Lauku pupas apsēduši kaitēkļi. Kas līdzams? 0
Valsts Augu Aizsardzības dienests (VAAD) vērš lauka pupu audzētāju uzmanību uz to, ka pupu laukos strauji izplatās kaitēkļi un slimības, portālu laukos.lv informēja VAAD pārstāvji.
Pupu koncentriskā plankumainība Didymella fabae konstaēta ar izplatību vidēji 4 % un pupu brūnplankumainība Botrytis fabae – ar izplatību arī vidēji 4 %. Gandrīz visos apsekotajos laukos (pupām pilnzieds AS 65 līdz ziedēšanas beigas AS 69) konstēts arī pupu sēklgrauzis Bruchus rufimanus (izplatība vidēji 4 %) un pupu laputis Aphis fabae (izplatība vidēji 2 %). Daudzviet uz pirmajām pākstzīm ir novērotas pupu sēklgraužu sadētas olas, tāpēc rūpīgi jāapseko lauki un jālemj par augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību.
Pupu sēklgrauža Bruchus rufimanus mātītes dēj olas (200-500 gab.) uz jaunajām pupu pākstīm. Uz tām nereti var redzēt vietas, caur kurām izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstī. Pēc tam tie iegraužas sēklās. Vienā pupā var attīstīties vairāki kāpuri. Kāpuri izgrauž sēklas iekšpusi. Vasaras beigās, pirms iekūņošanās pupā, kāpuri pupas mizā no iekšpuses izgrauž apaļu skrejcaurumu, atstājot mizas vāciņu. Sedzošā mizas daļa var neizkrist, ja vabole to no iekšpuses neizspiež. Savairojoties masveidā, kaitēklis var radīt būtiskus ražas zudumus.
Lielā daļā apsekoto lauku kosntatētas arī pupu laputu Aphis fabae kolonijas. Tas ir plaši izplatīts un postīgs kaitēklis. Laputis un to kāpuri sūc augu sulu uz stublājiem un lapu apakšpusē. Stublāji pārstāj augt, lapas un auga galotnes deformējas. Migrējošās laputis laukus invadē pakāpeniski no lauka malām, tāpēc tajā laikā, kad laputis pārlido no pamataugiem uz pākšaugiem, ar insekticīdiem var apsmidzināt tikai lauka malas 20-30 m joslā.
Pupu koncentriskā plankumainība Didymella fabae ir ļoti izplatīta slimība Latvijas lauka pupu sējumos. Uz inficēto augu lapām, stublājiem, pākstīm un sēklām veidojas ieapaļi vai gareni, netīri dzelteni vai brūngani, koncentriski, joslaini plankumi ar gaišāku centrālo daļu un tumšsarkanu apmali. Plankumu gaišajā viducī attīstās tumšbrūnas piknīdas – augļķermeņi, kur veidojas sēnes sporas. Stipri bojātās lapas sakalst un nobirst. Inficētās pupu sēklas ir klātas ar brūniem plakumiem, tās ir sīkas un to dīgtspēja ir ļoti zema. Stipras vai/un agras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.
Pupu brūnplankumainība Botrytis fabae pirmās pazīmes ir mazi, koši šokolādes brūni plankumi uz lapām. Plankumiem paliekot vecākiem, tie palielinās un saplūst, vidus paliek gaišāks. Tipiska pazīme – sarkani brūna apmale apkārt plankumiem. Stipras infekcijas gadījumā lapas sakalst un nokrīt. Plankumi veidojas arī uz stublāja. Stipras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.
VAAD norāda, ka pupu audzētājiem rūpīgi un regulāri jāapskata savi lauki un, nepieciešamības gadījumā, jāveic augu aizsardzības pasākumi.
Augu aizsardzības līdzekļus, kas reģistrēti lauka pupām var apskatīt Augu aizsardzības līdzekļus datu bāzē.
Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.
