Rīsu ūdens – mārketinga triks vai apstiprināta ķīmija: kāpēc korejietes izskatās tik satriecoši labi? 0
Tradīcija mazgāt seju ar rīsu ūdeni Āzijā pastāv jau gadsimtiem ilgi, bet pēdējos gados tā piedzīvojusi jaunu popularitātes vilni, pateicoties skaistumkopšanas blogeriem un sociālajiem tīkliem. Par šo seno rituālu raksta izdevums “Space Daily”.
Lai gan rīsu ūdens bieži tiek saistīts ar korejiešu sieviešu skaistuma kopšanas tradīcijām, šī prakse nav tikai Korejas kultūras daļa. Līdzīgi rituāli pastāvējuši arī citviet Āzijā.
Japānas Heiana periodā galma sievietes izmantoja rīsu klijas (komenuka) matu kopšanai, savukārt jao sievietes Ķīnas dienvidos joprojām izmanto raudzētu rīsu ūdeni līdzīgiem mērķiem.
Korejā šī tradīcija visbiežāk tiek saistīta ar Čosonas dinastijas laiku. Tomēr daudzi konkrētie stāsti, receptes un precīzie vēsturiskie apraksti, kas mūsdienās izplatās internetā, patiesībā ir radīti daudz vēlāk, lai seno skaistuma rituālu padarītu pievilcīgāku.
Kas rīsos varētu būt vērtīgs ādai?
Rīsu klijas – grauda ārējais slānis – satur vairākas vielas, kas varētu būt labvēlīgas ādai: gamma-orizanolu, tokoferolus un tokotrienolus (E vitamīna formas), ferulskābi un B grupas vitamīnus.
2025. gadā žurnālā “Frontiers in Pharmacology” publicētā pētījumā zinātnieki pētīja fermentētu rīsu kliju ekstraktu. To fermentēja ar sēnīti Aspergillus oryzae – to pašu mikroorganismu, ko izmanto sake un miso ražošanā.
Pētījuma autori secināja, ka fermentētais ekstrakts laboratorijas apstākļos palielināja kolagēna un elastīna veidošanos šūnu kultūrās, kā arī uzlaboja ādas stāvokli pelēm.
Zinātnieki skaidro, ka fermentācija var sadalīt lielākas molekulas mazākās daļās, kuras ādai teorētiski ir vieglāk izmantot.
Tomēr ir būtisks ierobežojums – šie eksperimenti veikti tikai ar šūnām un dzīvniekiem. Pagaidām nav pietiekamu pētījumu, kas pierādītu tādu pašu efektu cilvēkiem.
Tomēr ir secināts, ka fermentēti rīsu produkti varētu samazināt melanīna veidošanos, palīdzēt mazināt tumšos plankumus un veicināt kolagēna sintēzi.
Viela, kuras iedarbība patiešām ir pētīta
Galvenā saikne starp rīsiem un ādas gaišināšanu ir kāda konkrēta viela – kojskābe. Tā rodas Aspergillus oryzae fermentācijas procesā un darbojas, bloķējot tirozināzi – enzīmu, kas nepieciešams melanīna veidošanai. Kojskābe piesaista varu, kas nepieciešams šī enzīma darbībai.
Kojskābe jau nosaukta par vienu no visvairāk pētītajām ādas gaišinošajām vielām. To izmanto vasarasraibumu, vecuma plankumu, hiperpigmentācijas un pēcaknes plankumu mazināšanai.
Tomēr kosmētikā atļautā kojskābes koncentrācija ir ierobežota – parasti ap vienu procentu, jo lielākās devās tā var kaitēt ādas šūnām.
Arī pētījumi ar cilvēkiem ir ierobežoti. Vienā eksperimentā 12 cilvēkiem ar pēcaknes plankumiem tika izmantota 3% kojskābe, un aptuveni trīs ceturtdaļām dalībnieku tika novērota ādas gaišināšanās.
Tomēr 12 cilvēki ir ļoti neliela pētījuma grupa, tāpēc ar šādiem rezultātiem nepietiek, lai izdarītu galīgus secinājumus.
Kā mājās rīkoties ar rīsu ūdeni?
Zinātniskie pierādījumi galvenokārt attiecas uz konkrētām vielām noteiktā koncentrācijā – piemēram, kojskābi aptuveni viena procenta daudzumā vai antioksidantiem rūpīgi izstrādātās kosmētikas formulās.
Ar mājās gatavotu rīsu ūdeni situācija ir daudz sarežģītāka. Nav iespējams precīzi zināt, cik daudz tajā ir kojskābes, ferulskābes vai B vitamīnu. Tas atkarīgs no rīsu šķirnes, temperatūras un fermentācijas ilguma.
Tas, ka kāda viela atrodas produktā, vēl nenozīmē, ka tā tiek uzņemta pietiekamā daudzumā, lai radītu redzamu efektu.
Turklāt lielākā daļa laboratorijas pētījumu veikti ar koncentrētiem rīsu kliju ekstraktiem, nevis ar vienkāršu ūdeni, kas palicis pēc rīsu mazgāšanas.
Eksperti arī atgādina, ka kojskābe dažiem cilvēkiem var izraisīt ādas kairinājumu vai paaugstinātu jutību.
Cilvēkiem ar izteiktām pigmentācijas problēmām, piemēram, hiperpigmentāciju, būtu ieteicams konsultēties ar dermatologu, nevis paļauties tikai uz mājas līdzekļiem.
Tas nenozīmē, ka gadsimtiem senā tradīcija ir muļķīga. Rīsu klijas patiešām satur antioksidantus, un fermentācija, iespējams, palīdz šīs vielas padarīt ādai pieejamākas. Taču jautājums joprojām paliek atklāts – vai standartizēti fermentēti rīsu produkti spēs nodrošināt tādu pašu efektu uz cilvēka ādas, kādu atsevišķas sastāvdaļas uzrāda laboratorijas apstākļos.
Lai to pierādītu, nepieciešami plaši, kontrolēti pētījumi ar cilvēkiem.
