Laiks tiešām lido daudz ātrāk, mums kļūstot vecākiem? Zinātnieku atbilde ir ārkārtīgi bēdīga 0
Vai esat kādreiz atskatījušies pagātnē un sajutuši dīvainu smeldzi, it kā pēdējie gadi būtu izkusuši vienā mirklī? Jūs neesat vienīgie. Šī universālā sajūta, ka, mums novecojot, laiks sāk sacensties ar mums, nav tikai ilūzija. Zinātnieki atklāj bēdīgu un neizbēgamu patiesību: mūsu pašu ķermenis un prāts maina veidu, kā mēs izjūtam savu eksistenci, par to plašāk vēstīts portālā earth.com.
“Pulksteņa laiks” pret “prāta laiku”
Djūka universitātes pētnieks Adrians Bejans, kurš gadu desmitiem pētījis šo fenomenu, norāda uz skumju plaisu starp objektīvo realitāti un mūsu uztveri.
Pastāv “pulksteņa laiks”, kas vienmērīgi tikšķ uz sienas, un “prāta laiks” – attēlu un sajūtu virkne, ko apstrādā mūsu smadzenes.
Eksperts skaidro, ka bērnībā mūsu smadzenes ir kā jaudīgi procesori, kas zibensātrumā uztver un apstrādā katru jaunu stimulu. Taču, mums novecojot, neironu ceļi sāk degradēties. Fiziskās izmaiņas smadzenēs nozīmē, ka informācijas apstrāde kļūst lēnāka. Rezultātā mēs vienā un tajā pašā stundā “uzņemam” mazāk garīgo attēlu nekā jaunībā. Bēdīgā secība ir vienkārša: mazāk apstrādātu attēlu rada sajūtu, ka laiks ir paskrējis garām nemanot.
Rutīnas slazds: kad dienas saplūst pelēkā masā
Kamēr pētnieks Bejans vaino fiziku, psiholoģijas profesore Sindija Lustiga norāda uz citu, tikpat skumju faktoru – mūsu dzīves struktūru.
Jaunībā pasaule ir pilna ar “pirmajām reizēm”: pirmā mīlestība, pirmā darba diena, jaunas vietas.
Vecumdienās mūsu dzīve bieži ieslīgst stingrā rutīnā.
“Mūsu dzīve kļūst strukturētāka, un tajā ir mazāk lielu, vēsturisku notikumu, kas kalpotu kā robežstabi,” saka profesore. Kad katra diena ir līdzīga iepriekšējai, smadzenes tās grupē kopā kā vienu vienību. Eksperts uzsver: ja nav jaunu, spilgtu atmiņu, kas “izstiepj” mūsu laika izjūtu, mēs atskatāmies uz pagājušo gadu un redzam tikai tukšumu, kas šķietami pagājis vienā mirklī.
Digitālais laika zaglis
Mūsdienu pasaulē situāciju pasliktina vēl kāds faktors – sociālie mediji. Eksperts brīdina, ka bezgalīgā telefona ritināšana un nepārtrauktā, bet seklā stimulācija izkropļo mūsu laika izjūtu vēl vairāk. Mēs varam pavadīt stundas, lūkojoties ekrānos, taču mūsu prātam nepaliek nekas vērtīgs, ko atcerēties.
Turklāt miega trūkums, ko izraisa vēlā sērfošana internetā, vēl vairāk pasliktina kognitīvās funkcijas, padarot mūsu dienas vēl īsākas un vieglāk aizmirstamas. Pētījumi liecina, ka
cilvēki, kuri regulāri nodarbojas ar jaunām aktivitātēm vai mācās jaunas prasmes, subjektīvi izjūt laiku kā lēnāku un bagātīgāku.
Smadzenes tiek piespiestas “pamosties” un radīt jaunus neironu savienojumus.
Vai mēs varam apturēt laika iztecēšanu starp pirkstiem?
Lai gan fiziskā novecošanās un neironu degradācija ir neizbēgama, eksperti piedāvā nelielu cerības staru. Atbilde slēpjas rutīnas pārtraukšanā un apzinātībā. Ja mēs aktīvi meklējam jaunu pieredzi,
ja ceļojam vai vienkārši mainām savu ierasto maršrutu, mēs piespiežam savu “prāta laiku” palēnināties.
Tomēr kopējā aina paliek bēdīga – laiks nekad neatgriezīsies pie tās lēnās, bezgalīgās bērnības vasaras izjūtas. Tas ir nemitīgs atgādinājums par mūsu mirstību un to, cik svarīgi ir neļaut savām dienām vienkārši “pazust” rutīnas un ekrānu dūmakā.
