Foto. AP Photo/Timothy D. Easley

Latvijā internets ir 91,4% mājsaimniecību. Cik bieži tas pieejams bērniem? 5

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2022.gadā sasniedza 91,4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz ikgadējās iedzīvotāju aptaujas par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās datiem.

Reklāma
Reklāma
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Veselam
saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Aminata Savadogo iestūrējusi laulības ostā
Lasīt citas ziņas

Visplašāk internets pieejams Rīgā un Kurzemē – attiecīgi 93,6% un 93,3% mājsaimniecību, seko Pierīga – 92,4%, Vidzeme – 91% un Zemgale – 89,5%. Savukārt Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks – 84,8%.

Internets ir pieejams 92,8% pilsētu mājsaimniecību, kas gada laikā ir pieaugums par 0,6 procentpunktiem, un 88% lauku mājsaimniecību, kas ir kritums par 1,2 procentpunktiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat internets biežāk pieejams mājsaimniecībās ar bērniem – 99,2%, kamēr mājsaimniecībās bez bērniem internets ir pieejams 90,1% mājsaimniecību.

2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, par 0,3 procentpunktiem pieaudzis regulāro interneta lietotāju (internetu lieto vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 90%. Vislielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,6%) kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību – 87,4%, bet ar pamatizglītību – 78,6%.

Augstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (92,1%) un Pierīgā (91,8%). Zemgalē un Kurzemē tas ir līdzīgs, attiecīgi 89,9% un 89,6%, Vidzemē – 87,9%, bet Latgalē – 83,7%. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (91,3%) nekā laukos dzīvojošie (87,1%).

Jauniešu vecuma grupā jeb starp iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem internetu regulāri lieto 99,6% iedzīvotāju, 25-54 gadu vecumā grupā – 96,8%, bet 55-74 gadu vecumā grupā – 75,9% iedzīvotāju.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām, tāpat kā iepriekšējos gados, ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 82,1% un 78% iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 77,6% iedzīvotāju.

Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 51,1% un 32,8%), bet vīrieši biežāk nekā sievietes spēlē spēles tiešsaistē (attiecīgi 20,2% un 12,1%) vai tās lejupielādē (attiecīgi 14,1% un 6%).

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem ir datos par video skatīšanos koplietošanas vietnēs un piekļūšanai personīgajai medicīniskajai informācijai. Video koplietošanas vietnēs skatās 66,6% pilsētās un 54% laukos dzīvojošo, bet, lai piekļūtu personīgajai medicīniskajai informācijai, tiešsaisti izmanto 41,5% pilsētu iedzīvotāju un 29,6% lauku iedzīvotāju.

Reklāma
Reklāma

Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa – cilvēki ar augstāko izglītību biežāk piekļūst gan personīgajai medicīniskajai informācijai tiešsaistē (57,2%), gan biežāk lieto elektronisko pastu (94,1%), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (58,7%), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara retāk – attiecīgi 18,9%, 59,5%, 24,5%.

Arī iedzīvotāju vecuma grupās atšķiras interneta lietošana. Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir sociālo tīklu lietošana (94,7%), ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (94%), kā arī internetbankas lietošana (91,8%). Senioru (65-74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir internetbankas lietošana (51,3%), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (48,5%) un ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (42,2%). Lielākās atšķirības starp jauniešiem un senioriem parādās datos par mūzikas klausīšanos tiešsaistē – 79,1% jauniešu norādījuši, ka veic šādu aktivitāti, kamēr senioru grupā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 12,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada aptaujā tika paplašināts jautājumu loks par iedzīvotāju sadarbību ar valsts, pašvaldību iestādēm vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Aptaujā 48,6% iedzīvotāju norādīja, ka piekļuva informācijai, ko par viņiem glabā valsts, pašvaldību iestādes vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Fizisko personu reģistrā, www.latvija.lv, www.e-veseliba.lv, 32,3% iedzīvotāju lejupielādēja vai izdrukāja veidlapas no valsts, pašvaldību iestāžu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēm vai lietotnēm, savukārt 25,7% pieprasīja oficiālus dokumentus vai sertifikātus no valsts, pašvaldību iestādēm vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Vairāk nekā puse (52,2%) iedzīvotāju norādīja, ka paši iesnieguši nodokļu deklarāciju, kamēr 16,2% to palīdzēja izdarīt cita persona.

