Kārtējais Krievijas elites pārstāvis “izkritis” pa logu: militārais analītiķis norāda uz ko ļoti uzkrītošu… 0
Krievijā, Maskavā, piektdienas rītā, krītot no lielā augstuma un gūstot nāvējošas traumas, gājis bojā 62 gadus vecais naftas cauruļvadu operatora “Transņeftj” viceprezidents Andrejs Badalovs. Lai gan Krievijas varas iestādes šādus gadījumus bieži dēvē par pašnāvībām vai negadījumiem, citi norāda, ka varētu būt noticis kas daudz mērķtiecīgāks, jo cilvēki pa logu sāk krist pārāk bieži.
Kā vēsta izdevums “Baza”, Badalovs dzīvojis desmitajā stāvā, bet nokritis no 17.stāva balkona. Saskaņā ar citu avotu ziņām Badalovs izkritis pa sava dzīvokļa logu. Sākotnējā izmeklēšanas versija ir pašnāvība.
Ukrainas militārais analītiķis un bijušais Drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks ziņu portālam The Kyiv Independent sacīja, ka, visticamāk, daudzu šādu nāvju pamatā ir Krievijas drošības dienestu darbība.
“Viņi var izdarīt spiedienu uz cilvēku dažādos veidos. Tā ir labi zināma taktika — vai nu tu pats sev atņem dzīvību, un tava ģimene paliek mierā ar to, kas viņiem ir, vai arī sākas aresti, cietumsodi un visi paliek bez nekā,” viņš skaidroja.
Aizdomīgo nāvju vilnis
Kopš 2022. gada sākuma desmitiem Krievijas uzņēmēju, valsts amatpersonu un nozares līderu miruši neskaidros apstākļos.
Lai gan daudzas no šīm lietām oficiāli atzītas par pašnāvībām, citas saistītas ar iespējamiem slepkavību-pašnāvību gadījumiem, dīvainiem negadījumiem vai neizskaidrojamiem krišanas gadījumiem.
2022. gada aprīlī “Gazprombank” viceprezidents Vladislavs Avajevs tika atrasts miris Maskavā kopā ar sievu un meitu. Tika secināts, ka Avajevs viņas nošāva un tad atņēma sev dzīvību.
Drīz pēc tam bijušais uzņēmuma “Novatek” vadītājs Sergejs Protoseņs tika atrasts miris savā villā, Spānijā, kopā ar sievu un meitu. Spānijas mediji ziņoja, ka viņš it kā nogalinājis ģimeni un pakāries, lai gan lieta joprojām nav atrisināta.
Stupaks gan piebilda, ka ne visas nāves esot politiski motivētas — dažas var būt saistītas ar iekšējām biznesa nesaskaņām. “Papildu biznesa strīdiem tie var būt arī neatmaksāti parādi vai pat piesavināšanās,” viņš skaidroja.
Astoņi “kritieni” pa logu
Ļoti uzkrītoši, ka tik daudzu nāvju cēlonis ir izkrišana pa logu. Kopš 2022. gada ziņots vismaz par septiņiem šādiem gadījumiem.
2022. gada septembrī “Lukoil” padomes priekšsēdētājs Ravils Maganovs — otra lielākā Krievijas naftas uzņēmuma vadītājs — nomira, izkrītot pa slimnīcas logu Maskavā. Lai gan “Lukoil” oficiālajā nekrologā kā iemesls minēta smaga slimība, vēlāk valsts mediji ziņoja, ka viņš, iespējams, izdarījis pašnāvību.
Tajā pašā gadā partijas “Vienotā Krievija” deputāts Pāvels Antonovs tika atrasts miris viesnīcā Indijā, guļot uz asiņu peļķē. Indijas policija norādīja, ka Antonovs izkritis no trešā stāva, bet Krievijas mediji ziņoja, ka viņš esot bijis nomākts drauga nāves dēļ, kurš tajā pašā viesnīcā miris pirms dažām dienām.
Pavisam nesen, 6. februārī, proukrainiskais dziedātājs Vadims Stroikins gāja bojā drošības spēku kratīšanas laikā. Cilvēktiesību grupa OVD-Info ziņoja, ka viņš izkritis pa 10. stāva logu no sava dzīvokļa Sanktpēterburgā, kamēr drošībnieki veica kratīšanu, kas bija saistīta ar viņa iespējamo ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Krievijas mediji šo nāvi dēvēja par pašnāvību.
Prigožins un “Vagner” līderi
“Paskatieties, kas notika ar Prigožinu! Viņu varēja noindēt kaut kur Āfrikā un viegli visu norakstīt uz sapuvušiem banāniem. Taču izvēlējās demonstratīvu, publisku nāvi,” viņš sacīja.
“Vagner” grupas dibinātājs Prigožins un citi “Vagner” līderi gāja bojā aizdomīgā aviokatastrofā Krievijā 2023. gadā — divus mēnešus pēc tam, kad Prigožins īslaicīgi sacēlās pret Kremli.
“Tas var būt brīdinājums citiem, parādot, kas notiek, ja tu neatdod parādus, atsakies pildīt biznesa solījumus vai nostājies pret Putinu,” viņš piebilda.
Cīņa ar eliti padziļinās
Krievijas sistēmā pat augsta ranga amatpersonas nav pasargātas no iekšējiem “tīrīšanas” darbiem. “Atcerieties, kas notika ar Timuru Ivanovu, Krievijas aizsardzības ministra vietnieku?” vaicāja Stupaks. “Viņš ir Krievijas varonis. Tomēr viņš tika iesēdināts, viņam viss tika konfiscēts, un ģimene palika bez nekā,” viņš atgādināja.
2025. gada 1. jūlijā Ivanovs tika notiesāts uz 13 gadiem kolonijā par kukuļņemšanu un piesavināšanos — tas ir bargākais sods nesenajā korupcijas lietu vilnī, kas skāris augsta līmeņa aizsardzības amatpersonas.
“Tas parāda, cik nežēlīgs var būt režīms,” viņš sacīja, uzsverot, ka ir divi varianti – vai nu noslēpumaini nomirt vai nonākt cietumā.
Stupaks uzskata, ka šī tendence tikai turpināsies. “Nav neviena Rietumu uzņēmuma, un vietējais bizness stagnē. Tie, kas atsakās sadarboties, nonāk vai nu cietumā, vai izkrīt pa logu,” viņš sacīja.
