Foto – Ilze Pētersone

Kas rabarberiem der, mellenēm – neder 3

Pirms pieciem sešiem gadiem, kad rabarberi Latvijā atkal tika celti godā, Ozoliņiem atlika no vecajiem stādījumiem izravēt nezāles un ķerties pie plūkšanas.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207
Lasīt citas ziņas

Jāņkalni izvēlējušies integrēto saimniekošanu. Tas ir kaut kas pa vidu starp konvencionālo un bioloģisko metodi, piebilst Ilze. “Esam augu aizsardzības dienesta uzraudzībā, viņi pie mums brauc un veic apskates, mums ir lauku žurnāls, kurā fiksējam visu, ko un kā darām savos stādījumos.” Metode aizliedz lietot pesticīdus, savukārt minerālmēsli precīzās devās ir atļauti. “Kas rabarberiem der, mellenēm – neder,” nosaka Ilze, kad jāraksturo abu kultūru audzēšanas atšķirības. Mellenēm vajag skābu augsni un mēslojumu, arī kopšanā tām vairāk jāvelta laiks – pavasarī jāizgriež vecie zari, jāatbrīvo no maijvaboļu kāpuriem, vasarā katru dienu jālaista u.c. Toties lapainis ir gana pieticīgs un pacietīgs dārzenis – ne velti laukos pat par nezāli apsaukāts, nosmej Ilze. Kad pamēslo ar kūtsmēsliem – aug kuplāk un ražīgāk, kaites un kukaiņi to nenomāc, nav katru dienu jālaista – ūdens ieteicams tieši pirms novākšanas, tad kāti ilgāk turas sulīgi.

Galvenā rabarberu ražotāja Jāņkalnos ir vecātēva selekcionētā šķirne, taču jaunajos stādījumos savu vietu ieņēmusi arī Latvijā populārā ‘Ogre 13‘ un pēc garšas maigākie un saldākie aveņsarkanie. Līdz Jāņiem visi kāti būs nogriezti, lai jūlijā atkal sakuplotu no jauna. Ilze to sauc par atražu, kas arī tiek novākta un pārstrādāta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz saulgriežu laikam nepilnu divu hektāru lielajā rabarberlaukā strādās seši vācēji divās maiņās. Daļa ražas aizceļo svaigā veidā pie uzpircējiem, daļa – uz pašu cehu, lai sasaldētu, kaltētu vai kā citādi pārstrādātu. “Nomazgājam, nomizojam un sagriežam vienu tonnu rabarberu kātu dienā,” stāsta Ilze un piebilst, ka tikai griešana ir mehanizēta, pārējais – roku darbs.

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Ozoliņiem pirms četriem gadiem Jāņkalnos izdevās uzbūvēt pārstrādes cehu. 160 tūkstošu latu projektā 60% izmantots ES līdzfinansējums, 40% – pašu ieguldījums, kas paņemts no bankas. Pārstrādē nonāk apmēram puse rabarberu un melleņu ražas, tā tiek saldēta un žāvēta, top sulas, ievārījumi, sīrupi, marmelādes, tējas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.