Jau esam pāri robežai – Zeme ir pārsniegusi savu kapacitāti. Cik cilvēku tā spētu “panest” ideālā gadījumā? 0
Zeme šobrīd ir mājas vairāk nekā 8,3 miljardiem cilvēku – lielākajam iedzīvotāju skaitam cilvēces vēsturē. Ilgus gadus šāds pieaugums tika uzskatīts par progresa pazīmi: vairāk cilvēku nozīmēja vairāk inovāciju, pārtikas ražošanas un tehnoloģiju attīstības, par to plašāk vēstīts portālā Ecoportal.net.
Tomēr jauns plašs pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 200 gadu dati par iedzīvotāju skaitu un vides izmaiņām, secina, ka šis līdzsvars ir būtiski mainījies. Pētījuma autori norāda, ka cilvēce jau ir pārsniegusi Zemes ilgtspējīgo “nesošo kapacitāti” – tas nozīmē, ka planētas ekosistēmas ilgtermiņā nespēj uzturēt pašreizējo slodzi.
Pētījuma, kas publicēts žurnālā “Environmental Research Letters”, analīzē izmantoti demogrāfiskie dati, klimata rādītāji, oglekļa emisijas un ekoloģiskās ietekmes modeļi.
Lūzuma punkts – 20. gadsimta vidus
Pētnieki norāda, ka līdz 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaita pieaugums bieži nozīmēja arī ekonomikas un tehnoloģiju attīstību. Taču ap 1960. gadiem šī saikne esot mainījusies – iedzīvotāju skaits turpināja strauji pieaugt, bet ekosistēmu noslodze kļuva nesamērīga.
Pēc zinātnieku teiktā, tieši šajā periodā sākās tā sauktā “negatīvā demogrāfiskā fāze”, kurā papildu iedzīvotāju skaits vairs nerada proporcionālu ieguvumu, bet palielina spiedienu uz resursiem.
Zinātnieki brīdina, ka pārsniegtā planētas kapacitāte jau tagad izpaužas vairākos procesos: klimata pārmaiņu pastiprināšanās, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pārtikas un ūdens resursu spriedze, pieaugoša sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība.
Pēc pētnieku domām, šie procesi nav atsevišķi – tie ir savstarpēji saistīti un pastiprina viens otru.
Prognozes – iedzīvotāju maksimums nākotnē
Pētījumā prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt maksimumu no 11,7 līdz 12,4 miljardiem cilvēku ap 2060.–2070. gadiem. Tomēr šis maksimums, pēc autoru domām, nenozīmē stabilu līdzsvaru – tas drīzāk būtu rezultāts pieaugošam spiedienam uz pārtiku, enerģiju un vidi.
Zinātnieki uzsver, ka pašreizējo iedzīvotāju skaitu lielā mērā ļāvis uzturēt fosilo kurināmo izmantojums – nafta, ogles un gāze. Tas esot palīdzējis palielināt pārtikas ražošanu un rūpniecību, taču vienlaikus pastiprinājis klimata pārmaiņas, piesārņojumu un dabas resursu izsīkšanu.
Pētījumā arī secināts, ka ietekmi uz vidi nosaka ne tikai patēriņš uz vienu cilvēku, bet arī kopējais iedzīvotāju skaits – abi faktori darbojas kopā un pastiprina spiedienu uz planētu.
“Ilgtspējīgais skaitlis” – 2,5 miljardi cilvēku
Viena no pētījuma visvairāk apspriestajām atziņām ir aplēse, ka Zeme ilgtermiņā varētu ilgtspējīgi uzturēt apmēram 2,5 miljardus cilvēku. Tas būtu vairāk nekā trīs reizes mazāk nekā šobrīd. Pētnieki gan uzsver, ka šis skaitlis balstīts uz modeli, kurā cilvēki dzīvo ekoloģisko robežu ietvaros, vienlaikus saglabājot pieņemamu dzīves līmeni.
Pētījuma autori uzsver, ka situācija vēl nav neatgriezeniska, taču nepieciešama ilgtermiņa rīcība. Risinājumi ietver gan patēriņa samazināšanu, gan dabas resursu aizsardzību, gan arī demogrāfiskās politikas pārdomāšanu.
Vienlaikus zinātnieki norāda – izmaiņas nevar būt tikai individuālas. Nepieciešama valstu un starptautiska sadarbība, lai samazinātu spiedienu uz ekosistēmām.
Pētnieku vēstījums ir skaidrs: laiks vēl ir, taču ‘logs rīcībai” pakāpeniski sašaurinās.
