Krievija slepeni skolo Ķīnas armiju – nav grūti uzminēt, kurai valstij tas īpaši varētu nepatikt 0
Ķīna aizvien aktīvāk no Krievijas gūst ne tikai ekonomiskos labumus, bet arī mūsdienīgas militārās zināšanas, tehnoloģijas un kaujas pieredzi, ko viņi, savukārt, ieguvuši karā pret Ukrainu.
Kā raksta Unian, atsaucoties uz The Economist publikāciju, tieši šis Maskavas un Pekinas sadarbības aspekts pēdējā laikā izraisa aizvien lielākas bažas Rietumvalstu vidū, jo tas var būtiski mainīt spēku līdzsvaru iespējamā konfliktā ap Taivānu.
Raksta autors uzsver, ka Ķīna, kas nav piedalījusies karos kopš 1979. gada, tiecas aizpildīt kaujas pieredzes trūkumu, pētot mūsdienu karadarbības metodes. Pēc Eiropas izlūkdienestu ziņām, kopš 2024. gada Ķīnas militārpersonas iziet apmācību poligonā netālu no Krievijas pilsētas Volgogradas, kur regulāri trenējas Krievijas Federācijas 8. armijas vienības, kas karo Ukrainas austrumos.
Runa ir par apmācību bezpilota lidaparātu izmantošanā, cīņās pilsētā, nostiprinātu pozīciju triecienos, darbībās tranšejās un mežainā apvidū, kā arī lauka medicīnā un mīnu lauku uzstādīšanā.
Īpašu Pekinas interesi izraisa bezpilota tehnoloģiju attīstība.
Karš Ukrainā ir pamatīgi mainījis pieejas dronu, radioelektroniskās cīņas līdzekļu un autonomo sistēmu izmantošanā.
“Ķīnieši saprot Krievijas zināšanu svarīgumu. Viņi jau ir apzinājušies, ka kara raksturs mainās, un, ja vēlies būt pa īstam gatavs karam, ir jāmācās no cilvēkiem, kuriem ir praktiska pieredze,” norādīja bijušais Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Oleksandrs Daniļuks.
Tajā pašā laikā, kā atzīmē The Economist, sadarbība sniedzas tālu aiz mācību ietvariem. Rietumu amatpersonas pieņem, ka Krievija nodod Ķīnai uzlabotas tehnoloģijas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības jomā, kā arī palīdz padarīt Ķīnas atomzemūdenes mazāk pamanāmas pretiniekam. Tieši šādas zemūdenes Pekina uzskata par vienu no galvenajiem elementiem iespējamā konfliktā ar Taivānu.
Brauna Universitātes eksperts Lails Goldšteins atzīmē, ka Ķīnas militārpersonas īpaši interesē Krievijas dati par ASV bruņojuma sistēmu efektivitāti, tostarp raķešu sistēmām HIMARS, kas ir arī Taivānas bruņojumā.
Atsevišķs sadarbības virziens attiecas uz agrīnās brīdināšanas sistēmām par raķešu uzbrukumu. Izdevums atgādina, ka vēl 2019. gadā Vladimirs Putins atklāti paziņoja par palīdzību Ķīnai šādas sistēmas izveidē.
Materiāla autors norāda, ka oficiāli Pekina cenšas mazināt militārās sadarbības mērogus ar Maskavu un noliedz ziņas par savu militārpersonu apmācību, balstoties uz kara pieredzi Ukrainā. Tomēr aizvien vairāk izlūkošanas datu, dokumentu un ekspertu liecību, kā apgalvo The Economist, liecina par pretējo.
“Krievija mazticams, ka tieši iejauksies karā par Taivānu, tāpat kā Ķīna neiejaucās notikumos Ukrainā. Taču kopīgās mācības un patrulēšana dod Ķīnai retu iespēju mācīties no kaujās rūdītiem Krievijas spēkiem. Pat ierobežota šādas palīdzības palielināšana var dot Ķīnai karā par Taivānu priekšrocību, kas lielā mērā būs atkarīga no droniem, zemūdenēm un raķetēm,” teikts publikācijā.
