Latvija un Igaunija celulozes projektam par mazām 0
Kaut arī situācija papīrmalkas tirgū Latvijai un Igaunijai patlaban nav labvēlīga, kopīgas celulozes rūpnīcas celšana neatmaksātos, intervijā teica Igaunijas valsts meža apsaimniekotāja “Valsts meža centrs” (RMK) vadītājs Aigars Kallass, kurš Rīgā bija ieradies uz pirmo starptautisko konferenci par investīcijām mežu nozarē Baltijas jūras reģionā “Invest in forest”.
“Igaunijā ir divas papīra ražotnes, taču tās noteikti nav salīdzināmas ar Skandināvijas spēlētājiem. Pat saliekot abas valstis kopā, jauda nopietnai konkurencei celulozes tirgū būtu par mazu. Tiesa, ja valstis būtu lielākas, šāda sadarbība būtu tikai apsveicama un ļoti atbalstāma,” skaidro Kallass.
Komentējot Latvijas kokrūpnieku satraukumu par Skandināvijas kompāniju politiku, kas Baltijas reģionu izmanto kā balansu savam papīrmalkas tirgum, Kallass norāda, ka šāda situācija valdot, kopš no Baltijas tika izvests pirmais papīrmalkas baļķis.
“Šī prakse nav nekāds jaunums. Nenoliedzami, Baltija ir buferzona Skandināvijas papīrmalkas tirgum. Jāatzīst, Igaunija nav bijusi ļoti sekmīga, cīnoties ar to,” piebilst Kallass.
Pēc viņa teiktā, lielāko daļu RMK pārdotās papīrmalkas veido eksports. Zāģbaļķi, malka un mežizstrādes pārpalikumi paliek Igaunijā. Kopējais RMK izvedums ir aptuveni 20%.
