Nepatika Ķirsons, nepatīk Šeflers 1
Jau daudzus gadus Viešūra ezera (saukta arī par Kaķīša, Kaķīšu, Kaķīšezeru) viens no pazīstamākajiem apdzīvotājiem ir leģionārs, rakstnieks, politiķis Visvaldis Lācis. Viņš kopā ar daudziem iezemiešiem un īpašumu sīkiepircējiem bija gan pirms latviešu labākā kotlešu cepēja Gunāra Ķirsona, gan palika pēc viņa, kad uzņēmējs vairs nespēja apsaimniekot savu jaunuzcelto muižu, kuru nu ieguvis degvīna tirgotājs Jurijs Šeflers.
V. Lācis mani sagaida, savos 89 gados būdams spirgts un ziedošs, un tūlīt ved augšā uz savu darb istabu, pa kuras logiem ezera pretējā krastā vīd tagad par Viešūru nosauktais Ķirsona laikā uzbērtais kalns, kam līdzās ir Latvijas augstākā virsotne Gaiziņš. Sirmais vīrs neslēpj, ka nav bijis nekāds draugs ne Ķirsonam, kurš bieži braucis ar velosipēdu pa apkaimes ceļiem un ar kuru bieži aprunājies, ne tagad ir Šefleram, kuru nekad nav redzējis un diez vai kādreiz redzēšot. Ķirsons racis bedres, grāvjus, pārveidojis reljefus, tāpat Šefleram lieli plāni, kas ne visi patīk Lācim, kurš uzskata, ka videi Viešūra krastos jāpaliek maksimāli dabiskai. Gan Ķirsons gribējis nopirkt apkārtējos īpašumus, gan Šeflers sūtījis savus cilvēkus apkārt, kuri gan pie Lāča nav bijuši – kā domā Visvalža kungs, laikam saprot, ka tāpat nav vērts, jo viņam ir laba veselība un iztikšana, bērni, mazbērni, kam atstāt rūpīgi kopto īpašumu ezera krastā.
“Ļaudis no laba prāta īpašumus te nepārdod, tikai tad, ja grūti ar iztikšanu. Turas pretim, cik ilgi var. Kā nacionāli domājošs cilvēks absolūti nepiekrītu, ka Latvijas zeme, meži un ūdeņi tiek iztirgoti ārzemniekiem, bet tajā pašā laikā es nevaru nenovērtēt, ka Šeflers dod darbu vietējiem iedzīvotājiem. Man nepatīk, ka pašvaldība bez sabiedriskās apspriešanas Šefleram uz pieciem gadiem iznomāja ezeru. Tagad pa ezeru braukā motorlaiva, vienreiz uz saliņas bija pikniks, kas Gaiziņkalna dabas parkā ir pilnīgi nepieņemami, jo rada netīrumus un troksni,” domā V. Lācis. Viņam nepatīk arī, ka ezera krastā jau uzsākta zirgu staļļa būvniecība – pļavā, ko nupat naudas dēļ Šefleram pārdevusi kāda sirmgalve.
“Ķirsons bija fantasts, gribēja te visādus tingeļtangeļus. Šeflers rūpīgi kopj zemi, stāda kokus, ābeļdārzu atjaunojis, daudz neplātās. Runā, ka savā muižā ierodas tikai dažas reizes gadā un bez miesassargiem nesperot ne soli,” zina teikt V. Lācis.
