvieši paši (viena daļa).”
Kāda cita komentētāja Raivja piedzīvoto sauc par “aizkustinošu” un atgādina, ka Latviju par savām mājām izvēlējušies arī cilvēki no citām valstīm.
“Allaž priecājos par japāņu dziedošo puisi, kurš nu jau ieprecējies Latvijā. Un ir vairāki citzemnieki, kuri par mājām nu uzskata Latviju, vismaz daļēji,” viņa raksta.
Izrādās, Raivis nebūt nav vienīgais, kurš ārzemēs sastapis cilvēku, kas pārsteidzoši labi zina latviešu valodu.
Ruta dalās pieredzē no Portugāles: “Portugālē, Sintrā, puisis suvenīru veikalā runāja labā latviešu valodā. Bija gadu dzīvojis Latvijā, rādīja sniegotas bildes, parunājāmies. Cik jauki šādi mirkļi!”
Savukārt Ilmārs piedzīvojis ko līdzīgu Gruzijā: “Man tāds pats gadījums bija Gruzijā – viens puisis, ko satiku pie jūras Batumi. Viņš runāja latviski, kaut Latvijā nekad nebija bijis. Zināja Latvijas ģeogrāfiju, kultūru utt.”
Vēl kāda komentētāja norāda, ka latviešu valodu apgūst dažādu tautību cilvēki: “Arī čehi mācās tikai tāpēc, ka patīk valoda. Re, kur mūsu itālis Roberto un japānis Masaki, vietējais ungārs Fazekašs arī ir teicami apguvuši latviešu valodu.”
Tikmēr Silva atceras savu pieredzi Vācijā, kur apkārtējo uzmanību piesaistījusi tieši latviešu valodas skaņa.
“Cik skaisti skan latviešu valoda…! To piedzīvoju Vācijā, kad cilvēki skatījās un klausījās,” viņa raksta.
“Paldies, ka padalījies ar šo stāstu, mums vajag sev to atgādināt bieži, jo Latvija ir unikāla,” raksta Gunita.
Marija savukārt uzskata, ka šādi stāsti var celt pašapziņu: “Jūsu raksts noteikti ceļ latviešu pašapziņu, jo tas ir cildinājums, kādi esam citu tautu skatījumā.”