Iepriekšējā gada līmenī ir palicis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājās preces vai pakalpojumus internetā. Ja 2021.gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 61,6%, tad 2022.gadā – 61,7%.

Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājās apģērbus, apavus vai aksesuārus (56,3%), ēdienu ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (25,2%), elektropreces vai sadzīves tehniku (23,6%), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši iegādājās apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 69,7% un 39,3%) un kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (attiecīgi 29,4% un 8%), kamēr vīrieši biežāk pirka elektropreces un sadzīves tehniku (attiecīgi 33,6% un 15,7%) un datorus, planšetdatorus, mobilos telefonus, viedtālruņus (attiecīgi 25,1% un 10,5%).

Gan jaunieši (16-24 gadi), gan seniori (65-74 gadi) internetā visbiežāk pirkuši apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 65,2% un 26,9%), savukārt otra biežāk (33,2%) iegādātā prece jauniešiem bijusi ēdiens ar piegādi no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kamēr senioriem tās bija mēbeles, mājas piederumi vai dārzniecības preces (25,2%).

Šogad otro reizi aptaujā iekļauti arī jautājumi par lietu internetu. Pēc aptaujas datiem, no 3,4% 2020.gadā līdz 4,7% 2022.gadā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri lieto internetam pieslēgtus termostatus, enerģijas skaitītājus vai citas enerģijas regulēšanas ierīces. Internetam pieslēgtas signalizācijas, dūmu detektoru un citu drošības sistēmu izmantošana divu gadu laikā pieaugusi no 4,3% līdz 5,4%. Visstraujāk (par 5,2 procentpunktiem) pieaugusi internetam pieslēgtu mājsaimniecības iekārtu, piemēram, robotu putekļsūcēju, ledusskapju, plīšu izmantošana – 2020.gadā šādas ierīces izmantoja 3,4% iedzīvotāju, bet 2022.gadā – 8,6% iedzīvotāju.

2022.gada aptaujā pirmo reizi vaicāts par ilgtspējīgu IKT izmantošanu, proti, par iedzīvotāju rīcību, aizstājot nolietotās IKT ierīces. Rezultāti liecina, ka 71,4% iedzīvotāju turpina glabāt vecos mobilos telefonus vai viedtālruņus, 50,9% – klēpjdatorus vai planšetdatorus, bet galda (stacionāros) datorus – 27,1% iedzīvotāju. Savukārt mobilo telefonu vai viedtālruni pārdeva 16%, galda datoru – 10,6%, bet klēpjdatoru vai planšetdatoru – 11,6% iedzīvotāju. Elektronisko atkritumu savākšanas vai pārstrādes punktā mobilos telefonus vai viedtālruņus nodeva 6,4%, bet sadzīves atkritumos izmeta 2%, klēpjdatorus vai planšetdatorus attiecīgi 4,5% un 1,2%, bet galda datorus 5,9% un 2,2%.

Pērkot mobilos telefonus, viedtālruņus, planšetdatorus, klēpjdatorus vai galda (stacionāros) datorus iedzīvotāji kā svarīgākās pazīmes min šo ierīču cenu (67,2%) un cietā diska īpašības (57,3%). Energoefektivitāti kā svarīgu pazīmi min 20,3% iedzīvotāju, bet 20% norādīja, ka viņiem ir svarīgs ierīces ekodizains, piemēram, vai izstrādājums ir izturīgs, uzlabojams un labojams, tā labošana prasa maz materiālu, ierīces iepakojumā izmantoti videi draudzīgi materiāli.

Ikgadējā aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās veikta 2022.gada pirmajā pusgadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tās mērķis bija iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par IKT lietošanu, un tajā aptaujāti 5815 iedzīvotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.