Latvijas Biznesa jaunumi: “Latvijas Finierim” – 20 miljoni ilgtspējai; apvienojas ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
… skaitlis. 17,3
– līdz tik procentiem martā samazinājusies gada inflācija, beidzot paslīdot zem 20% robežas.
Dati: CSP
… investīcijas. Apvienojas ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai
Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS “Mans uzkrājums”, starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie “Swedbank” valdes priekšsēdētāji – Reinis Rubenis un Māris Mančinskis –, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina “Firmas.lv” informācija.
Kompānijas “Mans uzkrājums” pamatkapitāls ir 105 000 eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs. Savukārt “Mans uzkrājums” padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais “Swedbank” Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī “Enefit” valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.
Arefjevs skaidro, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. “Mans uzkrājums” jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam. Tāpat Arefjevs uzsvēris, ka noguldījumu un pensiju uzkrājumu segmentā Latvijā dominē piedāvājums, kas radīts jau pirms daudziem gadiem. Lielā mērā tas ir izskaidrojams ar izteiktu tirgus koncentrāciju un ārvalstu kapitāla pārsvaru tajā – vairāk nekā 80% privāto uzkrājumu jomas kontrolē četras lielākās bankas. “Kopumā tas ir pozitīvi tirgus stabilitātei, tomēr nākotnes attīstībai jauns inovatīvs piedāvājums nāks tikai par labu,” sacīja Arefjevs.
Savukārt Rubenis bilst, ka uzkrājumu joma ir viens no lielajiem finanšu sektora pakalpojumu laukumiem, un, lai arī, no vienas puses, uzkrājumi Latvijā aug gana strauji, tomēr, no otras puses, joprojām teju pusei sabiedrības nav nekādu uzkrājumu, izņemot pensiju otro līmeni. “Tāpēc esam apņēmušies veidot jaunu piedāvājumu, ar kuru jau tuvākā gada laikā plānojam uzrunāt Latvijas iedzīvotājus, mudinot tos uzkrāt un palīdzot iespējami efektīvi pārvaldīt savus uzkrājumus,” norādīja Rubenis. “Mans uzkrājums” dibinātāji ir konsultāciju uzņēmuma “Erda Group” līdzīpašniece Zane Čulkstēna, “Brain Games Publishing” līdzīpašnieks Ēriks Ciguzis, SIA “Kalnciema kvartāls” un SIA “Kalnciema iela” īpašnieks Kārlis Dambergs, Arefjevam piederošā SIA “Forte Capital”, Rubenim piederošā SIA “Rubens Capital”, Renāram Rūsim piederošā SIA “RR Investments”, Plūmem piederošā SIA “Druvas un dravas”, Mārtiņam Bandeniekam piederošā SIA “Dolcetto”, Mārim Mančinskim piederošā SIA “Arcade Invest”, Baibai Birzniecei piederošā SIA “Silver Invest”, Uldim Iltneram un Lottei Tisenkopfai-Iltnerei vienādās daļās piederošā SIA “Kalvi Capital” un SIA “Žurnāls Santa” līdzīpašniece Santa Anča.
… ilgtspēja. 10 miljoni zaļajam ūdeņradim
Latvijas jaunuzņēmums SIA “Naco Technologies” ir ieguvis “EIC Accelerator” grantu 2,3 miljonu eiro apmērā, lai revolucionizētu zaļā ūdeņraža ražošanu.
Investīciju un piešķirtā finansējuma kopējā summa veido desmit miljonus eiro. Finansējuma mērķis ir radīt specializētus nanopārklājumus un jaunus materiālus, kas aizstās vajadzību pēc platīna un citiem dārgmetāliem, kas līdz šim bijuši nepieciešami ūdeņraža ražošanai ar elektrolīzes metodi. Šā procesa dārdzība ir viens no iemesliem, kas traucē ūdeņraža izmantošanai plašākā mērogā, informē “Naco Technologies” izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.
Viņš skaidro, ka ūdeņradim ir nozīmīga loma pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku. Pašlaik vairumu ūdeņraža ražo no dabasgāzes, kas rada lielas oglekļa emisijas. Videi draudzīgāka alternatīva ir lieko un neizmantoto saules un vēja radīto elektroenerģiju, piemēram, naktīs saražoto, pārvērst ūdeņradī, izmantojot ūdens elektrolīzes procesu. Šajā procesā iegūtais ūdeņradis ir ķīmiski ļoti agresīvs, tāpēc elektrolīzeru komponentiem nepieciešama aizsardzība ar moderniem pārklājumiem. Pašlaik visplašāk izmantotās pārklājumu uzklāšanas metodes ir novecojušas un nav mērogojamas, jo tām ir augstas ražošanas izmaksas un tiek izmantoti dārgmetāli, kuru daudzums ir ierobežots.
