Lēmumi par budžetu top slepenībā? Politiķi lemj, ko mazināt budžetā, neafišētā grupā 0
Finanšu ministrijas (FM) un politiķu vēstījumos sabiedrībai pausts, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumu samazināšanu plānos ciešā sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem. Taču raidījuma “Kas notiek Latvijā?” (“KNL?”) rīcībā esošā informācija liecina, ka paralēli FM darba grupai, kuras sastāvā dominē ierēdņi, par budžeta izdevumu mazināšanu tiek lemts citā, publiski neizziņotā formātā ar koalīcijas politiķu pārstāvju dalību, bet bez nevalstisko partneru pieaicināšanas. Tajā lemts gan par tā dēvēto izdevumu samazināšanas algoritmu, gan citām, publiski neizskanējušām versijām izdevumu mazināšanai, vēsta portāls “lsm.lv“.
Raidījums “KNL?” iepriekš aprakstīja, kā jūnijā ar finanšu ministra Arvila Ašeradena vēstulēm katram resoram noteikta tā izdevumu daļa, no kuras jānodrošina 8,6% samazinājums, lai kopumā nodrošinātu 150 miljonu izdevumu samazinājumu, par ko valdība lēma maijā. Jūnijā šis budžeta izdevumu pārskatīšanas process ar valdības sociālo un sadarbības partneru līdzdalību plaši dokumentēts FM un Ašeradena sociālajos tīklos – “Facebook” un “Instagram” – publicētās galerijās un video, kur redzamas diskusijas ar nozaru ministriem, sanāksmju dalībnieki, kas nopietnām sejām veras uz ekrāna redzamās prezentācijās vai pēta izdrukas.
Partneri nav lietas kursā par politiķu rosību
Pagājušajā nedēļā ministra “Instagram” kontā parādījās attēls, kura paraksts vēsta: “Aktuālos jautājumus par publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu, efektivizāciju un samazināšanu pārrunājām arī regulārajā darba sanāksmē ar koalīcijas partneru pārstāvjiem.” Tagad attēls, kurā pie sanāksmju galda Finanšu ministrijas telpās redzami “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi Anda Čakša un Raimonds Čudars, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Uldis Augulis, kā arī “Progresīvo” ministri Atis Švinka un Agnese Lāce un partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, vairs nav pieejams.
Ašeradens 16. aprīlī izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi budžeta izdevumu pārskatīšanai FM parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka vadībā, un, izņemot viņu, starp grupas dalībniekiem vai potenciāli pieaicināmajiem nebija politiķu. Tagad “KNL?” noskaidroja, ka Upenieka grupas darbā iesaistītie par paralēlas politiķu darba grupas eksistenci un tajā lemto nav informēti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja, ka LDDK oficiāli piedalījusies Upenieka vadītajā darba grupā. Pēc sanāksmēm ar nozaru ministriem jūnija otrajā pusē, kas formāli noslēdzās ar ministriju iesniegto priekšlikumu saraksta iesniegšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai 30. jūnijā, LDDK vairs neesot aicināta nedz uz jaunām sanāksmēm, nedz iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Tāpat, pēc Gorkša paustā, LDDK vairāk nekā mēneša laikā neesot saņēmusi lūgto sarakstu ar apkopotiem visu nozaru ministriju priekšlikumiem budžeta izdevumu samazināšanai par 150 miljoniem eiro.
Vēl viens Upenieka vadītās darba grupas dalībnieks raidījumam “KNL?” atzina, ka šogad “tiešām bija super daudz darba grupu”, tādēļ dalībniekiem brīžiem jucis, kurā brīdī kas tieši jāiesniedz.
Vēl 14. maija “KNL?” diskusijā Upenieks solīja, ka priekšlikumi par valsts budžeta izdevumu samazināšanu tiks vērtēti kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem “atklātības ietvaros”.
Tomēr “KNL?” rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš maija vidus par izdevumu mazināšanas principiem un virzieniem tika lemts un arvien tiek lemts citādi – piedaloties koalīcijas politisko spēku politiķiem, kā arī FM un Valsts kancelejas ierēdņiem, bet ne valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.
Pacēla “augstākā politiskā līmenī”, bet aizsardzībai – aizņemsies?
Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi pārdalīt 850 miljonus eiro jau marta sākumā aicināja uzņēmēju organizācijas, bet drīz pēc tam valdībā apstiprinātajā budžeta sagatavošanas grafikā nekādi konkrēti izdevumu pārskatīšanas mērķi netika noteikti. Taču definēts “tvērums” ar uzdevumiem nozaru ministrijām “sagatavot priekšlikumus sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai”, bet Finanšu ministrijai – “veikt valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu” un “analīzi attiecībā uz darbības rezultatīvo rādītāju izpildi un piešķirtā finansējuma izmantošanu 2024. gadā”.
Aprīļa sākumā FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme nozaru ministrijām izsūtījusi vēstuli ar izvērstākiem uzdevumiem un provizorisku tikšanos grafiku maijā un jūnijā, kā arī lūgumu sagatavot prezentāciju, “izvērtējot izdevumu samazināšanas iespējas, lai nodrošinātu papildu finansējumu aizsardzības izdevumu palielināšanai līdz 5% no IKP”. Divas nedēļas vēlāk finanšu ministrs izdeva rīkojumu par Upenieka vadīto budžeta izdevumu pārskatīšanas grupu. Par tās vadītāja vietnieku iecelta Jolanta Plūme.
“Ministrs pieteica, ka grib šīs sarunas veidot politiskā līmenī, arī piedaloties nozaru ministriem. Līdz ar to mums atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tas tika pacelts arī augstākā politiskā līmenī,” – tā, atbildot uz “KNL?” jautājumiem par paralēliem apspriežu un lemšanas formātiem, pauda Plūme, uzsverot, ka sarunas vadījis pats Ašeradens un praktiski visās sarunās klāt bijuši arī nozaru ministri. Kopumā bijušas 28 šādas sarunas.
FM oficiāli izsniedza finanšu resora prezentācijas, kas demonstrētas sarunās ar citām ministrijām. No tām izriet, ka vajadzīgā papildu summa, lai nodrošinātu aizsardzības resoram finansējumu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, ir 254 miljoni eiro, taču to plānots iegūt uz papildu deficīta rēķina, izmantojot tā dēvēto aizsardzības izņēmuma klauzulu. Tādējādi 150 miljonus eiro, kas tiktu atrasti, pārskatot izdevumus, varētu atvēlēt jauniem prioritāriem pasākumiem, gan neprecizējot, ciktāl tas attiektos uz demogrāfiju, izglītību vai vēl ko citu. Tas atšķiras no līdzšinējiem uzstādījumiem par izdevumu samazināšanas rezultātā ietaupīto līdzekļu pārdali primāri aizsardzībai, kā arī no valdības lemtā 13. maijā, kad 150 miljonu pārdalīšana nākamgad un 450 miljonu trīs gados arī bija daļa no lēmumu par resursiem aizsardzībai un drošībai.
