Klīst baumas, ka Krievijā varētu ieviest izbraukšanas vīzas – runa ir par NATO valstu apmeklējumu 0
Jūlija sākumā plašsaziņas līdzekļos (un vēlāk arī sociālajos tīklos) sāka aktīvi izplatīties baumas, ka Krievija gatavojas izbraukšanas vīzu ieviešanai. Tādējādi varas iestādes it kā vēloties pārņemt savā kontrolē visus pilsoņu apmeklējumus NATO valstīs, ziņo Meduza.
Pirmais par to, atsaucoties uz avotu Krievijas diplomātiskajās aprindās, uzrakstīja Telegram kanāls “Možem objasņit” (“Varam paskaidrot”). Tur tika apgalvots, ka pēc izbraukšanas vīzu ieviešanas pilsoņi varēs ceļot tikai grupās.
Uz ziņu reaģēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, paziņojot, ka šī informācija ir “muļķības” un “ārvalstu aģentu klasika”.
2022. gadā baumas par gatavošanos izbraukšanas vīzu ieviešanai noraidīja arī Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktora vietnieks Aleksejs Zaicevs.
Ne gluži baumas
Tomēr četru gadu laikā vismaz dažas pilsoņu kategorijas tiesības brīvi pamest valsti tomēr ir zaudējušas. Tā 2024. gadā ierobežojumi tika ieviesti krieviem, kuriem ir piekļuve valsts noslēpumam. Viņiem tika uzlikts par pienākumu iepriekš ziņot FSB un SVR par ārzemju braucieniem.
Pagaidu izbraukšanas aizliegums tagad tiek piemērots arī tiem, kuri saņēmuši izsaukumu uz karaklausības komisariātu. Šāds likums parādījās jau 2023. gadā, bet pilnvērtīgi to sāka piemērot pavisam nesen.
Kas ir izbraukšanas vīzas?
Tas ir atsevišķs dokuments vai atzīme esošajā dokumentā (piemēram, pasē), bez kuras cilvēks nevar pamest valsti. Citiem vārdiem sakot, iekšējās kontroles instruments, ko izmanto, lai izsekotu pilsoņu pārvietošanos.
Izbraukšanas vīzas pastāvēja PSRS. Faktiski tās atcēla tikai 1991. gadā, līdz ar tās sabrukumu.
Ja izbraukšanas vīzas parādīsies mūsdienu Krievijā, to izsniegšanas sistēma var izrādīties līdzīga padomju sistēmai. Sarunā ar mediju Meduza jurists Grigorijs Vaipans skaidro: “Pat ja atteikuma gadījumi būs paredzēti likumā, pierādīšanas pienākums par tiesībām izbraukt gulstas uz pilsoni. Bet ierēdnis varēs jebkuram pieteicējam atteikt, atsaucoties uz to, ka viņš “nav pierādījis”, “nav pamatojis”, “nav pārliecinājis” un tā tālāk.”
Runa var būt par brauciena mērķi, valstīm un uzturēšanās termiņiem vai nodomu atgriezties Krievijā.
To praktizē Ziemeļkorejā, Irānā…
Mūsdienās izbraukšanas vīzas vēl joprojām pastāv. Spilgtākais piemērs ir Ziemeļkoreja. Tur pilsoņi nevar pamest valsti bez valsts atļaujas. Īpaša caurlaide ir nepieciešama arī braucieniem valsts iekšienē. Savukārt atļaujas izsniedz stingri noteiktām grupām (piemēram, diplomātiem vai māksliniekiem). “Parastam” Ziemeļkorejas iedzīvotājam ceļojumi ir praktiski nepieejami.
Līdz 2019. gadam valsts kontroles sistēma pār pilsoņu izbraukšanu pastāvēja Uzbekistānā. Varas iestādes nolēma, ka cilvēkiem ir tiesības brīvi izbraukt uz ārzemēm.
Izbraukšanas ierobežojumi pastāv arī Saūda Arābijā un Katarā, taču tie netiek piemēroti visiem pilsoņiem, bet gan ārvalstu darbiniekiem. Turklāt abās valstīs situācija mainās. Katarā kopš 2018. gada izbraukšanas vīzas ir atceltas vairumam ārzemnieku, bet saglabātas tikai personām, kas ieņem visaugstākos amatus. Saūda Arābijā tiek apspriesta nepieciešamība atcelt darba devēja izbraukšanas atļauju.
Savu pilsoņu pārvietošanos kontrolē arī Irāna. Taču arī ne visus, bet atsevišķas kategorijas. Piemēram, iesaucamā vecuma vīriešus. Sievietēm pirms braucieniem jāsaņem vīra rakstiska atļauja (šāda atļauja irānietēm ir nepieciešama arī saņemot pasi).
Kopumā mūsdienu starptautiskā prakse ir orientēta uz atteikšanos no izbraukšanas vīzām. Jebkurus cilvēku pārvietošanās ierobežojumus plaši kritizē cilvēktiesību aizstāvji.
Vai Krievijā šādas vīzas var ieviest?
Ja varas iestādes izšķirsies par labu šim solim, tām nāksies būtiski pārveidot spēkā esošās tiesību normas. Izbraukšanu no Krievijas regulē īpašs federālais likums. Kā skaidro jurists Grigorijs Vaipans, dokuments paredz, ka cilvēkam ir tiesības brīvi izbraukt no valsts, savukārt izbraukšanas ierobežojumi ir noteikti tikai atsevišķām kategorijām, piemēram, karavīriem, iesaucamajiem, parādniekiem, aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un tiesātajiem, kā arī tiem, kuriem ir piekļuve atsevišķiem valsts noslēpuma veidiem.
Turklāt saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūciju cilvēka tiesības un brīvības var ierobežot tikai ar federālo likumu. “Tāpēc, lai mainītu esošo izbraukšanas sistēmu, būs nepieciešams veikt grozījumus šajā federālajā likumā, un, iespējams, arī citos likumos,” uzsver eksperts.
Vēl viens svarīgs arguments “pret” ir tāds, ka izbraukšanas vīzu jēdziens runā pretī Konstitūcijas 27. pantam, kurā fiksēts, ka “ikviens var brīvi izbraukt ārpus KF robežām”. Ierobežojumu ieviešana pārkāptu arī starptautiskās normas, bet cilvēka tiesības un brīvības Krievijā tiek garantētas saskaņā ar tām.
Ir arī citi argumenti “pret”
Pirmkārt, būs nepieciešams piesaistīt milzīgu administratīvo resursu. Tas vajadzīgs gan vērienīgajam darbam pie likumu mainīšanas, gan vīzu izsniegšanas procesa tehniskajai sakārtošanai.
Jurists Grigorijs Vaipans skaidro: “Spriežot pēc oficiālajiem datiem, 2025. gadā Krievijas pilsoņi veica vairāk nekā 31 miljonu braucienu uz ārzemēm. Atļauju sistēmas ieviešana izbraukšanai šādai cilvēku plūsmai prasītu grandiozas birokrātiskās infrastruktūras izveidi, kas desmitiem reižu pārsniegtu pašreizējās iespējas.”
Tomēr informācijas noplūde par “izbraukšanas vīzām” ļauj Krievijas varasiestādēm pārbaudīt sabiedrisko domu un sagatavot augsni jauniem ierobežojumiem šajā jomā.