“Naco Technologies” izstrādājis ātrgaitas nanopārklājuma procesu, kas var desmit reižu samazināt tradicionālajos katalītiskajos pārklājumos izmantoto dārgmetālu, tādu kā, piemēram, platīns un irīdijs, daudzumu. Tas arī sniedz iespēju izstrādāt jaunus materiālus, kas potenciāli varētu aizstāt šos grūti pieejamos elementus. Parfinovičs informē, ka “Naco Technologies” jau sadarbojas ar 20 klientiem, no kuriem daži ir vadošie ūdeņraža industrijas dalībnieki.
“Hydrogen Europe” un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis, “Naco Technologies” konsultatīvās padomes eksperts Aivars Starikovs norāda, ka patlaban asociācija ar partneriem strādā arī pie transportā izmantojamā zaļā ūdeņraža enerģijas vērtību ķēdes attīstīšanas Baltijas valstīs un Polijā. Projekta ietvaros jūnijā Latvijas pilsētās notiks praktiski ar zaļo ūdeņradi darbināta autobusa demonstrējumi.
“Naco Technologies” 2021. gadā strādāja ar 102 077 eiro apgrozījumu un cieta 162 578 eiro zaudējumus, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums reģistrēts 2020. gadā, un tā pamatkapitāls ir 3730 eiro. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Aleksandrs Parfinofičs (32,36%), Krievijas pilsonis Valērijs Mitins (24,26%) un Eduards Parfinovičs (19,44%).
… ilgtspēja. “Latvijas Finierim” – 20 miljoni ilgtspējai
Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums “Latvijas Finieris” vienojies ar “Swedbank” par 20 miljonu eiro lielu aizdevumu. Tas tiks izmantots ilgtspējīgu biznesa principu ieviešanai, tostarp arī uzņēmuma efektivitātes palielināšanai.
“Latvijas Finieris” ir pasaules līderis augstas veiktspējas risinājumos uz bērza saplākšņa produktu bāzes, kas aktīvi darbojas arī mežsaimniecībā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā, attīstot inovatīvas saplākšņa līmēšanas tehnoloģijas. Tieši ieguldījumi koksnes ķīmisko produktu, bioekonomikas un meža nozares potenciāla palielināšanā ierindo “Latvijas Finieri” ilgtspējīgas uzņēmējdarbības piemēru sarakstā.
“Periodā no 2020. līdz 2022. gadam esam investējuši vidēji nedaudz virs 20 miljoniem eiro gadā, galvenokārt koncentrējoties uz esošo aktīvu efektīvāku izmantošanu un rentabilitātes palielināšanu. Šie mērķi ir sasniegti, un posmā līdz 2027. gadam plānojam veikt vērienīgas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā un inovatīvu produktu attīstībā kopumā 250 miljonu eiro apjomā. “Swedbank” 20 miljonu eiro aizdevums kalpos kā daļa no nepieciešamā finansējuma,” stāsta “Latvijas Finiera” valdes loceklis Pauls Ābele.
“Latvijas Finieris”, kura vēsture Latvijā mērāma pusotra gadsimta garumā, pēdējos desmit gadus padziļināti iegulda līdzekļus koksnes blakusproduktu pārstrādē un izpētē. Investējot pētniecībā un ķīmiskās rūpniecības modernizācijā, radīta unikāla saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kas dod iespēju tradicionāli līmvielas sastāvā esošās fosilās izejvielas būtiskā apjomā aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes dabisko līmvielu lignīnu. Tas ievērojami samazina “Latvijas Finiera” saplākšņa ražošanas procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot lietotājiem videi draudzīgāku materiālu.
“Latvijas Finieris” ir starptautisks koncerns ar ražošanas uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kā arī divpadsmit “Riga Wood” produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 70 pasaules valstīm. Visās pārstāvētajās valstīs kopā 2022. gadā “Latvijas Finieris” nodrošināja darbu 2360 cilvēkiem.
