Sliktākais iespējamais scenārijs! Šoreiz zinātnieki (nevis ekonomisti) brīdina par negaidītām sekām pie Hormuza 0
Karš ar Irānu un ilgstošā spriedze ap Hormuza šaurumu rada sekas ne tikai globālajai ekonomikai un jūras tirdzniecībai. Jauns starptautiskas jūras zinātnieku grupas pētījums brīdina arī par mazāk pamanāmu, taču potenciāli nopietnu apdraudējumu videi – uz kuģu korpusiem, kas mēnešiem ilgi gaida pie šauruma, uzkrājas invazīvi organismi.
Kopš februāra beigām pie Hormuza šauruma spiesti apstāties vairāk nekā 1500 kuģu. Starp tiem ir gan kravas kuģi, gan naftas tankkuģi, kuri gaida iespēju atsākt kustību caur vienu no pasaulē svarīgākajiem jūras tirdzniecības ceļiem.
Taču, kuģiem ilgstoši stāvot uz vietas, zem ūdens esošās to daļas pamazām pārklāj dažādi mikroorganismi, aļģes un citi jūras organismi. Tieši tas satrauc zinātniekus – tiklīdz kuģu satiksme atsāksies, šie organismi var tikt aizvesti uz pavisam citām pasaules vietām.
Pētījuma vadošais autors, Merilendas Universitātes Vides zinātnes centra profesors Mario Tamburri situāciju raksturo ļoti skarbi.
“Ja būtu speciāli jāizdomā sliktākais iespējamais scenārijs, tas izskatītos apmēram šādi,” viņš norāda, šo situāciju nosaucot par “perfektu vētru”.
Kad kuģis regulāri pārvietojas, organismiem ir daudz grūtāk nostiprināties uz tā korpusa. Savukārt, kuģim ilgstoši atrodoties vienā vietā, tā zemūdens daļas kļūst par piemērotu virsmu dažādu organismu augšanai.
Zinātnieki skaidro, ka jau aptuveni pēc desmit dienām daudzi jūras organismi nonāk straujas augšanas fāzē.
Taču daudzi kuģi pie Hormuza šauruma gaida nevis dažas dienas, bet gan vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka uz to korpusiem var izveidoties ļoti blīvas organismu kolonijas.
Kad šādi kuģi beidzot dosies tālāk un nonāks citās ostās, daļa organismu var atrauties no kuģa korpusa un nonākt jaunā vidē.
Problēma rodas tad, ja jaunajā vietā nonākušais organisms spēj izdzīvot un vairoties.
Šādos gadījumos invazīvās sugas var sākt konkurēt ar vietējām sugām par barību un dzīvesvietu, izmainīt vietējās ekosistēmas un pat izspiest atsevišķas vietējās sugas.
Tāpat šie organismi var radīt bojājumus ostu infrastruktūrai, aizsprostot cauruļvadus un citas tehniskās sistēmas vai pārnēsāt patogēnus.
Atsevišķos gadījumos šādi patogēni var kaitēt ne tikai vietējai jūras videi, bet arī cilvēkiem.
Hormuza šaurums ir viens no svarīgākajiem energoresursu transporta ceļiem pasaulē. Pa to ik dienu normālos apstākļos pārvietojas milzīgs skaits tankkuģu un citu kravas kuģu.
Tieši tādēļ zinātnieki bažījas, ka pēc satiksmes atsākšanās pie šauruma ilgstoši stāvējušie kuģi var ļoti ātri izkliedēties pa dažādiem pasaules reģioniem.
Tas nozīmē, ka organismi, kas šobrīd uzkrājas uz kuģu korpusiem Omānas līča tuvumā, vēlāk var nonākt Vidusjūrā, Eiropas ostās, Āzijā, Āfrikā vai citviet pasaulē.
Pētījuma autori uzskata, ka šo risku vajadzētu mazināt vēl pirms lielā kuģu sastrēguma izklīšanas.
Viņi aicina pastiprināt tā dēvēto bioapauguma pārvaldību jeb kuģu korpusu tīrīšanu un kontroli. Tas nozīmētu pārbaudīt kuģus, novērtēt uz tiem esošo organismu daudzumu un nepieciešamības gadījumā korpusus notīrīt.
Šādas pārbaudes būtu īpaši svarīgas kuģiem, kuri pie Hormuza šauruma nekustīgi atradušies vairākus mēnešus.
Pretējā gadījumā ekonomiskās un ģeopolitiskās krīzes sekas var izrādīties daudz plašākas, nekā sākotnēji šķiet – tās var skart ne tikai naftas cenas un piegāžu ķēdes, bet arī jūras ekosistēmas ļoti tālu no paša Hormuza šauruma.
Zinātnieku brīdinājums būtībā ir vienkāršs: jo ilgāk kuģi stāv, jo lielāka iespēja, ka uz to korpusiem izveidosies arvien sarežģītākas organismu kopienas. Un, kad kuģi atkal dosies ceļā, tie var neviļus kļūt par transportu sugām, kurām jaunajās vietās nemaz nevajadzētu atrasties.
