“Nevajag lolot pilnīgi nekādas ilūzijas!” Pabriks norāda uz vairākām satraucošām pazīmēm, ka nedrīkstam atslābt 0
Šodien jau rakstījām par Igaunijas ārlietu ministra pārdomām saistībā ar Latvijas un Baltkrievijas robežu, ko arī viņš personīgi apmeklējis. Igauņu ministrs norādīja, ka šobrīd uz robežas ir pīķa laiks.
Bet vai Latvija uz šo situāciju reaģē pietiekami labi? Vai nevajadzētu ko aktīvāk darīt lietas labā? Vai mums ir pamats satraukties? To jautāju Artim Pabrikam – domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoram, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājam.
“Nenoliedzami situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nav viegla, un mēs zinām, ka šis hibrīddrauds, kur Baltkrievija arī Krievijas specdienestiem speciāli vervē un nosūta pāri robežai migrantus, šis drauds eksistē jau vairākus gadus.
Var pilnīgi saprast Igaunijas ministra rūpes, jo skaidrs, ka, no vienas puses, Igaunija ir daudz labvēlīgākā situācijā, jo šāds spiediens pagaidām nav bijis uz Krievijas robežas, līdz ar to Igaunijai ir bijis atpūtas periods kaut kādā mērā. Un Igaunijas papildspēku nosūtīšana, policijas nosūtīšana uz Latviju nozīmē to, ka Igaunija ne tikai palīdz, bet arī mācās, ja gadījumā ar šādu krīzi sastapsies pati,” komentē A.Pabriks.
Savukārt, runājot par Latvijas robežu un izaicinājumiem, eksperts norāda, ka mums jāturpina robežu nostiprināt, kam nepieciešami arī dažādi tehniskie rīki – gan droni, gan viss pārējais, lai varētu šo lietu uzraudzīt. Vienlaikus gan Latvijai arī jāmācās tehnoloģijas veiksmīgāk izmantot.
Viņš piebilst, ka arī migrantu “pieskatīšanā” varētu pielietot dronus, taču vienlaikus nepieciešams arī vairāk cilvēku izvietot uz robežas.
“Viens no vēsturiski traucējošiem elementiem ir bijis, ka valsts aizsardzības dienesta iesaukums nav bijis attiecināts uz robežu apsardzi un iekšlietu dienestu, kā tas tika rosināts 2022. gadā, kad veidojām valsts aizsardzības dienestu, un tas būtu noteikti ar steigu jādara, jo es domāju, ka mēs varam izmantot arī šādā veidā valsts aizsardzības dienestu robežsardzē, lai papildinātu robežsardzes rindas, jo cilvēki ir vajadzīgi,” uzskata A.Pabriks.
Otrs traucēklis, viņaprāt, ir nepietiekama Eiropas Savienības amatpersonu izpratne par to, kas notiek uz Austrumu robežas, jo viņi ilgi esot dzīvojuši “rozā mākoņos” attieksmē pret migrantiem un viņu tiesībām.
Jāatgādina, ka viens no Eiropas robežu apsardzes aģentūras Frontex vadītājiem tika pat atlaists no darba, kur viens no iemesliem bija tas, ka viņš nebija gatavs stingrāk vērsties pret nelegālajiem migrantiem, kas šķērsoja Eiropas robežu.
“Es varu vēlreiz atgādināt arī savu pirms četriem gadiem notikušo sarunu ar tā laika Eiropas Komisijas pārstāvi, kad mēs lūdzām palīdzību un mums piedāvāja veidot migrantu nometnes, nevis palīdzēt nostiprināt robežu.
Joprojām, arī vēl pirms pusgada, robežsardzei nebija atļauts iegādāties pa Eiropas līdzekļiem kaujas dronus, drīkstēja tikai novērošanas dronus. Ar to es nesaku, ka mums vajadzētu ar droniem uzbrukt migrantiem, bet tas nozīmē tikai to, ka šāda attieksme ir ļoti ierobežojoša. Eiropas Savienība, lai arī mainās uz pozitīvo, tā attieksme joprojām nav tāda, kādu mēs kā robežvalsts vēlētos,” vērtē eksperts.
Vaicāts par Baltkrievijas kā satelīta attieksmi, viņš norāda: “Austrumu kaimiņi pret mums turpinās dažāda veida hibrīdakcijas. dažāda veida uzbrukumus, kas pārbaudīs gan mūsu modrību, gan mūsu drošību, gan mūsu spējas, gan kapacitāti. Tie ir migranti, tie ir kabeļi, tās ir diversijas, tās ir dažāda veida komunikācijas operācijas. Tas viss bija un būs, jo mums blakus ir agresīvs kaimiņš. Šeit nevajag lolot pilnīgi nekādas ilūzijas par draudzīgu, diplomātisku sarunāšanu. Pagaidām viņi nav tam gatavi, viņi ir gatavi izmantot dažāda veida netīras metodes, ko viņi arī dara.”
