Kas notiks ar nepārdoto apģērbu? ES jaunais aizliegums var nākt par labu pircējiem 0
Lielajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā no šī brīža vairs nav atļauts iznīcināt nepārdotu vai pircēju atgrieztu apģērbu un apavus. Turpmāk šādas preces būs jāizmanto atkārtoti, jāziedo vai jāpārstrādā. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu un veicināt ilgtspējīgāku resursu izmantošanu.
Kā ziņo Deutsche Welle, jaunie noteikumi stājās spēkā 19. jūlijā.
Izņēmumi paredzēti tikai atsevišķos gadījumos – ja preces drošības apsvērumu dēļ nevar izmantot atkārtoti, tās ir bojātas, piesārņotas vai nav pārstrādājamas. Tāpat atļauts iznīcināt preces, kuras noteiktajā termiņā nav pieņēmušas labdarības organizācijas.
Veikalos varētu būt vairāk atlaižu
Vācijas Mazumtirgotāju asociācijas (HDE) pārstāvji uzskata, ka jaunā kārtība varētu nākt par labu arī pircējiem. Tā vietā, lai nepārdotās preces iznīcinātu, veikali varētu biežāk izvēlēties tās pārdot ar lielākām atlaidēm.
Vienlaikus uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi, kā organizēt preču atkārtotu izmantošanu, ziedošanu vai pārstrādi.
Milzīgs tekstilizstrādājumu apjoms nonāk atkritumos
Eiropas Komisijas datos redzams, ka tekstilizstrādājumu pārstrāde vien ik gadu rada aptuveni 5,6 miljonus tonnu oglekļa dioksīda (CO2) emisiju. Tas ir salīdzināms ar aptuveni divu līdz trīs miljonu automašīnu radītajām emisijām gada laikā.
Tikmēr Eiropas Vides aģentūras pārstāvji norāda, ka Eiropā katru gadu tiek izmesti līdz pat 600 000 tonnu jaunu, nenēsātu tekstilizstrādājumu. Tikai Vācijā vien 2021. gadā tika iznīcināti vai pārstrādāti aptuveni 17 miljoni pircēju atgrieztu apģērbu vienību.
Pēc Eiropas Komisijas pārstāvju domām, šāda prakse rada ievērojamu resursu izšķērdēšanu un negatīvi ietekmē vidi.
Nozare kritizē jaunos noteikumus
Ne visi jauno regulējumu vērtē pozitīvi. Vācijas Tekstila un modes asociācijā uzskata, ka aizliegums rada papildu birokrātisko slogu uzņēmumiem un pilnībā neņem vērā nozares praktiskās iespējas.
Savukārt eksperts Jonass Strake norāda, ka ar aizliegumu vien nepietiks. Viņaprāt, nepieciešams attīstīt efektīvas tekstilizstrādājumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmas. Pretējā gadījumā jaunais regulējums var izrādīties neefektīvs.
Mazākiem uzņēmumiem dots ilgāks laiks
Jaunais aizliegums jau attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, savukārt vidējiem uzņēmumiem paredzēts pārejas periods līdz 2030. gadam, lai tie varētu pielāgoties jaunajām prasībām.
Citas gaidāmās izmaiņas ES
Eiropas Savienībā tuvākajos gados gaidāmas arī citas izmaiņas.
No 2027. gada jūlija mazumtirgotājiem būs tiesības pieprasīt klientu identifikācijas datus. Pilna identifikācijas procedūra būs obligāta darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 eiro, savukārt vienkāršota klienta identifikācija būs nepieciešama arī skaidras naudas darījumiem virs 3000 eiro.
Savukārt no 2026. gada 1. jūlija stājās spēkā jaunie muitas noteikumi zemas vērtības sūtījumiem. Tika atcelts līdzšinējais atbrīvojums no muitas nodevām sūtījumiem līdz 150 eiro vērtībā, bet katrai sūtījuma vienībai tika piemērota pagaidu trīs eiro maksa.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
